Ekonomika

Apstākļos, kad sāk augt bezdarbs un daudzās nozarēs pieņemas spēkā iespējamie atlaišanas draudi, vai ikvienam ir īstais laiks noskaidrot savas kā darbinieka tiesības darba attiecību pārtraukšanas gadījumā, kā arī reizēs, kad izmainās darba apstākļi vai atalgojuma līmenis.

Grāmatvedības pakalpojumu pirkšanu pie mums uztver ne bez konservatīvisma pieskaņas, kamēr Rietumos ir pašsaprotami atstāt uzņēmuma tiešo funkciju, bet pārējo, sākot ar grīdas tīrīšanu un beidzot ar reklāmas izvietošanu, pirkt no profesionāļiem. Viens no atturības iemesliem ir vēsturiskās saknes – grāmatvežus ierasts uztvert kā savas karaļvalsts pārstāvjus. Grāmatvedības firmu speciālisti atzīst, ka līdzīga attieksme mūsdienās pārgājusi uz ārpakalpojumu sniedzējiem. Vienīgi tagad grāmatveža vietā ir vesela firma, bet detaļās visu darāmo līdz galam neviens tāpat neizprot. Pirms gadiem pieciem Jelgavā oficiālos grāmatvedības uzņēmumus varēja saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem, individuāli praktizējošu pakalpojumu sniedzēju gan netrūka. Pēdējā sakaru katalogā audita un grāmatvedības pakalpojumu sadaļā firmu īpatsvars pārsniedz divus desmitus. Nozares pārstāvji situāciju skaidro gan ar pēdējos gados piedzīvoto ekonomikas izaugsmi, gan to, ka grāmatveži, kas strādājuši mājās, spiesti iznākt no pagrīdes un legalizēties par oficiāliem pakalpojumu sniedzējiem.Iveta Anškina SIA «Agroekonoms» izveidoja pirms vairāk nekā četriem gadiem, jo secināja, ka ar individuālajiem pakalpojumiem nebūs konkurētspējīga. Pasūtītājam vieglāk strādāt ar juridisku, nevis fizisku personu. Uzņēmuma izveides nolūks bija arī atbalsta saņemšanas iespējas. Uz karstām pēdām firma iesaistījās nodarbinātības projektā, kura rezultātā no jauno speciālistu vidus, kas tikuši pie diploma, bet bija bez darba, ieguva trīs jaunas speciālistes. Dagnija Sidraba no SIA «Regnum nodokļu konsultācijas» zina teikt, ka arī algoti grāmatveži dažkārt izvēlas izveidot savu uzņēmumu, lai būtu paši sev saimnieki un atbilstoši vajadzībām racionālāk organizētu darba režīmu. 

Jelgavas pašvaldība iesniegusi sociālās mājas siltināšanas projektu Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansiālajam atbalstam sociālo dzīvojamo māju energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu īstenošanas programmā.

«Līdz septembrim ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa pilsētas budžetā par 18 procentiem pārsniedza sākotnējās prognozes. Bet oktobrī situācija krasi mainījās un ieņēmumu līmenis nokritās līdz mīnus 1,2 procentiem zem plānotā līmeņa. Tas liecina par nepieciešamību veicināt uzņēmējdarbības atbalsta instrumentus. Mūsu visu šodienas uzdevums ir palīdzēt uzņēmējiem jaunu tirgu meklējumos un atbalsta politikas pilnveidē,» atklājot plānošanas reģionu un ministriju Sadarbības komisijas apvienoto sanāksmi, uzsvēra Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš.

Straujāk augošo reģiona uzņēmumu grupā, kam izaugsmes un no jauna radīto darba vietu dēļ piešķirts gazeles tituls, ir pieci Jelgavas uzņēmumi.

Pēc divām nedēļām Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sadarbībā ar «Swedbank» aicina uzņēmējus uz bezmaksas semināru par biznesa iespējām Ķīnā.

Nekāda spožā aina nerādās, arī uzklausot tiesu izpildītājus – viņi jau gadiem ir vieni no aktīvākajiem izsoļu organizatoriem, kas arī tagad spiesti cīnīties ar klusumu. Un tas viss apstākļos, kad objektu iespējams iegādāties par 40 procentiem lētāk, nekā noteikta tā sākotnējā vērtība. 

Ja tev ir nauda un azarts, ir grūti iedomāties vēl labāku īpašuma iegādes veidu kā izsoli. Turklāt apstāklis, ka, pirmo reizi neveiksmīgi beidzoties izsolei, atkārtoti otrajā un trešajā reizē īpašuma sākuma cena tiek būtiski samazināta, izsoli vērš vēl jo pievilcīgāku. Tiesa, fakts, ka izsoļu rīkotājiem aizvien grūtāk izdodas noorganizēt patiesi veiksmīgas izsoles un nereti no šīs idejas nākas pat atteikties uz nenoteiktu laiku, kārtējo reizi apliecina skaudro patiesību – ekonomiskā krīze skar vai katru nozari, arī izsoles. «Jelgavas Vēstnesis» uzrunā divus galvenos izsoļu organizatorus – pašvaldību un tiesu izpildītājus, lai noskaidrotu, kāda šobrīd ir iedzīvotāju interese par objektiem, ko izdodas pārdot un kas ir tā kustamā un nekustamā manta, kas izsolē nonāk.

No 15. decembra Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) no uzņēmējiem pieņems projektus aktivitātēs, kas saistītas ar ārējo tirgu apgūšanu, jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādi, kā arī ar atbalstu rūpnieciskā īpašuma tiesību nostiprināšanai. Atkarībā no aktivitātes pieteikumus atklātajam konkursam turpinās pieņemt līdz janvāra otrajai pusei vai ilgāku periodu. Līdz gada beigām LIAA vēl pieņem projektus aktivitātē «Vērtspapīru birža mazām un vidējām komercsabiedrībām».

Nule klajā nākušajā izdevuma «Dienas Bizness» uzņēmējdarbības rezultātu apkopojumā Jelgava Zemgales reģionā raksturota kā inovatīvāko uzņēmumu pilsēta.

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) aicina uz sadarbību darba devējus un darba ņēmējus, kas atraduši darbu ārpus deklarētās dzīvesvietas administratīvās teritorijas, iesaistīties nodarbināto personu reģionālās mobilitātes veicināšanas projektā, lai tādējādi veicinātu nodarbinātību.

Bezdarba līmenis Latvijā oktobrī palielinājies par 0,3 procentpunktiem un mēneša beigās bija 5,6% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Jelgavā bezdarba līmenis oktobrī bija 4,1 procents, bet rajonā tas palielinājies līdz 5,1 procentam, informē Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA).