Pagājušā gada decembrī ilggadējo FK «Jelgava» galveno treneri Daini Kazakeviču apstiprināja Latvijas Futbola federācijas sporta direktora amatā, bet pirms trim nedēļām – arī par U-21 izlases galveno treneri. Tas ir pirmais solis ceļā uz nacionālās izlases trenera amatu, kuru pēc Aleksandra Starkova atkāpšanās ieņēmis viens no visu laiku labākajiem Latvijas futbolistiem Marians Pahars.
Jānis Kovaļevskis
Futbola sabiedrībā daudzi uz D.Kazakeviču raugās kā uz mesiju, kurš atnāks un sakārtos Latvijas futbola «saimniecību», tomēr viņš pats ir pragmatiski noskaņots un uzsver, ka viens cilvēks nevar sešu mēnešu vai gada laikā kardināli mainīt sistēmu, kura veidojusies vairāku gadu desmitu periodā. «Šobrīd federācijas svarīgākais uzdevums ir sakārtot klubu sistēmu ar jaunatnes akadēmijām, kuras, ievērojot visus kritērijus, varētu saņemt vērā ņemamu atbalstu arī no federācijas. Jādara viss, lai arī Jelgavā būtu šāda akadēmija un mūsu puišiem būtu kur tiekties,» spriež D.Kazakevičs.
Ko līdz šim izdevies paveikt kā federācijas sporta direktoram?
Manā kompetencē ir diezgan plašs jautājumu loks, jo atbildu par visiem sporta jautājumiem federācijā – sākot ar jauniešu un amatieru čempionātiem un beidzot ar nacionālo izlasi. Esam daudz strādājuši, lai uzlabotu federācijas organizatorisko struktūru, precīzi nodalot atbildības jomas. Atsevišķiem darbiniekiem, kuri vēlējās strādāt pēc iepriekšējās sistēmas, nācās pieņemt jaunus profesionālos izaicinājumus, jo vēlamies būt moderna un atvērta organizācija. Federācijas darbinieki ir pietiekami labi atalgoti, lai mēs varētu piesaistīt labākos speciālistus.
Uzņemoties sporta direktora pienākumus, kā galveno prioritāti sev izvirzīju jaunatnes sistēmas sakārtošanu, ieviešot vienotu profesionālo standartu. Līdz šim pārsvarā gadījumu katrs klubs strādāja pēc saviem ieskatiem, tomēr, ja vēlamies sasniegt labāku rezultātu un izaudzināt vairāk spēlētāju, kuri atbilst nacionālās izlases prasībām, ir jāstrādā pēc noteiktiem kvalitātes standartiem. Tuvākajā federācijas valdes sēdē skatīsim jaunatnes futbola klubu akreditācijas noteikumus, kuri paredz konkrētas prasības klubiem. Tie klubi, kuri tās izpildīs, jau no 2014. gada varēs saņemt finansiālu atbalstu no federācijas. Atkarībā no tā, cik daudz klubu varēs izpildīt prasības, dotācija varētu būt 25 – 30 tūkstošu eiro apmērā ik gadu. Ne mazāk svarīgs uzdevums bija sakārtot jautājumus saistībā ar jaunatnes izlasēm, veidojot talantu nometnes labākajiem jaunajiem spēlētājiem.
Kādi ir kritēriji, pēc kuriem noteiksiet, kuri jaunatnes klubi varēs pretendēt uz federācijas finansējumu?
Galvenie kritēriji saistīti ar klubos esošo jauniešu komandu un audzēkņu skaitu, treneru kvalifikāciju, pieejamo infrastruktūru, personālu un atbilstošu dokumentāciju. Atkarībā no izvirzītajiem mērķiem un uzdevumiem jaunatnes klubus iedalīsim četrās kategorijās: bērnu futbola klubi, jaunatnes klubi, jaunatnes futbola centri un futbola akadēmijas. Tiem klubiem, kuri varēs izpildīt visus kritērijus, piešķirsim futbola akadēmijas statusu un dotāciju no federācijas. Atsevišķiem kritērijiem dosim pārejas laiku līdz 2016. gada sezonai, apzinoties, ka prasības ir samērā augstas.
Vai FK «Jelgava» atbilst jaunatnes akadēmijas kritērijiem?
Šobrīd neatbilst, bet līdz akreditācijai vēl ir iespējams sakārtot atsevišķus jautājumus, lai atbilstu. Klubā nepieciešami vismaz trīs treneri ar UEFA A kategorijas kvalifikāciju. No Jelgavā strādājošajiem šobrīd šī kategorija ir tikai virslīgas galvenajam trenerim Sergejam Golubevam. Tādēļ jaunajiem treneriem būs jāmācās. Ir arī virkne personāla un dokumentācijas jautājumu, kuri jāsakārto, bet tas ir izdarāms. Jelgava ir viens no reālākajiem kandidātiem uz akadēmijas statusu.
Vai darbs U-21 izlases galvenā trenera amatā ļaus pilnvērtīgi veikt arī pārējos pienākumus federācijā?
