Ar mazām traumām, pamežģītām kājām, apsvilušām ausīm, degunu un pleciem, bet laimīgas – savas izjūtas Dziesmu un deju svētkos raksturo «Lielupes» dejotājas, un puiši papildina: «Mūsu spēks ir svētkos!»
Sintija Čepanone
Dziesmu un deju svētku nedēļas vidū beidzot Rīgā ieradās visi svētku dalībnieki no Jelgavas – dejotāji pilnā sastāvā galvaspilsētā ir kopš otrdienas, savukārt koristi un pūtēji ieradās ceturtdien, tieši no autobusa dodoties uz mēģinājumiem Mežaparka estrādē. «Rīta mēģinājums bija sevišķi nogurdinošs, jo, lai nenokavētu autobusu pulksten 6.30, cēlāmies ļoti agri, un uzreiz sākās mēģinājums. Rīgas 46. vidusskolā, kura turpmākās dienas būs mūsu mājvieta, tikai daži kolektīvi paguva iekārtoties pusdienlaikā, pārējiem tas jādara vakarā pēc mēģinājuma,» stāsta Dmitrijs no kora «Skali». Taču lielais nogurums nav apslāpējis gandarījumu par iespēju būt Dziesmu un deju svētku dalībnieku vidū. «Redz, mēs te istabiņā esam izvietoti ļoti kompakti – gandrīz kā siļķes bundžā, arī nogurums ir liels, bet šie nav mūsu pirmie svētki – mēs zinājām, ko gaidīt, un ar vislielāko prieku uz to mēs «parakstāmies» katru piekto gadu no jauna,» saka pūtēju orķestra «Rota» dalībnieki.
Kaut arī koristiem mēģinājumi beidzās vēlu, viņi jau pusnaktī varēja sākt priecāties pašvaldības sarūpētajā svētku ballē, kuru spēlēja «Tirkizband», savukārt dejotāji tobrīd vēl bija Daugavas stadionā, jo ceturtdien pulksten 22 sākās deju uzveduma «Tēvu laipas» ģenerālmēģinājums ar skatītājiem. Tādējādi laikā, kad ballīte bija pašā karstumā – īsi pirms pulksten 2 naktī –, dejotāji tikai pamazām ieradās skolā, kurā šīs dienas dzīvo, un ēda vakariņas.
Dejotāji neslēpj, ka šī diena bija īpaši smaga. «Divu diennakšu laikā kopumā esam gulējuši kādas septiņas stundas, jo pēc mēģinājumiem skolā, kurā dzīvojam, teju katru dienu esam ap pulksten 23, kamēr nomazgājies, apdari citas lietas, paiet laiks, bet pulksten 8 jau jābūt Daugavas stadionā, kur sākas mēģinājumi,» dejotāju ikdienu ieskicē Mārtiņš, Arnis un Ēriks no «Kalves», neslēpjot, ka tieši šī iemesla dēļ katru brīvu minūti, kad nav jābūt uz laukuma, izmanto, lai ģērbtuvēs pasnaustu. Turklāt nogurumu vēl vairāk veicina karstais laiks, kas piedzīvots gan trešdien, gan ceturtdien. Dejotāji, kas šajos svētkos piedalās jau ceturto piekto reizi, spriež, ka šāda svelme Deju svētkos ir tradicionāla – jau vairākus svētkus pēc kārtas laika apstākļi pirmajās dienās esot pat ļoti piemēroti dejošanai, bet tieši tad, kad sākas intensīvākais mēģinājumu laiks, uznāk pamatīga svelme. Taču tas svētku dalībniekus nebaida, jo ūdens stadionā pieejams bez maksas, tāpat tur par velti var dabūt saldējumu un atveldzēties zem aukstā ūdens šļūtenes.
Kaut arī Dziesmu un deju svētku dalībniekiem nākas sadzīvot ar vairākās neērtībām, piemēram, gulēt vienā telpā ar vēl vismaz desmit cilvēkiem, piecas dušas dalīt uz apmēram 500 cilvēkiem, gan koristi, gan dejotāji atzīst, ka sadzīves apstākļi tomēr ir ļoti labi un viņi nekādus labumus nemainītu pret iespēju piedalīties Dziesmu un deju svētkos. «Šie mums ir piektie vai pat sestie Dziesmu un deju svētki, tāpēc mums ir ar ko salīdzināt – nevienos svētkos nav bijusi tik laba ēdināšana kā šogad,» saka dejotājas Sandija un Evija no «Jaunības».
Dziesmu un deju svētkos jau ierasts, ka jelgavniekus Rīgā apciemo arī pilsētas vadība, un šī tradīcija tika ievērota arī šajā gadā – naktī uz 5. jūliju. «Dziesmu un deju svētki Latvijā ir īpašs pasākums. Tas ir laiks, kad visi esam kopā, aizmirstam ikdienas rūpes, kad mūsu dvēsele līksmo,» tā Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš. Pilsētas vadība īpašu paldies teica arī Jelgavas kolektīvu vadītājiem – par smago darbu kārtējo piecu gadu garumā, lai mūsējie Dziesmu un deju svētkos būtu tik kupli pārstāvēti, un par fantastiskajiem panākumiem, ko Jelgava sasniegusi šajos svētkos.
Foto: Ivars Veiliņš
21.2 °C,
4.1 m/s,
71 % 
21.2 °C,
4.1 m/s,
71 %