Lai arī Veselības ministrija ir pieļāvusi paaugstinātu dzelzs un sulfātu saturu «Jelgavas ūdens» piegādātajā dzeramajā ūdenī, tomēr analīzes apliecina, ka vielu saturs dažviet ir zemāks pat par visstingrākajām normām.
Anna Afanasjeva
Tā kā Jelgavā vēl nav izbūvētas jaunas dzeramā ūdens attīrīšanas iekārtas, ūdens pilsētas tīklā ir ar paaugstinātu dzelzs un sulfātu saturu. Saskaņā ar Pārtikas uzraudzības aprites likumu un Ministru kabineta noteikumiem «Jelgavas ūdens» vērsās Veselības ministrijā, lai tā pieļautu paaugstinātu minēto vielu normu ūdenī līdz brīdim, kad attīrīšanas iekārtas būs izbūvētas.
Dzelzij pieļaujamā norma ir 3,6 miligrami litrā (mg/l), bet sulfātiem – 398 mg/l. Paaugstinātie normatīvi piemēroti, pamatojoties uz vienu no pagājušajā augustā veiktajām analīzēm, kur parādījās minētais īpatsvars. Taču, kā skaidro uzņēmuma tehniskais direktors Gvido Gudelis, maksimālā robeža dažkārt iespējama tā sauktajās izzaru līnijās, kur ūdensvads nav sacilpots. Faktiski, kā liecina ikmēneša analīzes, vielu saturs ir ievērojami zemāks. Piemēram, maijā vairākos bērnudārzos («Pīlādzītī», «Sprīdītī», «Alfā», «Varavīksnē», «Gaismiņā», «Lācītī», «Kamolītī», «Pasaciņā» un «Zemenītē») dzelzs saturs dzeramajā ūdenī bija no 0,1 līdz 0,38 mg/l. Tas ir atbilstošs spēkā esošajām normām, saskaņā ar ko dzelzs saturs nevar pārsniegt 0,4 mg/l. Pārējos bērnudārzos dzelzs saturs svārstās no 0,79 līdz 1,51 mg/l. Pasaules Veselības organizācija gadījumos, kad dzeramajam ūdenim noteiktas īpašas normas, iesaka visās izglītības un sociālās aprūpes iestādēs nodrošināt fasētu dzeramo ūdeni. Jelgavā par to gādāts vēl pirms vēršanās Veselības ministrijā.