ASV ir visa iespēju zeme – šī frāze jau dzirdēta daudzreiz, un tomēr jelgavnieks Ritvars Ganuļevičs to vēlas pārbaudīt pats, viņš ir jauns un apņēmības pilns jaunietis, kurš zina, ka noteikti darbosies biznesā. Tāpēc, izmantojot iespēju doties uz ASV, viņš centās izzināt, ko par viņa šā brīža biznesa idejām domā ASV prāti.
Ligita Vaita
Pirms pusgada Ritvars kā daudzsološs biznesa augstskolas «Turība» students par savu biznesa ideju – vēja turbīnu, kas ūdenstilpēs samazina zivju slāpšanu, bet vasarā arī neļauj ūdenstilpēm aizaugt – saņēma galveno balvu 20 000 eiro apmērā konkursā «20 000 EUR «Turības» studentam». Jau drīz vien jaunietim bija skaidrs, ka viņa biznesa ideja dzīvotspējīgāka ir ASV, tāpēc vasarā viņā brauca «izpētes braucienā».
Latvijas vārds kā kvalitātes «zīmogs»
ASV jau 18 gadu dzīvo Ritvara tēvs, kurš arī varēja palīdzēt sarunāt tikšanos ar citiem latviešu izcelsmes uzņēmējiem, kam ASV jau izveidojies gana veiksmīgs bizness. «Tikšanās bija neformālas, ārpus viņu uzņēmumiem. Mēs vienkārši runājām par to, kāda ir viņu pieredze, jo tā ir daudz lielāka par manējo – kā produkts tiek virzīts tirgū, kur tiek konstruēts un salikts un ar kādu preču zīmi tirgots,» sarunas tematus ieskicē Ritvars. Citu latviešu pieredze Ritvaram apstiprināja viņa pieņēmumu – ražot preci neatmaksātos nedz Latvijā, nedz ASV, pārsvarā gadījumu tas tiek darīts Ķīnā. «Es gan saskatu vienu variantu – prece tiek fiziski ražota Ķīnā, taču tai ir Latvijā radīta preču zīme. Turklāt, tā kā vēja turbīna tomēr ir gana ekskluzīvs produkts, nevis ikdienišķs, tad produktam var piedāvāt Latvijas kvalitātes zīmi jeb iespēju atsevišķus produktus ražot tā izcelsmes valstī – Latvijā. Tātad produktu it kā sadalīt konveijera un individuālā ražojuma produktā,» skaidro Ritvars.
Kaut ar elektrību darbināms, bet attīra vidi
Ritvars sarunu laikā pārliecinājies arī par to, ka ASV ļoti ciena «zaļos» produktus jeb tos, kas virza uz ekoloģijas aizsardzību. «Latvijā ir vairāk svarīgi, lai produkts arī pats sevi darbinātu, lai netiktu izmantoti izsmeļamies resursi, savukārt ASV iedzīvotāji vairāk rūpējas, lai nevis produkts būtu ekoloģisks, bet lai tā darbība dotu labumu dabai. Salīdzinājumam var teikt, ka aerators var būt ar elektrību darbināms, kaut tikai tas attīrītu ūdeni,» tā Ritvars.
Tāpat viņš piebilst, ka redzējis arī gana daudz ūdenstilpju, kur šāda ierīce būtu nepieciešama. «Tajā pašā Čikāgā ir pilns ar dažādiem nelieliem ezeriņiem, dīķiem,» tā viņš.
Vēl izteiktāks savējo bizness
«Viena lieta, protams, ir paziņas, kas vajadzīgi, lai produktu izbīdītu tirgū, taču es spēcīgi izjutu vēl vienu lietu – amerikāņi savu tirgu ļoti sargā. Tiklīdz es eju uz kādu uzņēmumu, vaicāju pēc vadības, man uzreiz ir simtiem jautājumu: No kurienes tu esi? Kāpēc tu šeit esi? Vai tev ir darba atļauja?…» atceras Ritvars. Viņš secinājis, ka nepietiek ar pazīšanos, ja nav pilnībā sakārtoti dokumenti, turklāt tā nav tikai valdības iecere, bet gan jau visas sabiedrības paranoja. «Viņi it kā baidās, ka viņu jau tā pārpildītajā tirgū ienāks vēl jauni imigranti, secina jelgavnieks.
Līdz ar šo atziņu viņam vēl jo vairāk ir skaidrs – Amerikā produkts jāvirza caur jau esošu un, vēlams, amerikāņu uzņēmumu, lai patērētājam rastos sajūta, ka tas ir viņa paša ražots.
