Vairāki Jelgavas ražošanas uzņēmumi šo gadu, salīdzinot ar iepriekšējo, iesākuši labāk – palielinājušies ražošanas apjomi, paplašinājušies noieta tirgi un radušās jaunas eksporta iespējas, dažviet pieņemti jauni darbinieki. Tas ļauj cerēt, ka arī finanšu rādītāji šogad būs labāki nekā pērn, tomēr uzņēmēji joprojām ir piesardzīgi. «Ekonomiskā situācija Latvijā un Jelgavā ir sākusi stabilizēties, bet ne uzlaboties,» visu uzņēmēju kopējo nostāju pauž Jelgavas Mašīnbūves rūpnīcas valdes priekšsēdētājs Pēteris Bila.
Ilze Knusle-Jankevica
Jelgavas Mašīnbūves rūpnīcas ražošanas apjomi šogad krietni auguši – gada pirmajos piecos mēnešos jau saražots viss pērnā gada apjoms. Darbā pieņemti arī apmēram 60 darbinieki. P.Bila uzsver – tas tādēļ, ka parādījās pieprasījums pēc uzņēmumā ražotās produkcijas. «Ražojam ļoti specifiskas un nopietnas iekārtas, ko izmanto lielās metālapstrādes rūpnīcas. Šādu rūpnīcu pasaulē nemaz nav tik daudz, turklāt tās katru dienu no jauna nerodas, tāpēc pieprasījums ir tāds, kāds ir. Pagājušajā gadā arī citviet pasaulē bija smagi, bet šogad situācija ir mazliet uzlabojusies un pieprasījums aug,» stāsta P.Bila.
Jāpiebilst, ka pagājušajā gadā uzņēmums bija spiests strādāt nepilnu darba laiku un pat atbrīvot no darba cilvēkus.
Lai gan situācija acīmredzami uzlabojas, uzņēmuma vadītājs joprojām ir piesardzīgs – viņu baida mainīgā un neprognozējamā nodokļu politika, kā arī milzīgais slogs biznesam, kurš tiek tikai palielināts, nevis samazināts. Jelgavas Mašīnbūves rūpnīcas valdes priekšsēdētājs atzīst, ka jau kopš pagājušā gada nogales tiek apsvērta doma par ražotnes pārcelšanu uz kādu citu valsti. Kā visreālākais variants šobrīd tiek izskatīts kaimiņzeme Lietuva, kur ir divas potenciālās vietas – Šauļi vai Kauņa. «Ja mūsu valstī nodokļu politika joprojām būs tik mainīga, pastāv iespēja, ka ražotni pārcelsim uz Lietuvu – tur uzņēmēja kopējais nodokļu slogs ir par 30 procentiem mazāks nekā pie mums,» norāda P.Bila. Viņš uzsver, ka tā nav vienkārši iegriba, bet gan vitāla nepieciešamība – rezerves plāns ārkārtas situācijā. «Ja situācija pasliktināsies, mums būs tikai divas iespējas – vai nu ražotni aizvērt, vai pārcelt uz citu valsti.»
Paveras jauni eksporta tirgi
Arī citos Jelgavas uzņēmumos ražošanas apjomi šogad kāpuši. Tas saistīts ar jaunu noieta tirgu parādīšanos un eksporta palielināšanos. Daļai uzņēmumu īpašs izaicinājums un arī lielo iespēju zeme ir Krievija, kaut arī iekļūt tās tirgū ir ļoti grūti. Šogad savu produkciju eksportēt tieši uz Krieviju sāka, piemēram, ceļa zīmju ražotājs «Signum» un Jelgavas Gaļas kombināts.
