Pilsētā

Šogad būvniecības un arhitektūras konkursos startēja daudzdzīvokļu nams Zemgales prospektā 9, kuru tās īpašnieki – Cīruļu ģimene – atjaunojuši kā īres namu ar komerctelpām. Tā kā šis nams ir viena no retajām jūgendstila ēkām Jelgavā un daļa no Jelgavas vēsturiskās apbūves, piedāvājam nelielu ieskatu vēstures lappusēs, kas atklāj ne tikai paša nama, bet arī pilsētas stāstu.

Nams ir vairāk nekā simts gadu vecs, bet
precīza informācija par to, kurā gadā tas nodots ekspluatācijā, nav
– dažādos avotos figurē 1900. vai 1903. gads. «Lai gan ēka nav
iekļauta valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kā
atsevišķs piemineklis, tomēr tā ir daļa no Jelgavas vēsturiskās
apbūves. Tas ir salīdzinoši grezns 20. gadsimta sākuma īres nams,
kas kopā ar vairumu Zemgales prospekta ēku veido lielāko
vēsturiskās mūra apbūves koncentrāciju Jelgavā,» norāda Nacionālā
kultūras mantojuma pārvaldes Zemgales reģionālās nodaļas valsts
inspektors Atis Artmanis.

Numur 7

Pirmais nama īpašnieks bijis vācietis
Keihmenbergs, un sākotnēji trīsstāvu ēka būvēta kā īres nams ar 38
īres dzīvokļiem. Pagalmā bija malkas šķūnīši, apakšējā stāvā
iekārtotas komerctelpas – ēkā esot bijuši divi veikaliņi, nelielas
noliktavas, fotodarbnīca, šūšanas darbnīca un beķereja. «Mums ļoti
simpātiska šķita doma par beķereju, un mēs vēlētos to atdzīvināt,
tāpēc telpas pagrabstāvā, kur kādreiz beķereja atradās, izveidojām
ēdināšanas uzņēmuma vajadzībām,» stāsta ēkas īpašniece Vija
Cīrule.

Tiesa, agrāk ēkas numurs bija 7, nevis 9 – kā
tagad –, un ielu agrāk dēvēja par Aleksandra prospektu. To
apliecina laikrakstos atrodamas liecības.

«Fotogrāfijas
ietaisi Jelgavā atvēlēts atvērt Jānim Pavlovskim. Tā atradīsies
Aleksandra prospektā Eilenberga namā Nr.7.»

«Latviešu Avīzes»,
1912. gada 10. maijs

No skaitļošanas centra līdz mākslas
galerijai

Laika gaitā iestādes un uzņēmumi, kas atradās
ēkā, mainījās, tomēr daudziem, iespējams, Zemgales prospekta 9.
nams ir zināms kā Valsts Jelgavas Skaitļošanas centrs, kas bija
Centrālās statistikas pārvaldes struktūrvienība. Šādi centri
vairākās Latvijas pilsētās tika izveidoti 20. gadsimta 60. gados,
un to darbinieki ik gadu uzskaitīja mājlopus, piefiksēja
būvniecības apjomus, nozarē strādājošo skaitu, reģistrēja un
analizēja uzņēmumu darba rādītājus, vērtējot, vai ražošana norit
saskaņā ar plānu, kā arī piedalījās tautas skaitīšanā. Laikā no
1997. līdz 1999. gadam skaitļošanas centri tika likvidēti. «Kad
iegādājāmies šo ēku, cokolstāvā bija betona paaugstinājumi, uz
kuriem, pēc mūsu domām, atradās skaitļošanas mašīnu serveri. Līdzās
bija izbūvēta dzesēšanas šahta,» norāda V.Cīrule. Pēc Latvijas
neatkarības atjaunošanas – 1995. gada jūnijā – Zemgales prospektā 9
atklāta mākslas galerija «Klucis», kuras izveidē bija iesaistīts
Dailes teātra scenogrāfs jelgavnieks Mārtiņš Vilkārsis. Tās mūžs
gan neesot bijis ilgs.

Pārdzīvo ugunsgrēku

Nama saimniece Vija Cīrule stāsta, ka,
atjaunojot ēku, trešajā stāvā vienā stūrī konstatētas apdegušas
jumta spāres. Par to, ka šajā ēkā bijis plašs ugunsgrēks, savulaik
rakstīja presē. Ugunsgrēkā, kas izcēlās 1924. gada 8. janvāra
vakarā, izdega divi augšējie stāvi, bet cilvēki necieta. «Uguns
cēlusies no elektriskiem vadiem. Uguns nodarītos zaudējumus nama
īpašnieks uzdod uz 20 000 latu,» rakstīja «Jaunais Zemgalietis».
Tolaik nams piederēja zemniekam Jānim Vanagam, kurš ēku nopirka par
1600 latiem.

