1814. gadā (drīz pēc Napoleona armijas padzīšanas, kas daudziem zemniekiem asociējās ar brīvības vārdu) Krievijas imperators Aleksandrs I uzdeva Baltijas ģenerālgubernatoram F.Pauluči izveidot komisiju Krievijas Baltijas guberņu, tostarp arī Kurzemes, zemnieku tiesiskā stāvokļa uzlabošanai. Kurzemes muižnieki visādi centās novilcināt šo soli – tikai 1817. gada aprīlī pieņēma lēmumu par Kurzemes zemnieku brīvlaišanu, un vēl pēc gada, 1818. gada 30. augustā, pats Aleksandrs I personīgi svinīgā ceremonijā Jelgavas pils pagalmā pasludināja zemnieku brīvlaišanu.
www.jelgavasvestnesis.lv
Vēsturiskais notikums iemūžināts piemiņas plāksnē Jelgavas pilī pie centrālajiem vārtiem.
Jelgavai tas nozīmēja samērā strauju iedzīvotāju pieplūdumu – Jelgavā 1798. gadā bija 9395 iedzīvotāji, bet 19. gadsimta vidū to skaits sasniedza jau 17 403.
30. augusts kopš 1868. gada kļuva par iecienītiem ikgadējiem svētkiem Jelgavā un apkārtnē, tos iesāka ar svinīgu dievkalpojumu Sv.Annas baznīcā, notika latviešu teātra izrādes, uzstājās latviešu kori. Šie svētki saliedēja Jelgavas latviešu sabiedrību tik lielā mērā, ka ne velti «pirmās atmodas» redzamākie darbinieki ir jelgavnieki vai bijuši ar to saistīti.
Attēls: Piemiņas plāksne Jelgava pils vārtos.