Šodien pilsētā, ar vairāku speciālistu un invalīdu ratiņkrēslos piedalīšanos, veikts monitorings par Jelgavas vides pieejamību invalīdu vajadzībām. Monitoringa laikā apsekotas trīs pilsētas bankas, divas skolas, ledus halle, divas viesnīcas un Valsts ieņēmumu dienesta Jelgavas nodaļa. Jāteic, ka kopumā pilsētā vide invalīdiem ratiņkrēslā nav draudzīga, jo vairākās iestādēs cilvēkiem ratiņkrēslā vispār nav iespējams iekļūt, bet vietās, kur ir domāts, lai invalīds tajās varētu iekļūt, tas darīts formāli – sliekšņi tāpat ir par augstu vai pandusi par stāvu.
Ritma Gaidamoviča
Monitorings veikts saskaņā ar Jelgavas pilsētas «Sabiedrības integrācijas programmas 2008. – 2013.gadam» rīcības plānu. Monitoringā piedalījās Jelgavas sociālo lietu pārvaldes speciālisti, Sabiedrības integrācijas biroja vadītāja Rita Vectirāne, pieaicinot Jelgavas būvvaldes Būvinspekcijas vadītāju Natāliju Ļubinu, sertificētu Vides pieejamības ekspertu Kārli Rūbu, sieviešu invalīdu biedrības «Zvaigzne» priekšsēdētaju Dzintru Saulkalni, invalīdu biedrības «Ēdelveiss» priekšsēdētāju Vladimiru Račiku.
Uzsākot izpēti, pirmā pieturvieta bija «SEB bankas» Jelgavas filiāle. Jāteic, ka tā invalīdiem ar ratinķrēsliem ir teju vispār nepieejama. Pirmās grūtības jau sagādāja pirmais pakāpiens, lai iekļūtu pa durvīm – tas ir par augstu un vienmēr ir nepieciešams cilvēks, kurš atver durvis. Nonākot pirmajā stāvā, tālāk diemžēl ceļš liegts, jo priekšā ir stāvas kāpnes. Arī zvana poga, kuru piespiežot varētu pasaukt kādu speciālistu, nav, atliek vien cerēt, ka kāds no pārējiem apmeklētājiem augšā pateiks, ka ieradies klients ratiņkrēslā. «SEB bankas» Zemgales reģiona saimnieks Leonīds Birovs gan komisijai paskaidroja, ka šobrīd tiek domāts par pacēlāju un jau norit izpēte, kādu liftu iegādāties, tā kā jau drīzumā vismaz līdz pirmajam stāvam, kur atrodas bankomāti, iekļūt varēs arī ratiņkrēslā sēdošie.
Līdzīga situācija ir arī Jelgavas «Norvikbankas» filiālē, kur ieiet var tikai uzkāpjot pa augstām kāpnēm, taču filiāles vadītāja Gunita Maziņā informēja, ka patlaban tiek strādāts pie projekta, lai jau drīzumā ierīkotu braucamo lentu un zvana pogu, ar kuru klients ratiņkrēslā var izsaukt bankas darbinieku.
Jau kuro gadu cilvēki ar kustības traucējumiem nevar iekļūt arī Valsts ieņēmuma dienesta Jelgavas nodaļā – iekšā pa galvenajām durvīm tiek, taču tālāk ne, arī zvana pogas nav un atkal ratiņkrēslā sēdošajam atliek vien cerēt, ka kāds paziņos darbiniekiem, ka ieradies klients ar īpašām vajadzībām.
Pretējs gadījums gan ir «Nordea» bankas Jelgavas filiālē, kur kopā ar līdzās esošo «Saules aptieku» ir izbūvēts panduss, taču arī te ir problēma – slīpums ir pārāk stāvs, turklāt bez margām, attiecīgi cilvēks ratiņkrēslā tajā tāpat tikt nevar. Nedaudz par stāvu uzbrauktuve izbūvēta arī Jelgavas Ledus hallē un arī turpat līdzās viesnīcā «Zemgale». Te situāciju labāku vērš vien tas, ka viesnīcā vienmēr uz vietas ir reģistrators, kas cilvēkam ratiņkrēslā var palīdzēt. Turpretim viesnīcā «Jelgava» ieeja ir liegta, tiesa viesnīcas pārstāve min, ka jau nākamajā gadā paredzēts pārbūvēt viesnīcas vestibilu, kuru plānots pielāgot arī cilvēkiem ratiņkrēslos. Turklāt remonta laikā paredzēts pārbūvēt arī atsevišķas viesnīcas istabiņas, tās pielāgojot cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.
Jāteic gan, ka nereti šķērslis šādiem pārbūves darbiem ir mājas saimnieki, kas nedod atļauju īrniekam ko tādu darīt.
Lai arī pilsētā pārāk daudz ir to vietu, kur nav domāts par to, kā ēkā iekļūt klientiem ar īpašām vajadzībām, K.Rūba atzinīgi vērtē nesen atklāto darījumu centru «Zemgale», jo šeit saimnieki īpaši piedomājuši, lai arī invalīdi ar kustību traucējumiem varētu iekļūt iestādē – ir gan pacēlējs, tas gan esot nedaudz jāpieregulē, gan lifts, kas dod iespēju nokļūt visos ēkas stāvos.
Savukārt Dz.Saulkalne uzslavē vairākus jaunos pilsētas autobusus «Mercedes», jo tagad tajos ir paredzēts iebraukt arī ar ratiņkrēslu. Tikai, lai uzzinātu, cikos konkrētais, invalīdu vajadzībām pielāgotais autobuss dosies maršrutā, nepieciešams piezvanīt SIA «Jelgavas autobusu parks» dispečeram. Viņasprāt ļoti laba uzbrauktuve ir arī pie pilsētas kultūras nama, kur brauktuvē paredzēta arī horizontāls laukums bez slīpuma, kur cilvēks ratiņkrēslā var nedaudz atpūsties, lai pēc tam turpinātu braucienu uz augšu.
«Gribam ieteikt uzņēmumu īpašniekiem, pirms būvē pandusus vai ko citu, konsultēties ar cilvēkiem retiņkrēslā vai arī pašiem iesēsties un pamēģināt. Jo nereti iestādes, uzņēmumi izbūvē pandusus, lai tikai būtu, bet nav konsultējušies un pamēģinājuši vai var uzbraukt pa to. Ir reizes, kad uzbrauktuves piemērotību vai nepiemērotību izšķir tikai daži centimetri,» uzsver Dz.Saulkalne.
FOTO: Ivars Veiliņš
5 °C,
7.2 m/s,
64.7 % 
5 °C,
7.2 m/s,
64.7 %