«1924. gada 8.
janvārī ap pulksten ½ 11 vakarā izcēlās ugunsgrēks Aleksandra
prospektā Nr.7, pie kam izdega divi augšējie stāvi. Tā kā nams ir
mūra, tad izdeguse tikai nama iekšpuse. No uguns cietuši pavisam 6
dzīvokļi. Nama iedzīvotāji un to manta nav cietusi, pateicoties 8.
Jelgavas kājnieku pulka izsauktai dežūras nodaļai, kura laikā
paspēja mantas iznest no degošiem dzīvokļiem. Nams pieder Jānim
Vanagam. Ugunsgrēka zaudējumu lielumu vēl nav iespējams noteikt.
Nams apdrošināts par 1200 latiem, apdrošināšanas biedrībā
«Kurzeme». Cik noskaidrots, uguns cēlusies no elektrības vadiem,
kuri bij savienojušies jeb nepareizi ievilkti, jo priekš ugunsgrēka
izcelšanās iedzīvotāji redzējuši pa elektriskiem vadiem šaudamies
dzirkstelītes. Ka uguns būtu pielikta, nav domājams. Uguns spējo
izcelšanos sekmēja stiprais vējš. Ugunsgrēku galīgi nodzēsa
vietējie ugunsdzēsēji otrā dienā ap pusdienu.

«Jaunais Zemgalietis»,
1924. gada 10. janvāris

Atjaunoja visu, kas bija

Diemžēl ēkā nav saglabājušies daudz
arhitektonisko elementu – oriģinālie griestu dekorējumi bija tikai
vienā telpā – tie restaurēti, bet pārējās telpās izveidoti no jauna
līdzīgā stilistikā. Vēl vēsturiskā elpa saglabājusies mūra sienās,
kas dažviet atsegtas, savukārt kafejnīcas telpās vēsturiskā durvju
aila pārveidota par logu. Saglabātas arī abas kāpnes. «Kādreiz
divas kāpnes būvēja lepnos namos, jo vienas bija parādes kāpnes,
bet otras – palīgkāpnes, pa kurām kalpotāji uz dzīvokļiem nesa
malku. Parādes kāpnes ir platākas un lēzenākas, bet palīgkāpnes –
stāvākas un šaurākas,» papildina nama īpašnieks Juris Cīrulis.

To, ka namā dzīvojuši turīgi ļaudis, var
nojaust arī pēc nedaudzajām vēsturiskajām liecībām un laikrakstos
publicētiem sludinājumiem par zādzībām, kas reģistrētas šajā namā,
turklāt tas bija ne tikai grezns no ārpuses, bet arī moderns –
arhīvā saglabājusies gruntsgabala kartīte vēsta, ka nams bijis
pievienots pilsētas ūdensvadam un centrālajam elektrotīklam.

Laikrakstos
atrodamas ziņas, ka, piemēram, no kāda dzīvokļa nozagtas divas
metāla pogas (1906. gadā), no cita – trīs podi ievārījuma. Kādam
šajā ēkā strādājošam Aleksandram no pakārta kamzoļa tika izzagts
binoklis 3 rubļu vērtībā, bet neilgi pēc tam tur dzīvojošam Jēkabam
nozaga trīs kastītes ar pogām. Izrādījās, ka abas zādzības
izdarījis 12 gadus vecs zēns, kurš tika nodots tiesai, bet nozagtās
lietas – atgrieztas īpašniekiem (1914. gadā). Savukārt cits šī nama
iedzīvotājs Mārtiņš apzagts tējnīcā pie tirgus – kamēr viņš bija
iesnaudies, viņam pazudis maks ar dokumentiem un 36 latiem (1924.
gadā).

Papildina ar moderno

Ēkas jūgendstila estētikas interjeru
papildina vairākas Gata Cīruļa gleznas. Viņa lielformāta gleznas
rotā gaiteņus starp stāviem, viesu zāli un kamīnzāli. Darbi
(1620×2800 cm) veidoti pēc mākslinieka izjūtām namā, piešķirot
telpām atturīgu greznību. Materiāli – koks, eļļas un akrilkrāsas.
Gleznots špakteļtehnikā. Darbus raksturo autora latvietība un ASV
mākslas izglītība un pieredze.

Jāpiebilst, ka šie lielformāta darbi bija
pieteikti konkursam «Latvijas arhitektūras gada balva 2019»
kategorijā «Procesi», savukārt pats nams bija šajā konkursā
pieteikts kategorijā «Objekti: renovācija, rekonstrukcija,
restaurācija».

Adrese mainās līdz ar ielas
nosaukumu

Tagadējais Zemgales prospekts izveidots 1869.
gadā. Sākotnējais ielas nosaukums bija Aleksandra prospekts, bet
Latvijas brīvvalsts laikā tās nosaukums tika mainīts.

«Jelgavas pilsētas
domes ceļu pārdēvēšanas komisija savā sēdē 1924. gada 15. aprīlī
vēlreiz vispusīgi pārrunāja ceļu pārdēvēšanas jautājumu Jelgavā un
vienojās iesniegt caur pilsētas valdi domei sekošu ielu
pārdēvēšanas projektu, kas paredz Aleksandra prospektu pārdēvēt par
Zemgales prospektu.»

«Jaunais Zemgalietis»,
1924. gada 14. maijs

No 1941. līdz 1944. gadam prospekts bija
Ā.Hitlera ielas daļa (tolaik šai ēkai bija 47. numurs), tad uz
pieciem gadiem atguva Zemgales prospekta nosaukumu, bet 1949. gadā
kļuva par Puškina prospekta daļu. No 1989. gada 17. marta iela
atguvusi tagadējo nosaukumu, vēsta pašvaldības mājaslapā
www.jelgava.lv publicētā informācija.

Foto: Ivars Veiliņš/«Jelgavas Vēstnesis»,
zudusilatvija.lv, Ruslans Antropovs