Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvs

Šovakar mūsu 1.līgas vienība FK «Jelgava» devās uz Līvāniem, kur tikās ar turnīra jaunpienācējiem no Preiļiem. Pēc šokējoša pirmā puslaika, kad no 1:3 izdevās panākt neizšķirtu, nācās saprast, ka laba iepriekšējā sezona negarantē pārākumu pār pastarīšiem. Noslēgumā nevajadzīgs neizšķirts ar to pašu 3:3.

Lauris Daukšte

Šovakar mūsu 1.līgas vienība FK
«Jelgava» devās uz Līvāniem, kur tikās ar turnīra jaunpienācējiem
no Preiļiem. Pēc šokējoša pirmā puslaika, kad no 1:3 izdevās panākt
neizšķirtu, nācās saprast, ka laba iepriekšējā sezona negarantē
pārākumu pār pastarīšiem. Noslēgumā nevajadzīgs neizšķirts ar to
pašu 3:3.

Preiļu komanda savus pretiniekus uzņēma
Līvānos. Jelgavniekus pēc garā pārbrauciena sagaidīja laukums, kas
tāpat kā tā saimniekus, tik augstas raudzes mačus piedzīvoja pirmo
reizi. Atšķirīgais vārtu izmērs (tie bija pašu spēkiem
sameistaroti) un pāris soliņi pie mauriņa sāniem neliecināja, ka
mājinieki ir vērā ņemams pretinieks. Preiļu futbolisti tādu mūsu
vīru fonā kā Valērijs Redjko un brāļi Bormakovi izskatījās pēc
puikām. Turklāt acīs krita arī mūsējo auguma pārākums.

Līdzīgi kā iepriekšējā mačā pret «Metta/LU»
jau pirmajā minūtē mūsējie izrāvās pa malu un izdarīja centrējumu,
kur ar galvu sita Redjko – diemžēl nedaudz pāri.

Mājinieki vispār nerespektēja iepriekšējo
sezonu top vienību un gāja uz katru bumbu. Turpretī jelgavnieki,
sevišķi aizsardzībā uzvedās pagalam «jēli» – vietās, kur būtu
jāpastrādā ar kāju vai korpusu, futbolisti vienkārši noskatījās uz
pretinieku. Tādi notikumi bija vērojami jau otrajā minūtē. Centra
zonā Igors Lapkovskis «pavadīja» piespēli un tālāk jau uzbrucējs
netraucēts (!) iegāja soda laukumā. Andrejs Bormakovs «glāba»
situāciju un nopelnīja 11 metru soda sitienu – uz mūsu vārtiem.
Preiļu futbolists izmantoja mūsu vārtsarga Naura Smaļķa augumu un
ietrieca bumbu vārtu apakšējā stūrī (0:1).

Pēc tādas dušas jelgavniekiem būtu jāsaņemas
un «jārauj lupatās» 1.līgas debitantus. Taču nekā. Tiesa līdz
9.minūtei mūsējie izveidoja pāris izdevības, bet pretinieki
turpināja ļoti izmanīgi darboties ar kājām (jelgavnieki, šķiet,
žēloja mazākos un «nekapājās»). Tajā pašā devītajā minūtē Preiļu
futbolisti centrā «iztamborēja» bumbu uz maliņu un bez pretestības
mūsu soda laukumā «deleģēja» savu uzbrucēju, kas tehniski
nevainojami panāca 0:2..

Jelgavnieki pēc tādas «šoka terapijas»
iedarbināja savu ne tik bieži novērojamo «otrā stāva mašīnu» un
izdarīja regulārus centrējumus. Aktīvi uz priekšu lauzās aizsargs
Oļegs Ivaņica un pāris reizes no gala līnijas deva augstās
piespēles, kas parasti bija mazliet par īsu.

14.minūtē Vugars Askerovs no sāniem ielauzās
pretinieku soda laukumā un nonāca labā sitiena pozīcijā, tomēr
atdeva piespēli brīvajam Kārlim Kinderēvičam, kas ar precīzu
sitienu sāka savas komandas pašcieņas glābšanas operāciju –
1:2.

