Pilsētā

Ar šodienu atjaunotajā Jelgavas dzelzceļa stacijas ēkā ir apskatāmas uzņēmuma «Latvijas Dzelzceļš» vēsturiskās fotogrāfijas, kas veltītas dzelzceļa līnijas Rīga – Jelgava 140. gadadienai. Oficiālā atklāšana gan tika atcelta.

Anna Afanasjeva

Ar šodienu atjaunotajā Jelgavas dzelzceļa stacijas ēkā ir
apskatāmas uzņēmuma «Latvijas Dzelzceļš» vēsturiskās fotogrāfijas,
kas veltītas dzelzceļa līnijas Rīga – Jelgava 140. gadadienai.
Oficiālā atklāšana gan tika atcelta.

«Latvijas Dzelzceļa» (LDz) pārstāve Biruta Sakse informē, ka par
godu LDz dibināšanas 90. gadadienai tiks rīkoti vairāki pasākumi.
To vidū ir zinātniska konference, dzelzceļa sakopšanas talka,
izdota Latvijas dzelzceļa tīkla līnijām veltīta grāmata, kā arī
virkne citu pasākumu. Tomēr šodien paredzētā izstādes oficiālā
atklāšana pēdējā brīdī tika atcelta, un, kā liecina portāla
www.jelgavasvestnesis.lv
rīcībā esošā neoficiālā informācija, iespējamā dzelzceļnieku piketa
dēļ uz pasākumu neieradās LDz vadība, tostarp kompānijas valdes
priekšsēdētājs Uģis Magonis.

Portāls jau vairākkārt rakstījis par stacijas renovāciju. LDz
nekustamā īpašuma speciālisti atgādina, ka stacijas kapitālā
remonta projekts izstrādāts 2003. gadā, bet pati renovācija
noritēja vairākās kārtās vairākus gadus. Pirmajā etapā nomainīja
siltummezglu un siltuma trases. Otrajā veica ēkas pamatu un sienu
hidroizolāciju, jumta, pirmā stāva telpu un inženierkomunikāciju
remontu. Sekoja iekštelpu sakārtošana. Pērn izremontēja kāpņu
telpas, uzstādīja ventilācijas iekārtas, uzbūvēja lietus ūdeņu
novadīšanas sistēmu un veica apkārtējās teritorijas
labiekārtošanu.

Uz atjaunotās stacijas ēkas fona joprojām nepievilcīgi izskatās
stacijai tuvējā apkārtne. Arī piekļūšana stacijai nav ērta –
laukums stacijas priekšā ir bedrains, bet ietves – nav sakārtotas.
B.Sakse tam piekrīt un skaidro, ka teritoriju LDz piederošajā posmā
uzņēmums plāno sakārtot. Pašlaik LDz Komunikāciju nodaļas vadītāja
vēl nevarēja pateikt, vai tas varētu notikt šogad. Īstenošana
atkarīga no līdzekļiem. Tā kā LDz budžets jau vairakkārt mainīts,
pašlaik nav iespējams apgalvot, ka šogad būs līdzekļi Jelgavas
stacijas apkaimes sakārtošanai. Uzņēmums savā daļā ir gatavs
salabot bedres, taču nevar būt runas par autostāvvietas ierīkošanu,
jo tā nav uzņēmuma funkcija.

Daļa teritorijas pretī stacijai pieder arī pašvaldībai. Tajā
ietilpst platība, kur atrodas automašīnu stāvvieta. Pašlaik pēc
pašvaldības pasūtījuma notiek ielu rekonstrukcijas projekta
izstrāde ap nākotnē plānoto satiksmes terminālu. Šajā projektā
tostarp izstrādā rekonstrukcijas plānu Stacijas ielas posmam no
Pasta ielas līdz Zemgales prospektam, kā arī teritorijai pie
dzelzceļa stacijas, un Zemgales prospekta posmam no Stacijas ielas
līdz Jāņa ielai. Projektēšanu veic SIA «3C» un tam jābūt gatavam šī
gada vasarā. Minēto ielu rekonstrukciju plānots veikt 2011. un
2012. gadā.

Vēsturiska uzziņa par dzelzceļa līniju Rīga –
Jelgava

Dzelzceļa līnija Rīga – Jelgava tika atklāta 1868. gada 21.
novembrī. Sākotnēji līnijā bija ierīkotas četras stacijas. Rīgas
stacija bija novietota Daugavas kreisajā krastā, Akmeņu ielā.
Torņakalna, Olaines un Jelgavas stacijas izvietojums palicis
nemainīgs. Kopš 1873. gada 1. februāra pasažieru vilcieni Jelgavas
virzienā sāka kursēt no Rīgas – Bolderājas dzelzceļa stacijas
Daugavas labajā krastā, kas atradās uz tagadējās 13. janvāra ielas.
1914. gadā pasažieru vilcieni Jelgavas virzienā sāka kursēt no
Rīgas galvenās (centrālās) pasažieru stacijas. No tā brīža attālums
starp Rīgas un Jelgavas stacijām pa sliežu ceļu ir 43 kilometri
(sākotnēji 41,5 kilometrs).

1894. gadā valsts atpirka Rīgas – Jelgavas dzelzceļu no privātās
sabiedrības un kopš 1895. gada tā ekspluatācija tika uzticēta Rīgas
–  Orlas dzelzceļa pārvaldei. 1915. gadā kontroli pār Jelgavas
staciju un daļu līnijas pārņēma vācu armija, kas pārvērta to sliežu
ceļus Rietumeiropas jeb normālplatumā (1435 milimetri). 1919. gadā
kontroli pār līniju pārņēma nacionālā kompānija «Latvijas
dzelzceļi», atstājot vienu sliežu ceļu normālplatumā, bet otru –
1524 milimetru jeb «krievu» platumā. 1940. gadā līnija pārgāja PSRS
Satiksmes ceļu ministrijas formējuma «Latvijas dzelzceļš»
pārraudzībā. Tās uzdevumā normālplatuma ceļu pārlaboja «krievu»
platumā. 1941.gadā vācu armija abus līnijas ceļus pārvērta
normālplatumā, bet 1944. gadā PSRS armijas spēki atjaunoja vienu
ceļu 1524 mm. Otrs ceļš (arī krievu platumā) pilnībā tika atjaunots
pēc 1972. gadā pabeigtās Rīgas – Jelgavas līnijas
elektrifikācijas.

Savukārt Jelgavas stacijas ēku uzcēla 1889. gadā. Otrā pasaules
kara beigās, bombardējot Jelgavu, ēka tika bojāta. Tās pirmā
rekonstrukcija notika 1945. gadā, bet nākamā — 1962. gadā.

Foto: no LDz muzeja arhīva