Kultūra

Žurnāla «Latvju Teksti» 2012. gada ziemas numurā publicēta jelgavnieka Eduarda Aivara dzejoļu kopa. Tajā viens dzejolis ir par Jelgavu.

Ilze Knusle-Jankevica

Žurnāla «Latvju Teksti» 2012. gada ziemas numurā
publicēta jelgavnieka Eduarda Aivara dzejoļu kopa. Tajā viens
dzejolis ir par Jelgavu.

Dzejolī ar nosaukumu «Jelgava.Marts» ir minēts viens no pēdējā
laika atpazīstamākajiem pilsētas objektiem – Svētās Trīsvienības
baznīcas tornis – un Lielupe. Aprakstot upi, dzejnieks izmantojis
savdabīgu salīdzinājumu – tā ir «tumša un gluda kā ar želeju
pieglausti mati». Kopējā dzejoļa noskaņa ir diezgan drūma – kā
brīdis starp ziemu un pavasari –, tomēr signāli liecina, ka tuvojas
pavasaris un kļūs krāsaināks, gaišāks, siltāks.

Dzejnieks Eduards Aivars (īstajā vārdā – Aivars Eipurs) dzimis
1956. gadā. Viņš ir saņēmis vairākus apbalvojumus. Izdoti vairāki
dzejoļu krājumi; «Dejas» (1991), «Jā» (1996), «Ainava kliedz»
(1996), «Vasaras sniegs» (1999), «Es pagāju» (2001), «Jauns medus»
(2006), «Sāras mīlestība» (2008), «Minimas jeb vienā istabā ar
Antonu Vēbernu» (2008). Publicējis arī stāstus.

Jelgava. Marts

Trīsvienības tornis kā sirms ronis

Izslējis galvu virs Lielupes

Upe tumša un gluda

Kā ar želeju pieglausti mati

Vāros pumpuros koki

Cilvēki rītos kaujas ar miegu

Akaču tumsnējie loki

Vakar noslīcis students

Saule dedzina sniegu