«Teikšu Ārijas Elksnes vārdiem: «Jūs esat tajos skaistajos gados, kad jaunības dullums aiz muguras, bet vecuma miers vēl nav iestājies. Tas ir tāds labs vidusceļš.» Jūs esat varoši, strādāt griboši, lieli veiksminieki, jo šī zāle jūsu darbiem jau bija par mazu, esat izvērtušies arī vestibilā. Visa kā jums ir gana – entuziasms, talants, tāpēc gribas ticēt, ka 80. dzimšanas dienā jūs piepildīsiet jau divas vai pat trīs zāles,» tā Jelgavas māksliniekus svētku reizē uzrunāja Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja direktores vietniece Marija Kaupere.
Ritma Gaidamoviča
Pēc sešām dienām, 28. decembrī, apritēs 40 gadi, kopš Jelgavā dibināta Jelgavas mākslinieku organizācija. Šodien par godu šim notikumam muzejā atklāta Mākslinieku biedrības 40. gadadienas izstāde «Jelgavai azotē». Tajā eksponēti 62 mākslinieku 115 darbi – gleznas, pasteļi, akvareļi, plakāti, skulptūras, tekstilijas, keramika, darbi stiklā, rotaslietas, fotogrāfijas. Pārstāvēti visi mākslas veidi, kādos darbojas mūsu mākslinieki. Reizē ar izstādes atklāšanu plašākai publikai nodota arī grāmata ar tādu pašu nosaukumu, kurā apkopota informācija par 59 Jelgavas māksliniekiem un viņu darbiem.
«Mēs esam ielikti noteiktā laika sprīdī, noteiktā vietā, dzīvojam Jelgavas azotē. Te mēs priecājamies, kreņķējamies, mīlam, radam… Līdzīgi kā pilsētai, cilvēkam, arī organizācijai ir savs liktenis. Ir bijuši gan pacēlumi, gan lejupslīdes, taču vienmēr esam piecēlušies. Jo citādāk jau nevar, vienkārši mūsu liktenis ir celties augšā. Jāatzīst, ka šajā pilsētā mēs izjūtam daudzu cilvēku atbalstu, jo dzīvojam vietā, kur kultūra tiek celta augstā vērtē. Paldies Jelgavas pašvaldībai, aģentūrai «Kultūra», bez kuriem mēs nevarētu dzīvot,» tā Jelgavas Mākslinieku biedrības vadītājs Māris Brancis. Apsveikuma vārdus jubilejas reizē šodien organizācijas māksliniekiem izteikuši daudzi. «Ir patīkami, ka mākslinieku pulkā mēs redzam jaunas sejas. Tas tikai rāda, ka Jelgavā māksla, kultūra iet straujiem soļiem uz priekšu. Jūs izteicāt pateicību par atbalstu, te man gribas teikt, ka jūsu panākumi jau ir mūsu visu panākumi. Ja jūs mūsu atbalstu spējat radīt mākslā, dot prieku cilvēkiem Jelgavā, Latvijā, ārpus valsts robežām, tas rāda, ka jūs dzīvojat. Mums ir vecpilsēta, kurā ir sakārtota infrastruktūra, taču tagad gribētu, lai jūs caur mākslu spodrināt un veidojat to tādām acīm, kā jūs redziet,» vēlēja Jelgavas domes priekšsēdētāja vietnieks Aigars Rublis. Aģentūras «Kultūra» direktors Mintauts Buškevics savā uzrunā atzina, ka organizācijai jātiecas uz jaunu sapni – izveidot māksliniekiem lielas darbnīcas. Svinīgajā jubilejas pasākumā kuplā skaitā piedalījās gan mākslinieki, kas šobrīd darbojas Jelgavā, gan tādi, kas savulaik darbojušies Jelgavas mākslinieku organizācijā, kā arī viņu atbalstītāji. «Ir patīkami, ka pēc gandrīz 30 gadiem jelgavnieki atcerējās mani un uzaicināja piedalīties šajā jubilejas izstādē. Kā nekā – desmit gadus darbojos Jelgavas mākslinieku organizācijā. Tas bija skaists laiks manā dzīvē, tieši te sākās mana mākslinieces dzīve tūlīt pēc akadēmijas, te ir mani pirmie kolēģi. Man ir vislabākās atmiņas un prieks par to, ka esmu šajos svētkos,» tā māksliniece Ritma Lagzdiņa, bijusi Zikmane, kura šobrīd strādā par pedagoģi Talsu Mākslas skolā.
Jāpiebilst, ka nosaukums izstādei un arī grāmatai gūts, iedvesmojoties no bērnu un jauniešu centra «Junda» tautas deju kolektīviem, kas pavasarī rīkoja koncertu ar tādu pašu nosaukumu.
Portāls www.jelgavasvestnesis.lv jau rakstīja, ka jaunajā grāmatā pirmo reizi pilsētas mākslas vēsturē dots ieskats par 59 māksliniekiem, kuri laikā no 1970. gada strādājuši vai joprojām strādā mūsu pilsētā. Tajā var iepazīties ar Jelgavas mākslinieku veikumu pilsētas kultūras dzīvē, katram autoram reproducēti divi darbi, publicētas viņu īsas biogrāfijas. Teksts ir latviešu un angļu valodā. Pirmās grāmatas saņēmuši organizācijas labvēļi, grāmatas veidotāji, kā arī paši mākslinieki.
Izstāde muzejā būs skatāma līdz pat janvāra vidum.
Foto: Ivars Veiliņš