Lai pārrunātu jaunizstrādāto basketbola attīstības programmas projektu nākamiem četriem gadiem, jaunatnes basketbola nākotni un situāciju basketbolā Jelgavā, diskusijā tikās Jelgavas Sporta servisa centra, Jelgavas Bērnu un jaunatnes sporta skolas (JBSS), Jelgavas Izglītības pārvaldes speciālisti, pilsētas basketbola komandu treneri un Latvijas Basketbola savienības (LBS) pārstāvji.
Ritma Gaidamoviča Lai pārrunātu jaunizstrādāto basketbola attīstības programmas projektu nākamiem četriem gadiem, jaunatnes basketbola nākotni un situāciju basketbolā Jelgavā, diskusijā tikās Jelgavas Sporta servisa centra, Jelgavas Bērnu un jaunatnes sporta skolas (JBSS), Jelgavas Izglītības pārvaldes speciālisti, pilsētas basketbola komandu treneri un Latvijas Basketbola savienības (LBS) pārstāvji.
LBS speciālistiem Jelgava bija otrā pieturvieta, jo sarunas ar basketbola treneriem un pašvaldību pārstāvjiem iecerēts veikt vairākos Latvijas reģionu centros, kurus varētu uzskatīt arī par reģiona basketbola centriem, tostarp Jelgavā. Galvenā vēlme bija apjaust, kā pilsētā būtu attīstāma jaunā basketbola programma, kas paredz daudzpakāpju sistēmas attīstību – kā bērnu jau no mazotnes soli pa solim gatavot par augsta līmeņa spēlētāju, izejot visus attīstības posmus.
Jaunatnes basketbols pilsētā Savienības pārstāvji iepazinās ar Jelgavas basketbola saimniecību, interesējās, kā pašvaldība iesaistās sporta dzīvē, uzzināja par vietējo sacensību sistēmu. Šī informācija bija nepieciešama, lai analizētu, vai perspektīvā Jelgava varētu būt reģiona basketbola centrs, un arī uzklausītu treneru viedokļus par to, kas notiek basketbolā ne tikai Jelgavā, bet arī Latvijā, ko pašreizējā situācijā vajadzētu mainīt. Ieskicējot LBS speciālistiem basketbola situāciju Jelgavā, BJSS direktors Guntis Malējs informē, ka sporta skolā ir 17 basketbola grupas meitenēm un zēniem, kopā trenējas 179 jaunie basketbolisti. Ar zēniem strādā četri treneri, ar meitenēm – trīs. «Sāpīgākais jautājums ir sporta bāzu trūkums – to vienkārši ir par maz, lai visām grupām atrastu treniņu vietas, jo ne jau basketbolam vien vajadzīga treniņu bāze. Tā nepieciešama arī citiem sporta veidiem, piemēram, futbolam, airētājiem ziemas periodā un citiem,» tā G.Malējs. Otra lielākā problēma ne tikai basketbolā, bet arī citos sporta veidos ir ievērojamās autobusu īres un ceļa izmaksas uz spēlēm, kā arī treneru nepietiekamais atalgojums. Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza stāsta, ka noteikti vēlētos, lai valsts būtu tā, kas beidzot pamanītu, ka Jelgavai nepieciešama nauda sporta bāzu attīstībai, jo katru gadu Sporta pārvaldei tiek sniegta informācija par to, kas un cik daudz investēts Jelgavas sporta zālēs, bet šīs investīcijas ir vienīgi no pašvaldības puses. «Neatceros, kad mēs no valsts būtu saņēmuši naudu skolas sporta zāļu renovācijai. Iespēju robežās esam sakārtojuši dušas telpas un grīdas sporta zālēs, taču viss darīts par pašvaldības budžeta līdzekļiem. Gribētos, lai valsts saredz, ka šīs sporta bāzes ir ļoti noslogotas, nolietojušās un ar pašvaldības finansējumu ir par maz – nepieciešams arī valsts atbalsts, lai spētu tās pienācīgi renovēt,» tā G.Auza. LBS Hansabankas jaunatnes basketbola līgas direktore Anitra Eiklone informēja, ka speciālisti nedrīkst skatīties tikai uz viņu pārstāvēto sporta veidu, basketbolu, un apliecināja, ka pilsēta, iesniedzot projektu, var saņemt arī savienības atbalstu un ieteikumus. Viņa sola šo jautājumu apspriest Jaunatnes sporta padomē, Izglītības un zinātnes ministrijā.
