Saeimas deputāti šodien trešajā, galīgajā, lasījumā pieņēma grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, paredzot efektīvāku normatīvo regulējumu cīņai pret nelegālā alkohola tirdzniecību.
Mājas vai dzīvokļa īpašnieku sākotnēji rakstveidā būs jāinformē par īpašumā konstatētajām nelikumīgajām darbībām ar alkoholiskajiem dzērieniem. Ja gada laikā pēc tam persona savā valdījumā esošajā nekustamajā vai kustamajā īpašumā tomēr vēl būs pieļāvusi nelikumīgu alkoholisko dzērienu izgatavošanu, glabāšanu vai realizāciju, tai varēs piemērot naudas sodu, aģentūru LETA iepriekš informēja Saeimas Preses dienestā.
Administratīvo pārkāpumu kodekss jau patlaban dod tiesības piemērot sodu par telpu nodošanu nelegālā alkohola ražošanai un tirdzniecībai. Taču Iekšlietu ministrijas pārstāvji deputātiem iepriekš norādīja, ka viņiem ir grūtības pierādīt nodarījuma subjektīvo pusi – respektīvi, ka īpašnieki apzināti ļauj savās telpās tirgot grādīgos dzērienus.
Līdz ar likuma izmaiņām namu īpašnieki vairs nevarēs aizbildināties, ka nezina, ka viņu mājā tirgo nelegālo dziru, – tas būs fiksēts rakstiski, un no soda izvairīties būs daudz grūtāk.
Naudas sods par nelegālā alkohola tirdzniecības vietu jeb tā dēvēto točku darbības pieļaušanu savā īpašumā fiziskajām personām noteikts no 280 līdz 700 eiro (197 līdz 492 latu) apmērā, bet juridiskajām personām – no 1400 līdz 7000 eiro (no 984 līdz 4920 latiem).
Likuma grozījumi paredz arīdzan ieviest sodu nepilngadīgajiem par alkoholisko dzērienu iegādāšanos. Par to varēs piemērot brīdinājumu vai naudas sodu līdz 35 eiro (25 latiem). Savukārt par atkārotu pārkāpumu paredzēts naudas sods robežās no 35 līdz 70 eiro (50 latiem).
Ja persona pati savā īpašumā veic nelegālā alkohola tirdzniecību, par to jau patlaban var saukt gan pie administratīvās, gan kriminālatbildības.
Plānots, ka minētās izmaiņas Administratīvo pārkāpumu kodeksā stāsies spēkā 2014. gada 1. janvārī.
LETA
22.7 °C,
3.1 m/s,
41.1 % 
22.7 °C,
3.1 m/s,
41.1 %