Pilsētā

«Šodien mēs izvirzām ļoti augstus standartus, sekmējot perfekcionismu – tas ir liels spiediens, kas rada stresu un trauksmi,» ievadot sarunu par tēmu «Bērnu un pusaudžu emocionālā veselība – riski un palīdzības iespējas» Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centrā, norādīja psihoterapeite Diāna Zande.

D.Zande akcentēja, ka šodien no depresijas cieš ne vien
pieaugušie, bet arī bērni, un depresijas simptomi bērniem iezīmējas
arvien agrākā vecumā. «Arvien jaunāki cilvēki saskaras ar
emocionāli skarbu pieredzi, un par iemeslu tam varētu būt arī
fakts, ka arvien mazāk laika bērni pavada kopā ar ģimeni,
vājinājies ir arī ģimenes un sabiedrības atbalsts, kā arī mēs mazāk
laika pavadām svaigā gaisā un vairāk pievēršamies tehnoloģijām,»
skaidroja psihoterapeite. Viņa aicināja depresijas jēdzienu
neuzlūkot virspusīgi, jo slikts garastāvoklis vēl nav depresija.
«Depresija ir pastāvīga – ja vismaz divu nedēļu garumā cilvēks
jūtas nomākts,» tā D.Zande. Depresijas simptomi var būt ļoti
dažādi, taču nozīmīgākie tās rādītāji ir nomāktības un bezvērtīguma
sajūta, aizkaitināmība, negatīvs skats uz sevi, koncentrēšanās
grūtības, pazemināta aktivitāte, miega un ēšanas traucējumi, kā arī
sociāla izolēšanās. «Protams, ne vienmēr kāds no šiem simptomiem ir
attiecināms uz depresiju, taču vecākiem ir jāpievērš īpaša
uzmanība, ja tie parādās pēkšņi un iepriekš bērnam nebija
raksturīgi,» aicina psihoterapeite.

Speciāliste skaidroja, ka bērniem bieži vien ir grūti ar vārdiem
aprakstīt savu emocionālo stāvokli, kā arī mūsu kultūrai ir
raksturīga sava veida noslēgtība – mūsu kultūra nemāca paust savas
emocijas un aicina domāt pozitīvi, bet tas nav problēmas
atrisinājums. Depresijas riska cēloņi var būt bioloģiski,
psiholoģiski un sociāli. «Iedzimtība nav liktenis – bērnam var būt
iedzimta nosliece uz depresiju, bet svarīgāka ir vide, kādā viņš
aug,» skaidro D.Zande. Viņa papildina, ka ir arī aizsargājošie
faktori, piemēram, sociālais atbalsts, labas attiecības ģimenē,
problēmu risināšanas prasmes un regularitāte ikdienas ritmos. «Pat,
ja cilvēkam ir kādas problēmas, pārdomāts un paredzams ikdienas
ritms var palīdzēt izbēgt no depresijas,» norādīja
psihoterapeite.

D.Zande sarunā pieminēja arī trauksmi, kas ir pārmērīgs un
šķietami nekontrolējams nemiers. «Protams, var gadīties situācijas,
kas izraisa pārspīlētu nemieru, piemēram, nozīmīga eksāmena
tuvošanās, bet tas nevar būt pastāvīgs stāvoklis,» vērtē
speciāliste. Šādā stāvoklī bērns nespēj koncentrēties, jo ir
pilnībā pārņemts ar trauksmi.

Psihoterapeite ieteica vecākiem būt par savu bērnu draugiem –
nevis kontrolē, bet interesēties par viņa draugiem, iepazīt viņus,
interesēties par to, ko bērns dara internetā, kā arī būt draugos
sociālajos tīklos. «Ir svarīgi iemācīt bērnam justies labi tādam,
kāds viņš ir, nedarot muļķības un neiesaistoties bīstamās spēlēs.
Visbiežāk šādam vienaudžu spiedienam pakļaujas tie bērni, kas aug
nelabvēlīgā vidē, cieš no depresijas un ir nepārliecināti par
sevi,» tā D.Zande. Viņa norādīja, ka vecākiem ir jābūt atbildīgiem
ne vien par saviem bērniem, bet arī viņu draugiem, skolasbiedriem
un pilsētas bērniem kopumā. «Svarīgākais ir nenoliegt problēmas, jo
depresija un trauksme nav kauns vai slinkums, vai paša izvēlēts
stāvoklis – tā ir slimība,» sacīja D.Zande.

Foto: Austris Auziņš