Teju 100 dejas – tik daudz desmit dienās 16 koncertos dažādās pilsētās Ziemeļkarolīnas štata apkārtnē nodejojuši mūsu tautas deju kolektīva «Lielupe» dejotāji, kuri no 20. jūlija līdz 1. augustam piedalījās starptautiskā folkloras festivālā ASV.
Ritma Gaidamoviča
Teju 100 dejas – tik daudz divpadsmit dienās 16 koncertos dažādās pilsētās Ziemeļkarolīnas štata apkārtnē nodejojuši mūsu tautas deju kolektīva «Lielupe» dejotāji, kuri no 20. jūlija līdz 1. augustam piedalījās starptautiskā folkloras festivālā ASV.
Ceļš līdz festivālam nebija viegls, tas sākts pirms diviem gadiem, kad kolektīvs organizatoriem nosūtījis savus deju ierakstus, repertuāru, rekomendācijas no citiem starptautiskiem festivāliem. Tikai pirms vairāk nekā pusgada «Lielupes» 30 dejotāji saņēmuši jāvārdu, kas dod iespēju piedalīties vienā no pasaules profesionālākajiem folkloras festivāliem un dejot kopā ar vēl deviņu valstu kolektīviem. «Atšķirībā no citiem ārzemju braucieniem šo varam raksturot tā – augsts mākslinieciskā līmeņa brauciens un milzīgs darbs. 16 koncertos, no kuriem tikai viens bija labdarības – pansionātā, pārējie maksāja vidēji 20 dolārus, mēs skatītājiem devām ieskatu latviešu skatuviskajā dejā,» teic «Lielupes» vadītāja Elita Simsone. Katrā koncertā mūsu dejotāji nodejojuši vismaz deviņas dejas, bet pavisam festivālam bija sagatavojuši 21 latviešu tautas deju. «Bija koncerti, kurus vēroja teju 1000 skatītāju, un jāatzīst, ka viņi ir pavisam citādāki nekā latviešu skatītāji. Mūsējie parasti, jau izdzirdot jestru mūziku, sāk aplaudēt mūzikas ritmā, taču viņiem svarīgākais ir nevis mūzika, bet profesionālais izpildījums, proti, soļi, horeogrāfija, dejotāju attiecības uz skatuves. Ja tas ir augstā līmenī, tikai tad dejotāji izpelnās aplausus. Mums tas izdevās, skatītāji pat piecēlās kājās,» tā E.Simsone. Viņa stāsta, ka pirms katras koncertprogrammas un dejas skatītāji iepazīstināti ar katru valsti un šīs dejas vēsturi, lai gūtu priekšstatu, kas tad ir Latvija un tās tautas deja. «Jāatzīst, ka Latviju zina maz, taču, šķiet, esam godam pārstāvējuši mūsu valsti un Jelgavu. Gan skatītāji nāca klāt, gan organizatori teica, ka mums ir brīnišķīgi tērpi, interesanta horeogrāfija, daudzveidīga programma un līmenis kā profesionālam kolektīvam, kur dejotāji saņem algu par savu darbu. Par to ir liels gandarījums,» atzīst vadītāja. Jāpiebilst, ka mūsu kolektīvs bija vienīgais festivālā, kuram pavadījumā izlīdzējās ar fonogrammu. «Visiem kolektīviem līdzi bija lielāks vai mazāks orķestris, pasaulē tā pieņemts. Tā ir lieta, par ko mēs sapņojam. Manuprāt, tas tikai paspilgtinātu mūsu dejotāju priekšnesumus. Tāpēc būtu ļoti priecīga, ja, piemēram, Jelgavai būtu sava profesionālā kapela, kas spēlētu dejotājiem. Dejošanā ir tāpat kā sportā – jo augstākā līgā gribi būt, jo vairāk jāstrādā un jāiegulda,» tā E.Simsone. Mūsu dejotāji piedalījušies arī folkloras vakarā, festivāla dalībniekiem galdā likuši turpat ceptus speķa pīrādziņus un līdzpaņemtās «Laimas» konfektes, kā arī mācījuši tautas deju un gājuši latviešu rotaļās. Neskatoties uz 40 grādu lielo karstumu, kas bijis pēdējās festivāla dienās, dejotāji paceltām galvām devušies arī gājienā. «Arī te bija skatītājiem pilnas ielas un vairākās vietās mums vajadzēja apstāties, lai nodejotu kādu deju. Interesantākais ir tas, ka amerikāņi vienmēr domā par savām ērtībām, proti, viņi nestāvēja kājās – katram līdzi no mājām paņemts beņķītis, un viņš sēž ielas malā kā koncertā,» stāsta vadītāja. Mūsu dejotājiem bijusi tikai viena brīva diena, un tajā lielupieši devušies raftingā un apmeklējuši brīvdabas muzeju, kurā var uzzināt visu par indiāņiem. «Tā nebija Amerika, ko rāda filmās, taču skaista, un, galvenais, sastapām jaukus un atvērtus cilvēkus,» tā E.Simsone, piebilstot, ka festivāla laikā «Lielupe» saņēmusi arī uzaicinājumus doties ciemos uz vairākām citām valstīm. Lielupieši paldies saka Jelgavas pašvaldībai un aģentūrai «Kultūra» par atbalstu.
25.3 °C,
1.3 m/s,
65.2 % 
25.3 °C,
1.3 m/s,
65.2 %