Godinot leģendārās latviešu aktrises Elzas Radziņas simtgadi, šodien Jelgavas kultūras namā notika viņai veltīts piemiņas pasākums «Es palikšu jums neizdibināma. Elzai Radziņai 100», kurā atmiņās par aktrisi un Jelgavas goda pilsoni dalījās E.Radziņas laikabiedri.
«Par katru cilvēku mums ir savs atmiņu ugunskurs, bet, kad atmiņās jādalās, mēs spējam izteikt vien tās oglītes. Arī es šodien centīšos jums tās nodot, » citējot latviešu rakstnieku Zigmundu Skujiņu, sacīja teātra zinātniece Rita Melnace. Viņa piebilda, ka E.Radziņas dzimšanas dienā, 10. februārī, dzimusi vēl viena latviešu teātra leģenda – aktrise Mirdza Šmithene. «Viņas abas bija personības ar sauli asinīs – dzīvot gribošas un varošas, un šo savu ticību spēja nodot arī skatītājiem,» tā R.Melnace. Viņa aicināja ikvienu E.Radziņas talanta cienītāju apmeklēt izstādi «Pilnos auļos. Elzai Radziņai 100» , kas līdz pat 2. septembrim būs skatāma Teātra muzejā Rīgā. Ekspozīcijā caur fotogrāfijām, kostīmiem un dažādiem priekšmetiem raksturotas aktrises izcilākās lomas. «Šī simtgade ir skaisti svētki ikvienam no mums, » sacīja teātra zinātniece.
Savās atmiņās par E.Radziņu dalījās arī aktieris un režisors Oļģerts Šalkonis, kurš aktrisi pazina ne vien uz skatuves, bet arī dzīvē. «Ģimenes dzīve ir personiska, un tā nevienam nav jāzina – tā paliek aiz aizkara, » sacīja E.Radziņas dzīvesbiedrs O.Šalkonis. Viņš īpaši pateicās jelgavniekiem un Jelgavas pilsētai par atbalstu E.Radziņas pieminekļa izveidē un viņas piemiņas godināšanā.
«Neesmu satikusi cilvēku, kurš par savu vietu runātu tik sirsnīgi, kā Elza Radziņa –man nācās noklausīties daudzos stāstos par Jelgavu,» atminas Ādolfa Alunāna Jelgavas teātra režisore Lūcija Ņefedova. Viņa norāda, ka E.Radziņa prata smalki uztvert domu, ko aizstāvēja Jelgavas teātris un saprata metodiku un sistēmu, kā tas strādā. «Protams, daudzi nāca skatīties, kā spēlē Elza Radziņa, bet viens no lielākajiem pagodinājumiem mūsu kolektīvam bija dzirdēt, ka bija vērts atnākt ne vien Elzas Radziņas dēļ, » atminas L.Ņefedova. «Teātris ir tautas valoda – ja tautai zūd valoda, tā degradējas. Katrai tautai ir nepieciešama teātra māksla, » teātra nozīmi aicināja novērtēt Ā.Alunāna Jelgavas teātra režisore.
Pasākumā tika atspoguļota E.Radziņas lomu mozaīka, kā arī fragments no komēdijas «Mīļais melis», kurā E.Radziņa spēlēja kopā ar aktieri Kārli Sebri. Bez darbošanās teātrī, aktrise braukāja pa Latviju ar plašu tautasdziesmu programmu, bet E.Radziņas mīļākā dzejniece bija Ārija Elksne – dziesmas ar viņas vārdiem E.Radziņas piemiņas pasākumā izpildīja sieviešu vokālais ansamblis «Guns».
E.Radziņa (Podniece) dzimusi 1917. gada 10. februārī Harkovā. No 1925. līdz 1929. gadam mācījusies Jelgavas Skolotāju institūta paraugpamatskolā, bet no 1929. līdz 1936. gadam – Jelgavas hercoga Pētera ģimnāzijā. Pēc skolas beigšanas 1936. gadā E.Radziņa sāk darboties Jelgavas latviešu teātra trupā kā koriste un dejotāja. Pirmā uzstāšanās bija Rūdolfa Blaumaņa lugas «Skroderdienas Silmačos» uzvedumā, kur viņa dejo Jāņu skatos un dzied līgodziesmas, bet 1942. gadā aktrise iestājas Jelgavas teātra studijā. E.Radziņa apgūst skatuves mākslas pamatus pie ievērojamā padomju aktiera un režisora Osvalda Glāznieka. Viņa režijās 1942. gadā top pirmās lomas – Arabella (F.Šillera «Fiesko») un Guste (R.Blaumaņa «Indrāni). No 1945. līdz 1953. gadam E.Radziņa ir Jelgavas Drāmas teātra aktrise. 1949. gadā viņa debitē kino ar Raiņa māsas Doras Stučkas lomu Rīgas Kinostudijas filmā «Rainis». 1953. gadā viņa īslaicīgi bija Valmieras Drāmas teātra aktrise, bet no 1954. gada strādāja Valsts akadēmiskajā drāmas teātrī. Aktrise ir nospēlējusi ļoti daudzas teātra un kinolomas, kas viņai nesušas vairākas nozīmīgas godalgas – viņa ir Nopelniem bagātā skatuves māksliniece, Tautas skatuves māksliniece, ieguvusi Triju Zvaigžņu ordeni, Spīdolas balvu, Jelgavas Goda pilsones titulu un citus nozīmīgus apbalvojumus. Māksliniece mūžībā aizgāja 2005. gada 18. augustā.
Foto: Austris Auziņš