0.5 °C, 7.1 m/s, 86.7 %

Dažādi

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsDažādiDūda uzstāda jaunus Latvijas rekordus
Dūda uzstāda jaunus Latvijas rekordus
14/08/2009

Starp pasaules čempionātu Romā, ierastajiem treniņiem un bērnu instruēšanu Amerikā peldētājs Andrejs Dūda pagājušajā nedēļā ieradās Jelgavā, lai apciemotu ģimeni un draugus. 

Andrejs atgriezies no pasaules čempionāta
peldēšanā Romā, kur uzstādīja divus jaunus Latvijas rekordus – 50
metros tauriņstilā un 50 metros brīvajā stilā. Diemžēl ar to
nepietika, lai iekļūtu pusfinālā. «Esmu piedalījies vairākos
pasaules un Eiropas čempionātos, arī olimpiskajās spēlēs, bet šis
čempionāts bija unikāls – es pirmo reizi piedalījos čempionātā
garajā ūdenī. Parasti sacensības notiek 25 metrus garā baseinā, bet
te bija 50,» stāsta peldētājs. Viņš teic, ka tas ir grūtāk – labāk
jāprot peldēt, jo distances laikā ir mazāk atspērienu no baseina
malām. Tiesa, Andrejam labāk tīk peldēt īsajā baseinā, turklāt
Amerikā visas sacensības notiek divdesmit piecus metrus garā
baseinā.

Izglītība – lingvists

Andrejs jau septiņus gadus dzīvo, strādā un
trenējas Amerikā. Uz lielo iespēju zemi viņš devās, lai mācītos
koledžā, bet pēc skolas beigšanas nolēmis tur palikt. Viņš ir
ieguvis bakalaura grādu un kļuvis par lingvistu. «Bakalaura darbā
pētīju spāņu valodas atšķirības Madridē un Meksikā,» komentē
peldētājs. Viņš teic, ka pa retam sanāk arī parunāt spāniski – ja
labs garastāvoklis, sportists, apmeklējot meksikāņu restorānus,
mēdz pasūtīt ēdienu spāniski.
Tiesa, iztiku Andrejs nepelna kā lingvists,
bet gan kā peldēšanas instruktors. Viņš trenē gan atsevišķus
peldētgribētājus, gan grupas un komandas. A.Dūda lēš, ka kopā viņam
varētu būt ap 50 klientu. «Amerikā peldēšana ir progresīvs sporta
veids. Tā kā viņiem ir ļoti lieli cilvēkresursi, no kādiem simts
bērniem kādi desmit aizpeldēs. Turklāt daudzus iedvesmo Maikla
Felpsa panākumi,» stāsta sportists.
 
Teorija par garumu
Jautāts, vai garais augums peldēšanā ir
pluss vai mīnuss, Andrejs nedomājot teic, ka pluss. Attiecībā uz
garumu viņam pat ir sava teorija. «Ja garāku sportistu uztrenē līdz
īsāka sportista spēka līmenim, tad īsajam nav izredžu. Tā teikt –
lai pārvarētu vienādu attālumu, vienam jāveic četri, bet otram
tikai divi vēzieni. Vienīgi garam sportistam attīstīt spēku ir
grūtāk,» atklāj Andrejs un piebilst, ka viņš nebūt vēl nav
sasniedzis to līmeni, par kuru tikko stāstījis.
Iespējams, tieši garā auguma dēļ jaunībā
Andrejs izmēģinājis vairākus sporta veidus, piemēram, basketbolu,
bet beigās tomēr atgriezies pie peldēšanas. «Peldēt sāku deviņu
gadu vecumā. Tolaik mācījos 4. vidusskolā, un mums reizi nedēļā
fizkultūra notika «Tonusa» baseinā – tur, kur tagad ir klubs,
toreiz bija 10×10 metrus liels baseins,» par pirmsākumiem stāsta
Andrejs. Nopietni peldēšanai viņš pievērsies apmēram 15 gadu
vecumā, kad parādījušies pirmie panākumi. Tolaik Andrejs trenējās
Jelgavas Specializētajā peldēšanas skolā, viņa trenere bija Gaļina
Broka.
 
Mērķis ir laiks
«Plānoju decembrī piedalīties Eiropas
čempionātā un pārstāvēt Latviju. Pagājušajā Eiropas čempionātā
uzstādīju astoņus rekordus, mans mērķis šogad ir tos pārspēt,» teic
Andrejs. Viņš skaidro, ka viņa mērķis nav konkrēta vieta vai
tituls, bet gan laiks. Laiks, kurā tiks pieveikta distance. Šobrīd
Andrejam pieder astoņi Latvijas rekordi: 50 un 100 metros brīvajā
stilā, 50 un 100 metros tauriņstilā, 50, 100 un 200 metros uz
muguras, kā arī 100 metros kompleksajā peldējumā.
Andrejs stāsta, ka lielākā daļa peldētāju
pēc skolas beigšanas izvēlas veidot karjeru un sportu pamet, bet
viņš ir viens no retajiem, kurš 27 gadu vecumā joprojām peld.
«Progress ir manāms, rezultāti kļūst labāki, es pats kļūstu arvien
gudrāks un nemitīgi meklēju jaunus veidus, kā uzlabot savus
rezultātus. Fiziski jau varētu uztrenēt jebkuru, bet svarīga ir tā
mentālā pieeja peldēšanai, spēja pareizi noskaņoties pirms starta.
Tas mani visā tajā saista,» norāda Andrejs un piebilst – ja
nepazaudēs motivāciju, varētu peldēt vēl piecus, desmit gadus. «Pēc
tam varbūt es atvēršu savu peldēšana skolu, bet, kamēr vēl peldu,
negribu par to domāt,» piebilst sportists.