Iesniegti grozījumi likumos Turpinot sarunu, A.Eiklone klātesošos basketbola trenerus informēja par LBS sagatavotajiem priekšlikumiem konkrētiem grozījumiem likumos. «Mūsu vēlme ir veikt grozījumus, paredzot trenerim darba samaksu stundās, nevis pielīdzinot to citiem skolotājiem, ar atsevišķiem apakšpunktiem par prēmijām un piemaksām par trenera darba specifiku. Kā arī to, ka nākotnē atalgojums varētu būt atkarīgs no trenera klasifikācijas, kategorijas un izglītības. Šie nebūs tukši apgalvojumi, ka tā vajadzētu – esam konkrēti norādījuši, kādas izmaiņas nepieciešamas. Otra lieta – ieviest profesiju klasifikatorā trenera palīga amatu, kas ļautu studentiem ar attiecīgu izglītību palīdzēt treneriem, tādējādi ar atalgojumu jau laikus motivētu šos jauniešus palikt strādāt profesijā, ko apguvis. Tā, iespējams, izdotos risināt treneru trūkumu problēmu, jo lielākā daļa jauniešu, kas mācījušies par treneriem, diemžēl nestrādā savā amatā,» tā A.Eiklone. Veiktie priekšlikumi grozījumiem jau iesniegti valdībai, tagad jāgaida tās reakcija, un iespējams, ka jau ar nākamo mācību gadu treneru darbu nedaudz atvieglos treneru palīgi. BK «Zemgale 2» treneris Jānis Vītols atzīst, ka viena no galvenajām problēmām ir treneru motivācijas trūkums, jo trenera kategorijas neko nereglamentē un alga no tām nemainās. Tāpēc vajadzētu domāt, ka, rēķinot un nosakot algu apmēru treneriem, jāņem vērā arī trenera kvalifikācija un kategorija. «Otra lieta – komandas piedalās dažāda līmeņa sacensībās, viens ieņem labāku, cits sliktāku, taču nav nekādas starpības, kādi ir tavas komandas rezultāti, jo maksā par to vienādi. Tāpēc ieteikums būtu ņemt vērā arī tos,» tā J.Vītols, kā risinājumu iesakot izstrādāt sadalījumu, lai attiecīgi pēc kategorijas treneri saņemtu arī atbilstošu algu, piemēram, vecākais treneris, treneris un trenera palīgs. Uz jaunievedumu «treneru palīgs» J.Vītols skatās visai objektīvi, atzīstot, ka tas tiešām atvieglotu trenera darbu, jo darba procesā ir daudz lietu, kurās nemaz nav vajadzīga trenera klātbūtne, un to varētu iemācīt palīgs. Jautājums tikai, vai valsts spēs viņus pienācīgi atalgot. «Iespējams, viņi būtu saikne starp sporta skolotāju un treneri, kas sagatavotu bērnu basketbolam, un treneris jau tālāk strādātu ar gatavu komandu,» tā J.Vītols. BK «Zemgale» treneris Varis Krūmiņš gan uz to raugās skeptiskāk, atzīstot, ka vispirms jāpalielina atalgojums par darbu, tad arī treneru netrūks, jo patlaban līdz ar mazajām algām rodas situācija, ka pēc Sporta akadēmijas absolvēšanas tikai niecīga daļa gatavi strādāt par treneriem vai sporta skolotājiem. Pārējie izveido savu biznesu vai dibina privātos sporta klubus, lai vairāk nopelnītu. «Manuprāt, jārūpējas, lai Sporta akadēmijas beidzēji paliktu strādāt sportā un saņemtu normālu algu, lai nav jālāpās ar treneru palīgiem,» tā V.Krūmiņš.
Stiprākais spēlē pret stiprāko Nākotnes vīzija jeb tuvāko četru gadu programma paredz, ka arī treniņu procesā būtu jāveic izmaiņas. Pašiem mazākajiem basketbolistiem, kas tikai nesen sākuši trenēties, jānodarbojas ar dažādiem basketbola elementiem, nevis uzreiz jāķeras pie spēles. Viņu galvenais uzdevums būtu iemācīties spēles pamatelementus, bet basketbols paliktu otrajā plānā kā «saldais ēdiens», lai neradītu pārslodzi lielās konkurences dēļ. Jaunā programma paredz, ka jau šajā gadā A grupas puišu (1990. un 1991. gadā dzimušie) komandas spēlēs stiprākā ar stiprāko, nevis pēc sporta skolu principa, kad viena izspēlē ar visām šīs grupas komandām. Pārējās grupas gan vēl spēlēs pēc sporta skolu principa. Šādas diskusijas par jaunizveidoto programmu plānotas arī citos reģiona centros, uzklausot un apkopojot visu viedokli, lai rastu kopsaucēju par tālāko attīstību.