Pensiju samazināšana par 10% sociālā budžeta stabilizēšanas nolūkos būtu maksimums, intervijā laikraksta «Vesti» ekonomikas pielikumā sacīja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis.
Dombrovskis atzīst, ka reiz pensijas jau tika samazinātas par 10%, taču Satversmes tiesa pensiju samazināšanu atzina par nelikumīgu.
«Acīmredzot, kaut ko izdarījām ne tā,» sacīja Dombrovskis, piebilstot, ka nākotnē pensiju samazināšana par 10% būtu vērtējama kā «sliktākais variants» un «maksimums».
Satversmes tiesas lēmums par pensiju samazināšanas atcelšanu valsts budžetam uzlicis 120 miljonus latu gadā lielu slogu. «Ar šo summu būtu vairāk nekā pietiekami, lai nodrošinātu stabilitāti pensiju sistēmā. Protams, konstitucionālā tiesa var pieņemt savus lēmumus juridiskos jautājumos, taču situāciju ekonomikā tie neglābj, un patlaban mēs vienalga atgriežamies pie šī jautājuma,» sacīja Dombrovskis.
Viņš arī atzina, ka patlaban publiski dzirdami dažādi viedokļi, tostarp, runas par pensiju sistēmas sabrukumu un skaļi paziņojumi par pensiju nemazināšanu, tomēr «beigu beigās mēs atrisinām visus jautājumus, neskatoties uz visiem vārdiem».
Kā iepriekš intervijā Latvijas Radio sacīja Dombrovskis, jautājums par pensiju samazināšanu vai piemaksu noņemšanu pie pensijām netiks skatīts 50 miljonu latu konsolidācijas kontekstā.
2011. gada budžeta grozījumi 50 miljonu latu konsolidācijai ir pieņemti un pašlaik tiek vērtēti ministrijās un nozarēs, bet tajā nav jautājuma par pensiju samazināšanu, norādīja premjers.
Viņš piekrīt, ka ir nepieciešama diskusija par pensijām sociālā budžeta ietvaros, bet «ne 50 miljonu latu paketē».
Dombrovskis atzina, ka attiecībā uz valsts sociālā budžeta ilgtspēju diskusijas notiek un Labklājības ministrija vērtē dažādus priekšlikumus. Tomēr nekādi jautājumi par iespējamiem samazinājumiem šajā sfērā valdības darba kārtībā neesot.
Pēc premjera teiktā, pastāvot «dažādi varianti» par sociālajiem pabalstiem un gan šie, gan citi priekšlikumi būšot jāvērtē. Tas tomēr varētu notikt tikai 2012. gada budžeta veidošanas kontekstā.
Kā ziņots, Latvijā ir izvirzīts mērķis, sākot ar 2016. gadu, paaugstināt pensionēšanās vecumu par pusgadu, līdz 2021. gadā tas sasniegs 65 gadus. Šāds lēmums pieņemts saistībā ar to, ka visā Eiropas Savienībā (ES) aizvien pieaug sabiedrības novecošanās, iedzīvotāju dzīves ilgums, kā arī samazinās nodarbināto skaits. Līdz ar to visās ES valstīs patlaban notiek diskusijas par pensionēšanās vecuma paaugstināšanu.
Pēc tam, kad pensionēšanas vecums sasniegs 65 gadus, valstij būs jāvērtē demogrāfiskie un sociāli ekonomiskie rādītāji un kopīgi jānonāk pie pareiziem risinājumiem, lai sabalansētu cilvēka darba dzīves ilgumu ar pensijā pavadāmo laiku. Ja arī 2021. gadā tiks pieņemti lēmumi par iespējamu pensionēšanās vecuma palielināšanu, tad arī tie tiks īstenoti pakāpeniski, iepriekš norādīja Labklājības ministrijā.
LETA
9.2 °C,
3.8 m/s,
58.9 % 
9.2 °C,
3.8 m/s,
58.9 %