«Cilvēki vienkārši nesūdzas»
Bieži dzirdēts, ka amerikāņi ir atvērtāki un pozitīvāki, taču Ritvars spriež, ka viņi vienkārši nesūdzas par dzīvi, jo tā ir pieņemts kultūrā. «Dzīvoju tur pusotru mēnesi un iepazinos ar gana daudz cilvēkiem. Viņi šķietami ir atsaucīgāki, taču man šķiet, ka mums vienkārši nav ierasts, ka cilvēki nesūdzas. Viņi par savām problēmām vienkārši citiem nestāsta,» uzskata Ritvars.
Kaut arī šī nebija pirmā reize, kad jelgavnieks viesojās ASV, viņš teic, ka šī valsts viņu nebeidz pārsteigt ar daudzveidību. «Un tas ir visādā veidā – gan laikapstākļu ziņā, jo tur vienlaikus valstī ir gan ziema, gan vasara, tikai dažādās kontinenta pusēs, gan arī ekonomiski. Visvairāk to jutu Čikāgā, kur ir maza daļa ar ārkārtīgi turīgiem cilvēkiem, kuri dzīvo centrā, tad pavisam mazs vidusšķiras slānis, bet tad uzreiz milzīgi geto rajoni ar plašu nabadzību. Salīdzinot šķiet, kā pārvietojoties divās dažādās pasaulēs,» atceras Ritvars.
Čikāgas gaisa šovā – slavenākie lidaparāti
Visiespaidīgākais piedzīvojums Čikāgā jelgavniekam šķitusi militārā gaisa parāde. «Skats, protams, iespaidīgs – virs galvas lido iznīcinātāji, tur bija redzami arī tādi slaveni armijas lidaparāti kā F-16 un komanda «The Blue Angels»,» parādi ieskicē jelgavnieks.
Iespaidīgi viņam šķitis arī braukt pa lielceļu, kas ved uz Kaliforniju Highway 1. «Tur sanāca braukt garām milzīgai kalnu grēdai, kas temperatūras ziņā it kā nodala divus gadalaikus. Ja vienā grēdas pusē ir +16 grādi, tad otrā – uzreiz +40,» stāsta Ritvars.
Brauciens uz Kaliforniju ļāva ASV ieraudzīt arī citādāku, ne tikai no Čikāgas skatupunkta. «Kalifornijā bijām piecas dienas, kopumā šī ceļojuma laikā nobraucām apmēram 1600 kilometru,» tā Ritvars, piebilstot, ka braucienā devies kopā ar tēvu un vienu ģimenes draugu, turklāt braucienu plānojuši visai maz – nakšņojuši pa ceļam sastaptos nelielos moteļos.
Smeļas idejas jaunam studiju projektam
Kaut arī vasara ir no studijām brīvais laiks, Ritvars ir no tiem studentiem, kura galvā maļas domas par dažādiem projektiem arī brīvajā laikā. Tā, piemēram, apmeklējot gan klasiskās, gan modernās un avangarda mākslas muzejus ASV, Ritvars smēlies iedvesmu studiju projektam, ko nu viņš kopā ar trim kursabiedriem plāno īstenot vēl šajā gadā. «Tas ir īpašs mākslas, sociālais un arī biznesa projekts «Pixart», kurā aicināsim cilvēkus veidot milzīgu kopīgu redzējumu par pasauli. Interesenti jebkurā pasaules malā, kur pieejams internets, varēs iegādāties sīku 5×5 px lielu laukumiņu kopīgā virtuālā audeklā un to izkrāsot pēc sava prāta. Šādus mazus gabaliņus kopā apvienos viena liela virtuālā glezna, kas veidos mūsu sabiedrības atspoguļojumu digitālajā mākslā,» ideju skaidro Ritvars. Viņš norāda, ka jau tagad par ideju var vairāk uzzināt mājas lapas demo versijā www.pixart.me, taču tās galīgā versija vēl nav gatava. To jaunieši plāno īstenot līdz gada beigām. Projektā varēs piedalīties līdz pat miljonam interesentu.
Foto: no R.Ganuļeviča personīgā arhīva
Saistītā ziņa
Vēja turbīnas biznesa ideja pirmkursniekam «atnes» 20 000 eiro
21.7 °C,
2.2 m/s,
86.7 % 
21.7 °C,
2.2 m/s,
86.7 %