Izglītība

Sintija Čepanone

 

 Kā liecina bērnu un pusaudžu uzticības tālruņa 80006008
zvanu analīze augustā, tuvojoties jaunajam mācību gadam,
palielinājies konsultāciju skaits par attiecībām ar vienaudžiem,
tostarp ar klases un skolas biedriem izglītības iestādēs.
Satraukumu par to, ka skolā varētu tikt izsmiets, atstumts vai pat
fiziski aizskarts pauduši 160 zvanītāji; 20 zvanītāji stāstīja par
fizisko vardarbību, savukārt 37 – par emocionālo vardarbību no
vienaudžu puses. 

«Spriežot gan pēc zvaniem pa bērnu un jauniešu uzticības
tālruni, gan pēc sarunām ar skolēniem izglītības iestādēs, skolas
vecuma bērnus ļoti satrauc jautājums par nevienlīdzību, kas lielā
mērā izpaužas arī apģērbā. Varbūt tieši viņi neizsaka vēlmi ieviest
obligātās formas, taču runa ir par apģērbu, par to, ka tiek
noniecināti izskata, drēbju dēļ,» stāsta valsts bērnu tiesību
aizsardzības inspektore Judīte Sirsniņa. Viņa pauž uzskatu, ka
lielā mērā no daudzām šādām situācijām būtu iespējams izvairīties,
ja mācību iestādē tiktu noteikts vienots skolēnu apģērbs. «Gan kā
cilvēks, gan kā bērnu tiesību aizsardzības inspektore atbalstu
ideju skolās ieviest formas: tad nebūtu «bagāto» skolēnu un
«nabadzīgo», kā tas daudzās skolās ir pašlaik, veicinot
nevienlīdzību vienaudžu vidū,» J.Sirsniņa arī uzskata, ka
lietderīgi būtu vienotu apģērbu skolā ieviest visās klasēs,
nelielas atkāpītes – apģērbu, kas adaptēts formas tērpam –
iespējams, pieļaujot vien vidusskolā.

Par to, ka vienota skolēnu apģērba ieviešana izglītības
iestādē uzlabotu mikroklimatu skolā, tostarp ļautu izvairīties no
ārišķībām, pārliecināta arī Jelgavas Izglītības pārvaldes galvenā
speciāliste bērnu tiesību aizsardzības jautājumos Līvija Vilcāne.
«Esmu par to, ka kaut kas vienojošs apģērbā katrā mācību iestādē ir
vajadzīgs – vai tā būtu skolēna forma, vai kāds tērpa elements,
piemēram, vestīte, cepurīte ar skolas emblēmu. Iespējams, sākumā
pietiktu kaut ar vienotu apģērba krāsu,» savu nostāju pauž
L.Vilcāne, piebilstot, ka, risinot šo jautājumu mācību iestādē,
būtu iespējams vienoties par saprātīgām izmaksām. Viņa arī norāda,
ka formastērps lielā mērā arī disciplinētu – pašlaik daudzi bērni
uz skolu iet tādā apģērbā, kādā vēlas un kādu vecāki var atļauties.
«Ir valstis, kur šajā ziņā ir pat stagnātiska pieredze, proti,
skolā ir noteikta skolas forma un bērni ir spiesti pieņemt šos
noteikumus. Tas neapšaubāmi disciplinē. Turklāt līdz ar vienota
apģērba ieviešanu skolēniem arī skolotāji būtu spiesti rūpīgi
izvērtēt, kā viņi izskatās, stāvot klases priekšā,» spriež galvenā
speciāliste bērnu tiesību aizsardzības jautājumos.