Vasaras atvaļinājumā jelgavniece Dzintra Punga devās uz Somiju, lai veiktu, kā pati saka, nelielu izbraucienu pa Somijas Saimā loku. «Tas ir ceturtais lielākais ezeru apgabals Eiropā un ir viegli izbraucams ar savu auto,» stāsta Dzintra, paskaidrojot, ka par šo vietu ir pieejami ērti un tūristiem viegli saprotami ceļveži.
Ligita Vaita
Dzintra ceļojumā devās jūlijā, taču teic, ka nebūt ne vasaras karstums ir noteicošais, lai turp dotos. Saimā loks ir bagātīgs ar ūdeņiem un skaistiem dabas skatiem, tāpēc šis maršruts piemērotāks būšot laiskiem dabas mīļiem.
Pavicināt kājas 170 metru augstumā
«Ceļojums pa īstam sākās Tallinā, pilsētā, kurā būts daudzkārt, bet kurā arvien ir kas jauns, ko skatīt. Šoreiz tas bija televīzijas tornis ar dažādām interaktīvām iespējām pavēstīt draugiem un radiem – es atrodos Tallinas televīzijas tornī,» teic Dzintra. No torņa iespējams aizsūtīt elektronisku sveicienu ar skatiem no augstuma, ierakstīt televīzijas raidījumu ar sevi diktora krēslā, bet pašiem drosmīgākajiem arī pastaigāt pa torņa augšējo platformu ārpus nožogojuma, piesietam tādā kā suņa saitē, un apsēsties uz torņa malas, lai pavicinātu kājas 170 metru augstumā. «No mūsu grupas gan neviens tik uzņēmīgs nebija, mums pietika ar skatiem caur 22. stāva grīdā izveidotajām stikla lūkām, uz kurām varēja arī nostāties. Ilgi gan uzkavēties tur negribējās…» smaidot nosaka Dzintra.
Savukārt Tallinas vecpilsēta kā parasti Dzintrai atmiņā palikusi pilna ar tūristiem, daudz omulīgām vietiņām, kur padzert kafiju. Taču no maija līdz augusta beigām Tallinā notiek Ziedu festivāls, tādēļ apkārt vecpilsētas mūrim izvietojušās dažādas augu kompozīcijas. Septembra ceļotājiem gan ziedu paklāji ies secen.
Ballītes pirmdienās uz prāmja nenotiek
«Ceļojuma pirmā nakts pavadāma uz prāmja, tādēļ iztēlē jau skatām nakts dzīvi, kas mūs gaida. Liels ir mūsu pārsteigums, pasažieru terminālā ieraugot, ka esam gandrīz vienīgie pasažieri. Prāmis tukšs un kluss,» smejas Dzintra. Kā izrādījies, pirmdienas uz prāmja ir «klusās naktis», tāpēc arī nekādu nakts dzīvi ekskursantiem tur izbaudīt šoreiz neizdevās.
«Rīts Helsinkos, tiem cauri braucot, tad Porvo, Kotka – mazās pilsētiņas mijas cita pēc citas, rūpīgi saglabāta koka apbūve vecpilsētās, valda miers un kārtība, tūristi aizrautīgi fotografē,» iespaidos dalās Dzintra. Viņas ekskursantu kompānijas tālākais brauciena punkts ir Koli Nacionālais parks un Ukko-Koli virsotne. «No šejienes paveras brīnišķīgs skats uz apkārtnes ezeriem,» tā viņa.
«Lielākais, senākais, vislabāk saglabātais…»
Somi par daudz ko sakot – lielākais, senākais, vislabāk saglabātais. Langinokoski, tā, piemēram, ir īpaši sens parks ar strautiņiem, tiltiņiem, kas interesanti iemieso dzīvīgo ar vēsturisko. «Parks piegul Kimijoki upes krastam, un tajā atrodas cara Aleksandra III zvejas namiņš, tagad muzejs – iespaidīga koka ēka, kura lieliski saglabājusies līdz mūsdienām. Somi lepojas, ka tajā viss ir īsts!» redzēto stāsta jelgavniece, papildinot, ka tikpat īsts un sens ir Olavinlinnas cietoksnis Saimā ezerā – biezi augsti mūri, kuri tā arī nekad nav tikuši ieņemti. Mūsdienās vasarās tur notiek operas mūzikas festivāli.
