Šovakar mūsu 1.līgas vienība FK «Jelgava» devās uz Līvāniem, kur tikās ar turnīra jaunpienācējiem no Preiļiem. Pēc šokējoša pirmā puslaika, kad no 1:3 izdevās panākt neizšķirtu, nācās saprast, ka laba iepriekšējā sezona negarantē pārākumu pār pastarīšiem. Noslēgumā nevajadzīgs neizšķirts ar to pašu 3:3.
Lauris Daukšte
Preiļu komanda savus pretiniekus uzņēma Līvānos. Jelgavniekus pēc garā pārbrauciena sagaidīja laukums, kas tāpat kā tā saimniekus, tik augstas raudzes mačus piedzīvoja pirmo reizi. Atšķirīgais vārtu izmērs (tie bija pašu spēkiem sameistaroti) un pāris soliņi pie mauriņa sāniem neliecināja, ka mājinieki ir vērā ņemams pretinieks. Preiļu futbolisti tādu mūsu vīru fonā kā Valērijs Redjko un brāļi Bormakovi izskatījās pēc puikām. Turklāt acīs krita arī mūsējo auguma pārākums.
Līdzīgi kā iepriekšējā mačā pret «Metta/LU» jau pirmajā minūtē mūsējie izrāvās pa malu un izdarīja centrējumu, kur ar galvu sita Redjko – diemžēl nedaudz pāri.
Mājinieki vispār nerespektēja iepriekšējo sezonu top vienību un gāja uz katru bumbu. Turpretī jelgavnieki, sevišķi aizsardzībā uzvedās pagalam «jēli» – vietās, kur būtu jāpastrādā ar kāju vai korpusu, futbolisti vienkārši noskatījās uz pretinieku. Tādi notikumi bija vērojami jau otrajā minūtē. Centra zonā Igors Lapkovskis «pavadīja» piespēli un tālāk jau uzbrucējs netraucēts (!) iegāja soda laukumā. Andrejs Bormakovs «glāba» situāciju un nopelnīja 11 metru soda sitienu – uz mūsu vārtiem. Preiļu futbolists izmantoja mūsu vārtsarga Naura Smaļķa augumu un ietrieca bumbu vārtu apakšējā stūrī (0:1).
Pēc tādas dušas jelgavniekiem būtu jāsaņemas un «jārauj lupatās» 1.līgas debitantus. Taču nekā. Tiesa līdz 9.minūtei mūsējie izveidoja pāris izdevības, bet pretinieki turpināja ļoti izmanīgi darboties ar kājām (jelgavnieki, šķiet, žēloja mazākos un «nekapājās»). Tajā pašā devītajā minūtē Preiļu futbolisti centrā «iztamborēja» bumbu uz maliņu un bez pretestības mūsu soda laukumā «deleģēja» savu uzbrucēju, kas tehniski nevainojami panāca 0:2..
Jelgavnieki pēc tādas «šoka terapijas» iedarbināja savu ne tik bieži novērojamo «otrā stāva mašīnu» un izdarīja regulārus centrējumus. Aktīvi uz priekšu lauzās aizsargs Oļegs Ivaņica un pāris reizes no gala līnijas deva augstās piespēles, kas parasti bija mazliet par īsu.
14.minūtē Vugars Askerovs no sāniem ielauzās pretinieku soda laukumā un nonāca labā sitiena pozīcijā, tomēr atdeva piespēli brīvajam Kārlim Kinderēvičam, kas ar precīzu sitienu sāka savas komandas pašcieņas glābšanas operāciju – 1:2.
Uz tādas nots gan vēl pārējie jelgavnieki laikam nebija, jo pēc nepilnām desmit minūtēm Andreja Bormakova mala «nogulēja» Preiļu spēlētāju un N.Smaļķis devās izgājienā. Pretinieks bumbu vārtsargam paspēja pārmest un izdarīja nepārprotamu kustību, kas liecina par klupināšanu – vēl viena «pendele» un atkal «auzas» (1:3).
