«Kopumā vērtējot jauniešu sniegumu centralizētajos eksāmenos, var secināt, ka šogad tas ir uzlabojies angļu valodā un latviešu valodā. Nedaudz zemāki rezultāti ir ķīmijā un krievu valodā, krietni zemāki – Latvijas un pasaules vēsturē un matemātikā,» kopējos 2015./2016. mācību gada valsts pārbaudes darbu rezultātus komentē Valsts izglītības satura centrs. Arī mūsu pilsētā vērojamas tādas pašas tendences kā valstī kopumā.
30. jūnijā Jelgavā izsniegti centralizēto eksāmenu sertifikāti tiem absolventiem, kuri šogad ieguva vispārējo vidējo izglītību. Kaut arī rezultāti jau zināmi, šobrīd varam gūt tikai ieskatu, kā eksāmenos veicies Jelgavas skolēniem. Plašāka rezultātu analīze tiek solīta tikai augusta beigās – skolās norāda, ka detalizēti situācija tiks izvērtēta nākammēnes, kad skolas uzsāks gatavošanos jaunajam mācību gadam.
Kopvērtējumā labākie – spīdolieši
«Apkopojot eksāmenu rezultātus, varam secināt, ka Jelgavas vidusskolu un ģimnāziju absolventu sasniegtais vidējais vērtējums ir augstāks nekā valsts vidējais kopprocents (49,9 procenti), taču zemāku nekā valsts vidējo kopprocentu eksāmenos saņēma pilsētas profesionālo izglītības iestāžu un Vakara (maiņu) vidusskolas absolventi,» centralizēto eksāmenu rezultātus vērtē Jelgavas Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza, norādot, ka kopumā mūsu pilsētas absolventu sasniegumi svešvalodās, latviešu valodā, Latvijas un pasaules vēsturē, fizikā, ķīmijā un bioloģijā vērtējami kā labi. «Arī matemātikā visu pilsētas vidusskolu, izņemot Jelgavas Tehnoloģiju vidusskolas, absolventu sasniegumi ir augstāki nekā valsts vidējais vērtējums,» tā viņa.
Jāpiebilst, ka matemātika, latviešu valoda un svešvaloda ir obligātie eksāmeni, kas jākārto visiem vispārējās vidējās izglītības ieguvējiem, savukārt valsts pārbaudes darbs fizikā, ķīmijā, bioloģijā vai Latvijas un pasaules vēsturē ir izvēles eksāmens. Mūsu pilsētā kopumā eksāmenu angļu valodā kārtoja 452 skolēni, krievu valodā – 122, vācu valodā – divi skolēni, eksāmenu latviešu valodā kārtoja 512 skolēni, matemātikā – 514, fizikā – 34, ķīmijā – deviņi, bioloģijā – 28, bet vēsturē – 247 skolēni, tostarp 196 profesionālo skolu audzēkņi.
Valsts līmenī satraukumu radījis fakts, ka centralizēto eksāmenu nenokārtojušo skolēnu skaits šogad palielinājies divas reizes, sasniedzot 234 skolēnus. Un šajā ziņā arī mūsu pilsētā sasniegts vēl nebijis rādītājs – kādu no eksāmeniem nav nokārtojuši astoņi jaunieši (pa trim – Jelgavas Amatu vidusskolā un Jelgavas tehnikumā, pa vienam – Mūzikas vidusskolā un Tehnoloģiju vidusskolā). Lai iegūtu vidējo izglītību, viņiem nenokārtoto eksāmenu nāksies pārlikt nākamajā gadā.
Atbilstoši eksāmenu rezultātiem tradicionāli stabilu sniegumu arī šajā gadā uzrādījuši Spīdolas ģimnāzijas, Valsts ģimnāzijas un Jelgavas 5. vidusskolas audzēkņi. «Esam spējuši sasniegt augstāko vērtējumu pilsētā un 25. vietu valstī. Iepriecina fakts, ka kopumā esam labāki par iepriekšējo mācību gadu – angļu valodas eksāmenu rezultāti cēlušies par deviņiem procentiem, krievu valodas – par sešiem, latviešu valodas – par četriem, bioloģijas – par 20 procentiem,» norāda Spīdolas ģimnāzijas direktore Ilze Vilkārse.
