Šodien Jelgavas Amatniecības vidusskolā notika skolas vadības, Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāves, Zemgales Darba devēju padomes (ZDDP) un uzņēmēju tikšanās, kuras laikā runāts par turpmāko sadarbību starp uzņēmējiem un skolu, realizējot jaunāko plānoto apmācību programmu, kas paredz gatavot ēku iekšējo komunikāciju montāžas un apkalpošanas speciālistus. Uzņēmēji atbalstu sola, piemēram, piedāvājot prakses vietas un savus priekšlikumus programmas pilnveidei, taču, runājot par finansēm materiāli tehniskās bāzes veidošanai, uzņēmēji ir piesardzīgi.
Ritma Gaidamoviča
Šīs dienas tikšanās mērķis bija uzņēmējus un ministrijas pārstāvi iepazīstināt ar Jelgavas Amatniecības vidusskolas piedāvājumu, ar tajā notiekošo, materiālās bāzes nodrošinājumu un tālāko darbības plānu. Galvenais – pārrunāt sadarbības iespējas starp uzņēmējiem un skolu, veidojot jaunu mācību programmu, kurā sagatavos ēku iekšējo komunikāciju montāžas un apkalpošanas speciālistus. Tajā audzēkņus plānots uzņemt jau septembrī, taču līdz tam jāatrisina jautājums par materiālās bāzes nodrošinājumu, lai audzēkņi varētu apgūt šo profesiju. Šobrīd skola ir iegādājusies nepieciešamākos instrumentus un remontē mācību telpas. Vēl vajadzīgs ieguldīt lielus līdzekļus tieši materiālu iegādei, lai audzēkņi varētu apgūt visu pēc jaunākām tehnoloģijām. Tālab uz tikšanos šodien bija aicināti uzņēmumi, kas saistīti ar šo nozari. Piedalījās ZDDP priekšsēdētājs Imants Kanaška, padomes loceklis un Bauskas uzņēmēju kluba «Bauska – 97» prezidents Indulis Pētersons, Zemgales plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētājs Aivars Okmanis, SIA «Uni San» valdes loceklis Imants Šneps, Indra Lomanovska no «Jelgavas ūdens», Jelgavas domes priekšsēdētāja vietnieks Aigars Rublis, Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza, IZM Profesionālās izglītības un vispārējās izglītības departamenta, profesionālās izglītības nodaļas vadītāja Gunta Šmaukstele un skolas pedagogi.
I.Kanaška atzina, ka arī uzņēmējiem sāpīgi dzirdēt par to, kas notiek profesionālajās skolās. «Tieši tāpēc turpmāk esam nolēmuši doties uz Zemgales profesionālajām skolām, lai klātienē iepazītos ar situāciju tajās, jo esam ieinteresēti, lai darba tirgum tiktu sagatavoti speciālisti atbilstošā līmenī. Tāpat gribam uzklausīt, kā mēs, uzņēmēji, varam palīdzēt,» tā I.Kanaška.
Tikšanās reizē skolas direktore Janīna Rudzīte sniedza ieskatu jaunajā programmā, kā arī izvirzīja priekšlikumus, ko viņi vēlētos sagaidīt no uzņēmējiem. Piemēram, ne tikai prakses vietas, bet arī materiālo nodrošinājumu, piemēram, dažādu materiālu pārpalikumus, ar kuriem audzēkņi varētu strādāt, finansiāli palīdzēt iegādāties darba galdus vai vismaz palīdzēt iegādāties tos par vairumtirdzniecības cenām, vai dāvināt kādu iekārtu. «Vakar tikāmies ar Lietuvas–Latvijas pārrobežu projekta sadarbības partneriem, lai pārspriestu, vai mēs šo programmu varētu īstenot ar Eiropas Sociālā fonda, taču Eiropa izvirzījusi savu nosacījumu: vispirms programma jārealizē, pašiem jāatrod līdzekļi, un vēlāk 85 procentus atmaksās,» situāciju stāsta J.Rudzīte, tieši tāpēc viens no risinājumiem ir pēc palīdzības vērsties pie uzņēmējiem. Tiesa, uzņēmēji, runājot par šīm atbalsta formām, ir ļoti piesardzīgi, norādot, ka arī pašiem šobrīd klājas grūti un nevienam nav brīvu līdzekļu, kurus varētu investēt šādam mērķim. I.Šneps vien atzina, ka arī no šīs skolas laukā nāk pat izcili meistari. «Sadarbību solu, taču tā būs atsevišķa saruna ar skolas vadību. Sadarbībai jābūt ilgtermiņā,» tā I.Šneps. Lielākā daļa gan ir vienisprātis, ka šādas profesijas speciālisti ir nepieciešami. Viņi varētu piedāvāt prakses iespējas, vēlāk arī darbu. A.Okmanis gan ieteica skolai šo programmu paplašināt, proti, neparobežoties tikai ar ēku iekšējo komunikāciju apkalpošanu, jo saimniecības ir plašas. «Tāpat vajag ūdensvadu tīklu, kanalizācijas sistēmu, atdzelžošanas sistēmu un citus meistarus. Es gribu uzsvērt, ka pašvaldībām jābūt ieinteresētām sadarboties, jo pašvaldības un to SIA būs tie, kas nodarbinās šos cilvēkus māju apsaimniekošanā,» tā A.Okmanis.
Mazliet citādāks viedoklis par šīs specialitātes izveidi ir I.Pētersonam. Viņš apsveica skolu ar jauno ideju, taču, ņemot vērā, ka skolā pieprasītākā profesija ir automehāniķi, vai prātīgāk nebūtu veidot jaunus novirzienus šajā jomā, piemēram, auto krāsotājs, auto elektriķis. «Jaunajā programmā nepieciešami lieli līdzekļi materiālajai bāzei, bet šobrīd ir izstrādāts vērienīgs projekts par jaunu divstāvu automehāniķu darbnīcu izbūvi, kas tiks sākts drīz. Bāze būs, varbūt vērts skatīties šajā virzienā,» ierosina I.Pētersons. J.Rudzīte piebilda, kas arī tas jau tiek plānots.
A.Rublis atzinīgi novērtēja to, ka uzņēmēji ir ieinteresēti sadarboties. «Te ir iespēja iet vienā solī jau no 1. kursa. Ja uzņēmējs iegulda, tas nozīmē, ka tiks sagatavots šis speciālists tāds, kāda vajadzīgs tieši viņam, jo var izteikt ierosinājumus,» tā A.Rublis.
I.Kanaška rosināja atjaunot kādreizējo kārtību, kad prakses vadītājam maksāja naudu, līdz ar to viņš bija ieinteresētāks šo audzēkni skolot. «Domāju, tas jārisina ministrijai,» tā I.Kanaška. Savukārt IZM pārstāve G.Šmaukstele atzina, ka šāda prakse jau ir dažādos Eiropas atbalstītajos projektos, bet no budžeta līdzekļiem tam šobrīd nepietiek.
Uzņēmēji šodien savu viedokli publiski pauda atturīgi, vien nosakot, ka katram no viņiem vēlreiz individuāli jātiekas ar skolas vadību un jārunā atsevišķi.
Foto: Ivars Veiliņš
18.2 °C,
2.3 m/s,
78.2 % 
18.2 °C,
2.3 m/s,
78.2 %