Pasliktinoties ekonomiskajai situācijai un pieaugot noziedzībai, ielās atgriežas deviņdesmito gadu reketieri, savukārt apsardzes nozarē strādājošie spiesti atsākt šaušanas nodarbības, atzīst Drošības biznesa asociācijas prezidents Genādijs Seibutis.
Viņš norāda, ka vērojamās noziedzības tendences nav nekas neparasts. «Tas notiek vienmēr un visur pasaulē pie krīzēm un pie ekonomiskās situācijas pasliktināšanās,» atzīst asociācijas prezidents.
Pēc Seibuta teiktā, patlaban ir izaugusi tā paaudze, kura deviņdesmitajos gados pārtrauca iet uz skolu un sāka dzīvot ielās. Tagad šie cilvēki sasnieguši aptuveni 25 gadu vecumu, un viņu vidū ir izveidojusies labvēlīga augsne noziedzīgajiem grupējumiem.
Šajos gados arī no ieslodzījuma tiek atbrīvotas daudzas personas, kas cietumos nonāca deviņdesmitajos gados. «Tagad viņiem nav kur likties», jo biznesa iespēju un brīvo vietu tirgū nav, līdz ar to no ieslodzījuma iznākušajiem nav citu ceļu kā atkal apvienoties, dibināt grupējumus un nodarboties ar noziedzību, tajā iesaistot arī jauniešus, norāda Seibutis.
Tostarp viņš atzīst, ka noziedznieki arī ir kļuvuši, cik iespējams, gudrāki un izglītotāki. Liela nozīme šajā ziņā ir arī medijiem. Piemēram, pietika vienam režisoram kādā mākslas filmā iekļaut izdomātu epizodi, kurā tiek demonstrēts, kā garnadži nozog bankomātu, un jau uzreiz pēc tam zagļi izdomāja to visu izmantot reālajā dzīvē, skaidro Seibutis.
Apsardzes firmās tiek atjaunoti treniņi un šaušanas apmācības, kas pēdējā laikā bija gandrīz aizmirstas. «Vispār par drošības pasākumiem klienti negrib maksāt naudiņu, bet tagad mēs vienkārši nevaram savādāk rīkoties,» norāda asociācijas prezidents, uzsverot, ka viņš negrib, lai pretējā gadījumā apsardzes darbinieki nonāktu slimnīcās, kur tie ilgstoši jāārstē.
«To, ka vajag laicīgi pamainīt kurpes, cilvēks apzinās, bet to, ka vajag nomainīt apsardzes raidītāju, kuram jau ir desmit gadi, par to neviens nedomā,» kā piemēru min Seibutis, norādot, ka arī tehniskajam nodrošinājumam ir nepieciešami uzlabojumi, lai tas varētu pilnvērtīgi funkcionēt, taču visam vajadzīgi arī līdzekļi.
Tāpat viņš ar nožēlu atzīst, ka lielākajai daļai Latvijas uzņēmēju drošība ir pēdējā vietā. «Visbiežāk drošības jautājumu bloks ir novirzīts saimniecības nodaļas vadītājam. Tas tā – apkopējas līmenī,» skaidro Seibutis.
www.leta.lv
8.8 °C,
3.3 m/s,
84.2 % 
8.8 °C,
3.3 m/s,
84.2 %