Kā interesantu un aizraujošu Dzintra iesaka braucienu ar kuģīti pa Saimā ezeru. «Uz daudzajām saliņām var redzēt mokki jeb somu vasaras sapni – mājokli pie ūdens. Tie var būt visai dažādi atkarībā no īpašnieka rocības, bet galvenais nosacījums, lai tiešā tuvumā nebūtu kaimiņu un pilnībā varētu baudīt vientuļnieka idilli,» redzēto atminas Dzintra.
No defekta par efektu – ūdenskritums Sibeliusa mūzikas pavadībā
Savukārt kā vietu, kur defekts pārveidots par efektu, Dzintra apskatei iesaka Imatras pilsētas ūdenskritumu, kur pie skaistām krācēm uzbūvēta elektrostacija, tādējādi daudz ko sabojājot no pirmatnējās dabas. Dzintra stāsta, ka, lai to kompensētu, tur izveidots Imatras ūdens šovs – vakaros, tieši pulksten sešos, uz 20 minūtēm tiek atbrīvots pa dienu sakrātais ūdens un Sibeliusa mūzikas pavadībā tas gāžas lejā, veidojot skaistu un nedaudz mežonīgu ainu. «Tiesa, tur, kur atrados es, ūdens troksnis bija tik skaļš, ka mūziku nevarēja dzirdēt, bet skats tiešām pavērās iespaidīgs arī bez visa tā,» dalās jelgavniece.
«No ļoti emocionāliem brīžiem jāpiemin arī pasaulē lielākās koka baznīcas apmeklējums Kerimeki. Telpa milzīga, tajā varot satilpt līdz 3000 cilvēku, ar lielisku akustiku. Par to varējām pārliecināties paši, jo tieši tajā laikā mākslinieki gatavojās vakara koncertam,» stāsta Dzintra, piebilstot, ka joprojām vēsturnieku vidū valda pretrunīgi viedokļi, kādēļ bija nepieciešams būvēt tik apjomīgu celtni.
«Neliels kāpiens līdz Ukko-Koli virsotnei, un kā atalgojums par pūlēm – elpu aizraujošs skats uz ezeru un mežu plašumu,» tā Dzintra, piebilstot, ka ne velti daudzi slavenā somu komponista J.Sibeliusa darbi tapuši tieši šajā apkārtnē. «Visur padomāts par tūristu ērtībām, kalnā var uzbraukt arī ar mazu vagoniņu, taču tajā pašā laikā civilizācijas labumi netraucē baudīt dabas vienreizīgumu,» tā viņa.
Somiem īpašā cieņā ir dabiskums un vides tīrība
«Šis nebija mans pirmais brauciens uz Somiju, bet tas nostiprināja jau iepriekš radušos priekšstatu par šo zemi – te dzīvo nosvērti, līdzsvaroti cilvēki, kuri prot sadzīvot ar dabu un rūpējas par tās saglabāšanu. Lielveikalos redzējām tukšo PET pudeļu un skārdeņu nodošanas automātus, reizēm pie tiem pat bija rindas! Somi ļoti mīl dzīvniekus. Nezinu gan oficiālo statistiku, bet izskatījās, ka gandrīz katrai otrajai ģimenei pieder suns. Suņus sastapām visur – labi koptus, ar dzīvi apmierinātus, saimnieku pavadībā tie baudīja vasaras priekus,» stāsta Dzintra, piebilstot, ka dienas Somijā aizritējušas ļoti ātri un arī prāmis ceļojuma noslēgumā ekskursantus Tallinā «atšūpināja» vien dažu stundu laikā. «Un tad jau cik tad tur tālu līdz Rīgai… Pat neliels ceļojums ievērojami izdaiļo dzīvi un rada daudz pozitīvu emociju,» pārliecināta ir Dzintra, kura ik gadu cenšas kaut kur «izrauties» – kaut vai tepat, pa Latviju.
Foto: no Dz.Pungas personīgā arhīva
Par sadaļu «Jelgavnieki ceļo»:
Aicinām arī citus jelgavniekus iesūtīt savus ceļojumu aprakstus, kas varētu iedvesmot un arī palīdzēt saplānot savu ceļojumu citiem ceļot gribētājiem. Turklāt nav svarīgi, vai ceļojums bijis tāls un eksotisks, vai iepazīti tepat netālie Latvijas novadi vai kaimiņzemes. Ne jau no kilometru skaita ir atkarīgs, vai ceļojums izdodas, vai ne?
Savus ceļojumu aprakstus ar foto un savu kontaktinformāciju jelgavnieki aicināti sūtīt uz e-pastu ligita.vaita@info.jelgava.lv. Stāstus publicēsim portālā sadaļā «Jelgavnieki ceļo».