Arī Valsts ģimnāzijas direktore Inese Bandeniece vērtē, ka tradicionāli ļoti labi – pat labāki nekā iepriekšējos mācību gados – ir rezultāti latviešu, angļu un krievu valodā. Komentējot izvēles eksāmenu īpatsvaru Valsts ģimnāzijā, viņa atzīst, ka audzēkņu eksāmenu izvēli nosaka viņu nākotnes nodomi: «Fizikā eksāmenu kārtoja septiņi skolēni, ķīmijā – pieci, bet bioloģijā – 12 audzēkņi. Skaits nav liels, bet tas ir lielākais starp citām pilsētas skolām.»
G.Auza norāda, ka, salīdzinot ar pagājušo gadu, lai gan nedaudz, taču kopumā audzis to skolēnu skaits, kuri izvēlējušies eksāmenu kārtot dabaszinībās, īpaši fizikā, un tā ir atzīstama tendence. Tāpat arvien stabilas zināšanas mūsu pilsētas jauniešiem ir angļu valodā. Viņa arī vērš uzmanību uz latviešu valodas eksāmena rezultātiem 5. un 6. vidusskolā – lai gan procentos izteiktais vērtējums ir nedaudz zemāks kā vidēji valstī, jāņem vērā, ka šīs ir mazākumtautību skolas, taču latviešu valodas eksāmena saturs visiem vidusskolēniem ir vienāds. 5. vidusskolas direktore Natela Seļiščeva gan norāda, ka augstā un optimālā līmenī latviešu valodā eksāmenu nokārtojuši tikai 27 procenti absolventu, bet pietiekamā līmenī – 46 procenti. «Apzināmies, ka, neskatoties uz to, ka īstenojam mazākumtautību izglītības programmas, mūsu skolas skolēniem varētu būt labāki rezultāti, bet saprotam arī to, ka valodas prasmes attīstās mūžā garumā un skolēniem, izvēloties turpmākās karjeras attīstības ceļus, būs iespēja apgūt konkrētai profesijai nepieciešamās latviešu valodas zināšanas un attīstīt lietošanas prasmes,» latviešu valodas rezultātus komentē viņa.
Vislielākā vilšanās – matemātika
Taču vislielākās diskusijas valstiskā līmenī raisījuši «katastrofālie» matemātikas eksāmena rezultāti – šogad, tāpat kā pērn, matemātikas eksāmenā valstī uzrādīts zemākais rezultāts visu eksāmenu vidū, turklāt, salīdzinot ar iepriekšējo mācību gadu, rezultāts krities par 7,4 procentiem. Mūsu pilsētā matemātikas eksāmena rezultāti attiecībā pret valsts vidējiem rādītājiem gan nav tik dramatiski, taču vairums skolu atzīst: ar rezultātiem īpaši lepoties par tiem nav pamata, jo «vidējais rezultāts valstī – 36,2 procenti – nav augstu sasniegumu rādītājs». Tiesa, ar atsevišķiem izņēmumiem, jo, piemēram, Spīdolas ģimnāzijas absolvents Dāvis Šļumba matemātikas eksāmenā ieguva vērtējumu 100 procenti.
Augstāko rezultātu matemātikā starp mūsu pilsētas skolām uzrādījuši 5. vidusskolas absolventi. Skolas direktore, apkopojot 12. klases eksāmenu rezultātus mācību sasniegumu līmeņos, norāda, ka matemātikā 46 procentiem vidusskolas absolventu sasniegumi ir augstā un optimālā līmenī, kas ir stabils pamats mācību turpināšanai augstskolā. Savukārt pietiekamā līmenī sasniegumi matemātikā ir 42 procentiem absolventu. «Tomēr svarīgāks, manuprāt, ir kritērijs, kas ļauj pedagogam pašam objektīvāk spriest par sava darba kvalitāti, un tas ir skolēna sasniegumu ikdienas darbā korelācija ar viņa sasniegumiem centralizētajos eksāmenos. Raugoties no šī aspekta, mācību gada vērtējumu matemātikā eksāmenā apstiprināja un nokārtoja labāk 77 procenti 12. klases absolventu, bet kopā ar tiem, kuriem līdz skolotājas novērtējumam mācību gadā trūka daži procenti, kas ballēs nepārsniedz 0,5, tādu ir 93 procenti.»