32.minūtē atmosfēru nedaudz nomierināja P.Bormakovs, pēc Preiļu vārtsarga kļūdas otrajā stāvā ar galvu panākot 2:3.
Pirmā puslaika beigu daļā jelgavnieki sāka izskatīties pēc 1.līgas favorītiem un arvien biežāk apdraudēja vārtus. 41.minūtē K.Kinderēvičs ielauzās soda laukumā un pateicās V.Askerovam par pirmajiem vārtiem – atdeva rezultatīvu piespēli un 3:3.
Otrajā puslaikā FK «Jelgava» šķiet dabūja brāzienu no trenera un pilnībā pārņēma iniciatīvu. Mūsējie organizēja uzbrukumus pa visām līnijām, taču nerezultatīvi. Jāpiemin, ka laukumā uz maiņu izgāja Artjoms Lonščakovs (viņš pietrūka jau pirmajā puslaikā pie standartsituāciju izspēles) un Sergejs Červjakovs, bet vārtos stājās pirmās spēles varonis Šarūns Kazlausks.
Vēlāk laukumā iznāca arī Jānis Čaplinskis un uzreiz metās cīņā. Nežēlīgs Jānis bija arī pret Preiļu vārtsargu, kurš izgājienā uztriecās mūsējām un palika guļam. Tiesa, cietušā uzvedība liecināja, ka mājinieki sāk vilkt laiku, jo viesu pārākums bija kļuvis nospiedošs.
Mača beigu daļā jelgavnieki sāka izdarīt pamatīgu spiedienu, taču kliboja izpildījums – vai nu cauri negāja piespēles, vai arī tās nemācējām uztvert. Netrūka epizožu, kad «pēc piena» bumba gāja pat ar sitieniem no pašas vārtu priekšas.
Šāda «mačkāšanās» turpinājās līdz pēdējai minūtei. Saņēmis centrā piespēli no V.Redjko, J.Čaplinskis nonāca lieliskā situācijā, lai dotos uz vārtiem. Tomēr pēc kontakta ar aizsargu «skaisti» krita, bet svilpe neatskanēja. Vārtsargs sita bumbu pāri laukumam un izveidoja izgājienu viens pret vienu. Gods un slava Šarūnam, kurš ar pirkstu galiem bumbu no tālā stūru aizvirzīja uz stabu. Šī epizode pierādīja, kā tā bijusi vienīgā veiksmīgā maiņa, jo N.Smaļķim pietrūktu roku centimetru. Jāpiemin arī, ka Aivara Ķera vietā iznākušais Dāvis Gaigals izrādījās vēl «švakāks», jo allaž cīņu beidza pēc pirmā kontakta ar bumbu. Noslēgumā Preiļiem pelnīts neizšķirts 3:3.
FK «Jelgava» treneris Dainis Kazakēvičs pēc mača bija nesaudzīgs. «Mēs te atbraucām – ar skaistām formām, topošā virslīgas komanda. Iedomājāmies, ka pretinieki paši «nomirs» un ļaus mums uzvarēt. Pretinieki bija gatavi sajust mūsu asinis, bet mēs pastaigājāmies. Nospēlējām ļoti slikti! Aizsardzība bija katastrofāla. Visiem zināms, ka katra uzbrucēja kustība ir bīstama, bet mūsu aizsargi nezin ko darīt! Un vēl paši diskutē par «pendelēm». Ko tur apspriest – spēlētājus nogāza mūsu soda laukumā nevis pretējā. Līdz cīņai ar Tukumu izdarīsim secinājumus un viss būs kārtībā. Šeit mēs nevis izcīnījām vienu, bet zaudējām divus ļoti vērtīgus punktus,» atzina treneris
Nākamo spēli mūsējie aizvadīs 17.maijā pulksten 19 Ozolnieku stadionā. Sezonas pirmajā mājas spēlē mūsējie tiksies ar Tukuma vienību.
19.2 °C,
4.5 m/s,
87.5 % 
19.2 °C,
4.5 m/s,
87.5 %