Kultūra

Ritma Gaidamoviča

Šādu domu pauž Jelgavas
Bērnu sociālās aprūpes centra iemītnieku 20 zīmējumi, kuros viņi
atklāj savus sapņus. Pašlaik zīmējumi reprodukciju veidā apskatāmi
ne tikai mūsu pilsētas medicīnas un citās iestādēs, bet arī
vairākās vietās Latvijā, aicinot topošos vecākus padomāt par sava
bērna laimi un viņa iespēju augt ģimenē. 

Pirms laika SIA «Time Forward», kas organizē komandas
veidošanas un līderisma iemaņu attīstīšanas programmu, arī mūsu
pilsētā realizēja projektu «Attiecības: bērni – vecāki», kura laikā
vairākās vietās pilsētā tika zīmēti grafiti un izvietoti plakāti,
kuros lasāmi pusaudžu ierosinājumi un jautājumi vecākiem. Tas bija
aicinājums aizdomāties par savu bērnu sapņiem, par kopīga laika
pavadīšanu.

Šoreiz komanda iedegusies par bērniem, kuri palikuši bez
vecāku mīlestības un mājām. Jaunā projekta mērķis ir pievērst
sabiedrības uzmanību tam, ka katram bērnam ir tiesības uzaugt
pilnvērtīgā ģimenē – kopā ar saviem vecākiem. Palīgos šo domu paust
aicināti Jelgavas Bērnu sociālās aprūpes centra iemītnieki, kas
radījuši zīmējumus par tēmu «Mans lielākais sapnis». No visiem
zīmējumiem izvēlēti 20 labākie, kas galvenokārt pauž ideju, ka
bērnu sapnis ir uzaugt īstā ģimenē, un jau no decembra sākuma 1000
to ierāmētas reprodukcijas izvietotas dažādās Latvijas
pilsētās.

«Bērnunama audzēkņu zīmējumi izvietoti Latvijas pilsētu
slimnīcu Dzemdību nodaļās, sieviešu konsultāciju kabinetu
uzgaidāmajās telpās, lauku rajonos – ambulancēs un pagastu padomes
ēkās, kā arī citviet, lai tie uzrunātu topošās māmiņas, aicinot
saglabāt bērniņam pašu dārgāko un drošāko patvērumu – viņa ģimeni,»
tā projekta pārstāve Iveta Putniņa.

Jelgavā reprodukcijas apskatāmas Jelgavas pilsētas slimnīcā,
Zemgales Veselības centrā, Jelgavas poliklīnikā, doktorātā Sudrabu
Edžus ielā, A.Stankus doktorātā un Jelgavas Pašvaldības
policijā. 

«Latvijā šobrīd darbojas 42 bērnunami patversmes, deviņi
nevalstisko organizāciju bērnu sociālās aprūpes centri, pieci
ģimenes bērnunami, trīs speciālie bērnu sociālās aprūpes centri,
pieci bērnu bāreņu sociālās aprūpes centri. Iestādēs ar tik skumjo
auru uzturas divi tūkstoši seši simti divdesmit pieci mūsu bērni –
tādi ir dati līdz 2008. gada 1. janvārim. Cik bieži mēs par šīm
iestādēm vispār atceramies? Ko zinām par mūsu sabiedrības daļu,
kura uzaug, mācās, sapņo, priecājas un bēdājas mākslīgi radītos
apstākļos? Vislabākie pedagogi un skaistākais bērnunams nespēj
aizstāt ģimeni šo mazo cilvēku sirdīs. Māmiņa un tētis – lūk,
pamesto bērnu lielākais sapnis. Mēs visi, topošajiem vecākiem
līdzās esošie draugi, darba biedri, māsas, brāļi, mātes, tēvi,
vecmāmiņas, vectētiņi, tantes un onkuļi, esam atbildīgi, jo spējam
atbalstīt, iedrošināt un uzmundrināt nākamo māmiņu un tēti būt
stipriem ceļā uz viņu bērniņa laimi. Pats svarīgākais – būsim
ieinteresēti, palīdzēsim viņiem pārvarēt šaubas un ticēt mīlestības
lielajam spēkam. Mēs ticam, ka mūsu projekts palīdzēs jaunajiem
vecākiem balsot par sava tikko dzimušā bērna laimi,» tā projekta
dalībniece I.Putniņa.