Uz tādas nots gan vēl pārējie jelgavnieki
laikam nebija, jo pēc nepilnām desmit minūtēm 
Andreja Bormakova mala «nogulēja» Preiļu spēlētāju un N.Smaļķis
devās izgājienā. Pretinieks bumbu vārtsargam paspēja pārmest un
izdarīja nepārprotamu kustību, kas liecina par klupināšanu – vēl
viena «pendele» un atkal «auzas» (1:3).

32.minūtē atmosfēru nedaudz nomierināja
P.Bormakovs, pēc Preiļu vārtsarga kļūdas otrajā stāvā ar galvu
panākot 2:3.

Pirmā puslaika beigu daļā jelgavnieki sāka
izskatīties pēc 1.līgas favorītiem un arvien biežāk apdraudēja
vārtus. 41.minūtē K.Kinderēvičs ielauzās soda laukumā un pateicās
V.Askerovam par pirmajiem vārtiem – atdeva rezultatīvu piespēli un
3:3.

Otrajā puslaikā FK «Jelgava» šķiet dabūja
brāzienu no trenera un pilnībā pārņēma iniciatīvu. Mūsējie
organizēja uzbrukumus pa visām līnijām, taču nerezultatīvi.
Jāpiemin, ka laukumā uz maiņu izgāja Artjoms Lonščakovs (viņš
pietrūka jau pirmajā puslaikā pie standartsituāciju izspēles) un
Sergejs Červjakovs, bet vārtos stājās pirmās spēles varonis Šarūns
Kazlausks.

Vēlāk laukumā iznāca arī Jānis Čaplinskis un
uzreiz metās cīņā. Nežēlīgs Jānis bija arī pret Preiļu vārtsargu,
kurš izgājienā uztriecās mūsējām un palika guļam. Tiesa, cietušā
uzvedība liecināja, ka mājinieki sāk vilkt laiku, jo viesu pārākums
bija kļuvis nospiedošs.

Mača beigu daļā jelgavnieki sāka izdarīt
pamatīgu spiedienu, taču kliboja izpildījums – vai nu cauri negāja
piespēles, vai arī tās nemācējām uztvert. Netrūka epizožu, kad «pēc
piena» bumba gāja pat ar sitieniem no pašas vārtu priekšas.

Šāda «mačkāšanās» turpinājās līdz pēdējai
minūtei. Saņēmis centrā piespēli no V.Redjko, J.Čaplinskis nonāca
lieliskā situācijā, lai dotos uz vārtiem. Tomēr pēc kontakta ar
aizsargu «skaisti» krita, bet svilpe neatskanēja. Vārtsargs sita
bumbu pāri laukumam un izveidoja izgājienu viens pret vienu. Gods
un slava Šarūnam, kurš ar pirkstu galiem bumbu no tālā stūru
aizvirzīja uz stabu. Šī epizode pierādīja, kā tā bijusi vienīgā
veiksmīgā maiņa, jo N.Smaļķim pietrūktu roku centimetru. Jāpiemin
arī, ka Aivara Ķera vietā iznākušais Dāvis Gaigals izrādījās vēl
«švakāks», jo allaž cīņu beidza pēc pirmā kontakta ar bumbu.
Noslēgumā Preiļiem pelnīts neizšķirts 3:3.

FK «Jelgava» treneris Dainis Kazakēvičs pēc
mača bija nesaudzīgs. «Mēs te atbraucām – ar skaistām formām,
topošā virslīgas komanda. Iedomājāmies, ka pretinieki paši «nomirs»
un ļaus mums uzvarēt. Pretinieki bija gatavi sajust mūsu asinis,
bet mēs pastaigājāmies. Nospēlējām ļoti slikti! Aizsardzība bija
katastrofāla. Visiem zināms, ka katra uzbrucēja kustība ir bīstama,
bet mūsu aizsargi nezin ko darīt! Un vēl paši diskutē par
«pendelēm». Ko tur apspriest – spēlētājus nogāza mūsu soda laukumā
nevis pretējā. Līdz cīņai ar Tukumu izdarīsim secinājumus un viss
būs kārtībā. Šeit mēs nevis izcīnījām vienu, bet zaudējām divus
ļoti vērtīgus punktus,» atzina treneris

Nākamo spēli mūsējie aizvadīs 17.maijā
pulksten 19 Ozolnieku stadionā. Sezonas pirmajā mājas spēlē mūsējie
tiksies ar Tukuma vienību.