«Maijā aizsūtījām pirmās divas kravas uz Sanktpēterburgu, un abas puses ar darījumu ir apmierinātas,» teic Jelgavas Gaļas kombināta komercdirektore Ilga Antuža. Ar Sanktpēterburgu un Pleskavu plānota ilgtermiņa sadarbība – klienti ir apmierināti gan ar produkcijas kvalitāti, ko apliecina ISO sertifikāti, gan ar iepakojumu un izteikuši vēlmi sadarbību turpināt. Savukārt «Signum» ar Krieviju sadarbojas ilgāk, bet joprojām meklē jaunus veidus, kā apgūt plašo tirgu. «Ar Krieviju strādāt ir grūti. Vispirms jau nepieciešama stingra sertifikācija, bet otra lieta – tur Eiropas Savienībā ražotajai produkcijai ir 20 procenti ievedmuita. Tas ievērojami sadārdzina mūsu preci un pasliktina konkurētspēju,» norāda «Signum» valdes priekšsēdētājs Vitālijs Upenieks. Tomēr, neskatoties uz grūtībām, sadarbība veidojas – šogad kāds klients no Krievijas veicis tik apjomīgu pasūtījumu, kādu Latvijā nepasūta gada laikā. Lai vēl vairāk nostiprinātu savas pozīcijas ārvalstu tirgos, uzņēmuma vadītājs iespēju robežās tās apmeklē oficiālajās valsts vizītēs. V.Upenieks arī nupat kā atgriezies no Pleskavas, kur kopā ar Ekonomikas ministrijas pārstāvjiem un Jelgavas mēru Andri Rāviņu piedalījās Latvijas – Krievijas starpvaldību komisijas sēdē. «Maskava vien ir kādas piecas Latvijas, sakoncentrētas vienuviet, tāpēc, ja tiek tur iekšā, paveras plašas iespējas,» teic V.Upenieks.
Tomēr ne visi skatās Krievijas virzienā. Piemēram, plastmasas cauruļu ražotājs «Evopipes» galvenokārt strādā uz Skandināvijas tirgu, bet šobrīd notiek arī Vācijas tirgus izpēte – tajā uzņēmums plāno ieiet ar pavisam jaunu un inovatīvu produktu, kura ražošanu uzsāks tuvākajos mēnešos.
Trumpis – inovatīvi produkti
Taujāti par to, vai no krīzes ir izeja, uzņēmēji min virkni lietu, kas jāsakārto valstiskā līmenī, tomēr arī pašu ziņā ir tas, cik veiksmīgi vai neveiksmīgi katrs uzņēmums to pārcietīs. Nereti dzirdēta spārnotā frāze, ka šis ir iespēju laiks, jo daudzi resursi kļuvuši lētāki, tiek dibināti jauni uzņēmumi, bet tie galvenokārt ir tirdzniecības vietas un pakalpojumu sniedzēji. Ražošanā šis iespēju laiks drīzāk izpaužas kā jaunu tirgu apguve un jaunas produkcijas izstrāde un ražošana.
«Evopipes» jau šovasar uzsāks jauna un inovatīva produkta – plastmasas elektroinstalācijas cauruļu – ražošanu. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Edgars Viļķins stāsta, ka tās būs modernākas un efektīvākas par jau tirgū esošajām, tā teikt, jaunākās paaudzes. Šādas caurules īpaši ir pieprasītas publisko ēku būvniecībā. Plānots, ka jūlija sākumā tiks saņemtas iekārtas un apmēram pēc pusotra mēneša uzsākta jaunā produkta ražošana. Tirgū tas varētu nonākt oktobrī, lēš E.Viļķins. Lai gan pagaidām vēl pāragri runāt par ražošanas apjomiem, jaunās iekārtas jauda ir tāda, lai gadā saražotu 1 – 1,5 tūkstošus tonnu šāda tipa cauruļu. Jāpiebilst, ka iecere tiek realizēta Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras programmas «Jaunu produktu un tehnoloģiju izstrāde – atbalsts jaunu produktu un tehnoloģiju ieviešanai ražošanā» gaitā un 35 procentus no projekta izmaksām līdzfinansē Eiropas struktūrfondi.
Pārmaiņu laiku kā piemērotu jaunu produktu ražošanai izvēlējies arī uzņēmums «Signum». Īpaši Krievijas tirgum sākti ražot signālstabiņi ar atstarojošo materiālu, kādus izmanto ceļa malās. «Lai noturētos tirgū, nepārtraukti jāpiedāvā kas jauns, jo potenciālos klientus var pārsteigt ar to, kas ir unikāls un pieejams tikai pie tevis. Tomēr ikviens produkts ir interesants, kamēr jauns, vēlāk uzrodas konkurenti un, iespējams, sāk dempingot cenas,» stāsta V.Upenieks. Tāpēc uzņēmums līdztekus ceļa zīmēm sācis ražot nestandarta ceļu infrastruktūras objektus, kas nepieciešami pilsētas saimniecībā, piemēram, metāla velosipēdu novietnes, autobusu pieturas, atkritumu urnas, lampu pultis, ko drošības apsvērumu dēļ paredzēts izvietot uz ceļa remontdarbu laikā, lai regulētu satiksmi. «Signum» vadītājs piebilst, ka jaunu produktu ražošana nepieciešama arī, lai noslogotu dārgās un jaudīgās iekārtas, kuru noslodze, apgādājot tikai Latvijas tirgu, ir apmēram 20 procenti.