Tehnoloģiju vidusskolas direktore Valentīna Maido atzīst, ka matemātikas eksāmena rezultāti viņas vadītajā skolā ļoti atšķiras starp inženierzinātnes un vispārizglītojošās klases audzēkņiem – viņi skolas kopējo vērtējumu krietni pavilkuši uz leju. «Mūsu skola pēc eksāmenu rezultātu apkopojuma nekad nav bijusi zem valsts vidējā rādītāja. Bet šogad matemātikas eksāmens sagādāja vilšanos – vidējais vērtējums ir tikai 30,58 procenti. Un pirmo reizi, kopš es strādāju šajā skolā, kāds nav nolicis eksāmenu matemātikā. Lai gan pēc atgriešanās Latvijā meitene mācījās, cik var, sekmīgu vērtējumu eksāmenā viņa diemžēl nesasniedza. Taču mums jārēķinās ar šo tendenci – ģimenes no ārzemēm atgriežas Latvijā, mēs šos jauniešus uzņemam savā skolā, lai gan apzināmies, ka šādā gadījumā jauniešu sekmes lielākoties nevar būt izcilas,» tā V.Maido. Direktore spriež, ka šajā gadā kopumā Tehnoloģiju vidusskolas divpadsmito sniegums matemātikas eksāmenā ir vājāks. «Nedomāju, ka šāds rezultāts ir skolotāju dēļ, jo pedagogi jau nav mainījušies. Absolventi taču katru gadu ļoti atšķiras. Piemēram, šogad divpadsmitie visa gada garumā bija aktīvāki olimpiādēs, zinātniski pētnieciskajos darbos, turpretim pagājušā gada absolventu vidū izcilnieku bija salīdzinoši vairāk,» tā viņa, spriežot, ka nākamajā gadā rezultātiem matemātikā jau vajadzētu būt augstākiem, jo eksāmenu kārtos jaunieši, kuri ar pašvaldības atbalstu matemātiku apgūst, mācību stundas dalot grupās. «Savukārt vēl pēc gada skolu absolvēs bērni, ar kuriem jau no 7. klases uzsākām strādāt tieši eksakto zinātņu virzienā,» piebilst V.Maido.
Nākamgad rezultātiem jābūt labākiem
Kā viens no iemesliem zemajiem matemātikas eksāmena rezultātiem tiek minēts fakts, ka patlaban matemātikas eksāmens ir vienāds visiem skolēniem visos izglītības iestāžu tipos. Tas nozīmē, ka vienādu eksāmenu kārto gan, piemēram, skolēns, kas vidusskolā mācās matemātikas novirziena klasē, šo mācību priekšmetu nedēļā apgūstot sešas mācību stundas, gan arī profesionālās izglītības, vakarskolu audzēkņi, kuriem minēto matemātikas stundu skaits nedēļā ir teju divreiz mazāks. Tam piekrīt arī mūsu pilsētas skolas, pieļaujot, ka eksāmena ilgums (220 minūtes bez pārtraukuma) un apjoms (38 uzdevumi), iespējams, arī ir viens no faktoriem, kāpēc iegūti tik zemi rezultāti, jo uzdevumi, kopumā vērtējot, šogad neesot bijuši grūti.
Izglītības pārvaldes vadītāja akcentē, ka visu valsts pārbaudes darbu rezultāti tiks analizēti mācību priekšmetu metodiskajās apvienībās un pedagoģiskās padomes sēdēs, bet tikmēr pašas skolas jau vērtē, kas mācību procesā būtu pilnveidojams, lai nākamgad uzlabotu absolventu sniegumu eksāmenos. «Kaut arī darīts ir daudz, tomēr tuvākajā nākotnē matemātikas skolotājiem gan mūsu skolā, gan valstī būs daudz jādomā par matemātikas satura un metodikas jautājumiem un par to, kā motivēt skolēnus mācīties šo priekšmetu,» uzsver 4. vidusskolas direktora vietniece Ivita Steķe. «Nākamajam gadam jau esam izstrādājuši vairākas idejas tieši eksakto mācību priekšmetu sasniegumu celšanai,» akcentē Spīdolas ģimnāzijas direktore.
Foto: no JV arhīva
-3.2 °C,
3.3 m/s,
87.7 % 
-3.2 °C,
3.3 m/s,
87.7 %