Kultūra

«Lai gan nepiedalījās A grupas kolektīvi, kas skaitās spices jeb labākie kolektīvi, mēs, žūrija, pat lāga nepamanījām viņu prombūtni. Visi kolektīvi skatē dejoja ar tādu azartu un aizrautību, ka novēlam, lai arī A grupas kolektīviem veiktos tikpat labi koprepertuāra skatē Rīgā,» tā, raksturojot Jelgavas pilsētas tautas deju kolektīvu sniegumu skatē, kas notika 19. martā, stāsta Jelgavas deju kolektīvu virsvadītājs Rolands Juraševskis.

Šoreiz kolektīviem tika dota iespēja skatei gatavot dejas, kuras
tiem ir vismīļākās, tuvākās un ar ko, viņuprāt, varētu sevi
parādīt, apliecināt vislabāk. R.Juraševskis skaidro, ka tas darīts
tāpēc, ka obligātais repertuārs ne visiem deju kolektīviem var būt
«pa kājai». «Dejas kolektīviem var būt pa sarežģītu vai pretēji –
pa vieglu. Ir dažādi. Šajā reizē kolektīvi varēja sevi apliecināt,
parādot to, kādi tie ir, un tas viņiem ļoti labi ir veicies. Katrs
kolektīvs parādīja savu sniegumu, savu seju. Vērojot priekšnesumus,
varējām iepazīt kolektīvus, uz ko katrs no tiem ir spējīgs.
Izdejojot pašu izvēlētas dejas, kolektīvi atklājās jaunās krāsās,
ko ne vienmēr mēs redzam un spējam novērtēt pie obligātā repertuāra
dejām. Jāteic, ka pilsētas kolektīvu līmenis atkal ir ļoti audzis,
tas ļoti iepriecina. Skatē varēja just, ka kolektīvi lielajiem deju
svētkiem jau ir sākuši gatavoties,» tā viņš.

Vaicāts, kura kolektīva sniegums, jo īpaši pārsteidza žūriju,
R.Juraševskis stāsta, ka ikvienam kolektīvam ir kāda spilgta
iezīme, tādēļ kādu īpaši izcelt nebūtu pareizi, jo katram ir kādas
ļoti pozitīvas iezīmes, piemēram, daži kolektīvi izcēlās ar savu
aktiermeistarību, citiem bija raitāks un asāks solis. Visi dejotāji
pie priekšnesuma bija acīm redzami piedomājuši un nopietni
gatavojušies pēc iespējas labāk parādīt sava kolektīva seju.

Žūrijas komisijā strādāja arī Deju svētku goda virsvadītājas,
horeogrāfes un deju pedagoģes Rita Spalva un Marga Apsīte, kā arī
deju pedagoģe Sandra Vītola. Vērtējot dalībnieku sniegumu, žūrija
pievērsa uzmanību vairākiem kritērijiem, piemēram, tautas tērpu
valkāšanas kultūrai un pareizībai, kolektīva skatuves
kultūrai un radītajam kopiespaidam. Jo īpaši tika
izvērtēts kolektīvu mākslinieciskais sniegums, kā arī tas, kā
kolektīvs izraudzījies repertuāru – saviem spēkiem atbilstošu vai
tomēr ne. «Jāteic, ka visiem tas bija izdevies ļoti atbilstoši.
Bija redzams, ka kolektīvi nav gulējuši uz agrāk iegūtiem lauriem
un sacensību gars viņu starpā visu laiku ir pastāvējis, kas ir ļoti
labi, jo dejotājiem ir dzinulis censties un pilnveidoties. Esmu
pārliecināts, ka nākamajā gadā, kad sāksies lielo svētku skates,
Jelgavas kolektīvi būs teicamā formā, būs ierindā un gatavi veikt
uzdevumus, kādi tiek likti svētkiem,» tā Jelgavas deju kolektīvu
virsvadītājs.

Skatē savu dejotprasmi demonstrēja 12 deju kolektīvi, tostarp
viens no Ozolniekiem. Izvērtējot dejotāju sniegumu, kolektīviem
tika piešķirta kvalitātes pakāpe. Augstāko pakāpi saņēma «Lielupe»
(E grupa), «Vēja zirdziņš» (C), «Mazais diždancis» (B), «Skalbe»
(B), «Kalve zelta smiltis» (D), «Lielupe» (D) un «Laipa» (D),
savukārt pirmo pakāpi – «Zemgaļi» (C), «Zemgaļi» (E), «Rota» (E) un
«Ritums» (E).

A grupas kolektīvi šajā skatē nepiedalījās, jo gatavojas Tautas
deju ansambļu svētku deju uzvedumam «Gredzenus mijot», kas 28.
maijā norisināsies Cēsīs. Koprepertuāra pārbaude šim pasākumam
notiks 15. maijā Rīgā.

Foto: Ivars Veiliņš