Meklē izdevīgus sadarbības modeļus
Tomēr ne visiem der šāda «recepte» – jauns un inovatīvs produkts. Piemēram, otrreizējo izejvielu pārstrādes uzņēmumam «PET Baltija» šādu iespēju nav, jo iegādātās iekārtas ir paredzētas tikai PET pārslu ražošanai un tās nevar transformēt. Tāpēc uzņēmuma galvenais uzdevums joprojām ir kvalitatīva produkta ražošana, lai konkurētu Eiropas tirgū. «Jau 2008. gada beigās situācija pasliktinājās un sāka trūkt izejvielu. Pagājušā gada sākumā pat divus mēnešus pārtraucām ražošanu un veicām dažādus uzlabojumus, bet šogad darba pietiek – kāpuši gan ražošanas apjomi, gan strādājošo skaits, un šobrīd uzņēmumā strādā 70 cilvēku,» stāsta uzņēmuma loģistikas un administratīvā vadītāja Iveta Nagle. Viņa norāda, ka Eiropā vēl joprojām ir izejvielu deficīts, tāpēc lielākais un sarežģītākais darbs ir tieši to iegūšana. Nesen uzņēmums atradis jaunu veidu, kā tikt pie izejvielām – no Čehijas ievesta krava ar sapresētu plēvi un PET pudelēm. Tā kā uzņēmumam pašam nav ne piemērotu telpu, ne citu resursu, lai atkritumus sašķirotu, panākta vienošanās ar «Zemgales Eko». «Viņiem ir šķirošanas līnija, kura nestrādā ar pilnu jaudu. Tāpēc vienojāmies, ka viņi kravu sašķiros. Savukārt mēs iegūsim tās izejvielas, kas nepieciešamas mums,» skaidro I.Nagle, piebilstot, ka plēve «aizies» uz Olaini, kur uzņēmumam ir plēves pārstrādes cehs. Kad pirmā krava būs izšķirota un aprēķinātas visas izmaksas, «PET Baltija» izlems, vai šāds modelis ir pietiekami izdevīgs, lai to turpinātu. «Galvenais kritērijs ir tas, lai viss process nesadārdzinās un būtiski nepārsniedz tās izmaksas, kādas ir, ja iepērk tīru izejmateriālu,» tā «PET Baltija» pārstāve.
Jāsakārto nodokļu politika
Viens no sāpīgākajiem jautājumiem, kas reāli apdraud daudzu uzņēmumu pastāvēšanu, ir valsts nodokļu politika. Lai gan kopumā Latvijā nodokļu slogs uzņēmējdarbībā ir gana liels, uzņēmēji vairāk satraucas par to, ka nodokļu politika nav konkrēta un ļoti strauji mainās. «Nodokļi mainās ļoti strauji, turklāt daudzi no jaunievedumiem sevi neattaisno – valsts budžeta ienākumu sadaļa nepildās, bet jāmaksā ir,» tā P.Bila. Kā vienu no pēdējā laika absurdākajiem piemēriem viņš min tā saukto dienesta auto nodokli, kas stājās spēkā ar šo gadu. Publiski paziņots, ka šobrīd reālais ieguvums nav tik liels kā cerēts – plānoto 38 miljonu vietā gada pirmajos mēnešos iekasēts vien 1,1 miljons latu. Tomēr uzņēmējiem tas nozīmē liekus papīru kalnus un arī darbu.
Uzņēmēji norāda, ka vislielākos sarežģījumus rada tas, ka situācija nav prognozējama, tātad arī plānot uz priekšu nevar. «Agrāk bija plāna ekonomika, bet tagad – tirgus, un prognozēt uz priekšu nav iespējams, jo visu nosaka pieprasījums,» rezumē V.Upenieks.
24.3 °C,
1.6 m/s,
72.4 % 
24.3 °C,
1.6 m/s,
72.4 %