Strādājot klubā, paralēli trenera darbam veicu arī divas trešdaļas no administratīvajiem pienākumiem, tādēļ neredzu problēmas šos pienākumus apvienot. Tas pat varētu būt vieglāk, nekā strādājot Jelgavā, jo federācijā ir 40 darbinieki, kuriem varu deleģēt uzdevumus, savā pārziņā atstājot kontroles funkcijas. Manas darba spējas ir pietiekami augstas, tādēļ esmu pateicīgs par iespēju strādāt izlasē. Aktīvais trenera darbs dod vairāk gandarījuma nekā ikdienas administratīvie pienākumi.
Kad aizvadīsiet pirmās spēles U-21 izlases trenera amatā?
Jau 5. septembrī būs Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēle pret Šveices izlasi. Šī spēle notiks Slokas stadionā, Jūrmalā, jo Zemgales Olimpiskā centra (ZOC) stadions šogad bija slikti pārziemojis, tādēļ neriskējām un jau laikus mainījām spēļu norises vietu. Tagad situācija ir uzlabojusies, un 14. oktobrī pret Ukrainu, visticamāk, spēlēsim Jelgavā. Arī 10. septembrī ar U-23 izlasi esam iecerējuši aizvadīt pārbaudes spēli ZOC stadionā pret Anglijas U-23 izlasi. Latvijas šī vecuma izlasē varētu spēlēt arī FK «Jelgava» spēlētāji Mārcis Ošs un Boriss Bogdaškins.
Līdz ar «Skonto» stadiona neskaidro statusu nacionālajai izlasei vairs īsti nav kur spēlēt. Kas ir atbildīgs par šo situāciju?
Laikam nebūšu tas, kurš meklēs vainīgos. Esam izpētījuši situāciju un secinājuši, ka federācijai pašu spēkiem nav finansiālu iespēju uzbūvēt jaunu stadionu. Arī citviet pasaulē futbola federācijas nebūvē savus stadionus, bet piedalās ar līdzfinansējumu klubu vai valsts realizētajos projektos. Man nav ilūziju, ka tuvākajā laikā Latvijā varētu būt tik spēcīgs futbola klubs, kurš par saviem līdzekļiem uzcels nacionālo stadionu. Tā tomēr vairāk ir valsts atbildība. Mēs esam atraduši līdzekļus nacionālās bibliotēkas, koncertzāļu celtniecībai, bet par stadionu diemžēl esam aizmirsuši. Man ir kauns, ka mūsu dejotājiem Dziesmu un deju svētkos, vieglatlētiem un futbolistiem ikdienā ir jāizmanto cilvēka dzīvībai bīstamais Daugavas stadions, kurš jau sen neatbilst normām. Pat ja kaut kas izkustētos un nopietns darbs pie nacionālā stadiona projekta aizsāktos šodien, agrāk par 2018. gadu tas nav realizējams, tādēļ jāmeklē alternatīvas.
Vai ZOC stadions varētu tikt izmantots Latvijas izlases vajadzībām?
Tādā veidolā, kāds tas ir šobrīd, – nē. Nepieciešamas diezgan vērienīgas investīcijas stadiona pārbūvei. Piemēram, lai šī būve atbilstu starptautiskiem kritērijiem, jāpalielina skatītāju vietu skaits, izbūvējot otru tribīni, kurā attiecīgi jāparedz prasībās noteiktā VIP zona, žurnālistu darba vietas. Stadionā jāuzstāda arī televīzijas prasībām atbilstošs apgaismojums. Ja vien ir vēlēšanās, to var izdarīt. Federācijā esam sagatavojuši piedāvājumu vairākām pašvaldībām ar aicinājumu veikt nepieciešamos uzlabojumus stadionos, lai tajos savas spēles varētu aizvadīt arī nacionālā izlase. Esam gatavi piedalīties arī ar savu līdzfinansējumu, ja vien Liepājas, Ventspils, Jūrmalas vai Jelgavas pašvaldības, kurās ir atbilstošas kvalitātes futbola laukumi, izteiks vēlmi pielāgot savus stadionus starptautiskajām prasībām.
Teju visā pasaulē futbols bez diskusijām ir populārākais un mīlētākais sporta veids. Eiropas Savienības institūcijās šobrīd pat aktualizēts jautājums, ka ar likumu jāparedz: pasaules un Eiropas čempionāti translējami bezmaksas kanālos, bet Latvijas Televīzija joprojām nerāda virslīgas spēles – vai tādā veidā mēs demonstrējam savu individualitāti?
Diemžēl Latvijā futbola tradīcijas nav tik spēcīgas kā basketbolā un hokejā, jo padomju laikā futbolā mums nebija savas komandas augstākajā divīzijā. Tas arī atstājis iespaidu, tomēr masveidības un kopējās intereses ziņā futbols neapšaubāmi ir populārākais sporta veids arī Latvijā. Ar futbolu Latvijā nodarbojas 6,6 procenti zēnu vecumā no sešiem līdz 19 gadiem. Salīdzinot ar Eiropu, tas nav daudz, jo vidēji Eiropā ar futbolu nodarbojas ap 20 procentiem zēnu šajā vecuma grupā, bet Latvijā starp sporta veidiem tas ir labākais rādītājs. Protams, interese par virslīgu nav tāda kā par Čempionu līgu vai Pasaules kausa izcīņu futbolā, tādēļ arī televīzija neuzskata par vajadzīgu translēt šīs spēles. Tomēr visas virslīgas spēles var redzēt interneta tiešraidēs. Arī citviet par Latvijas virslīgu ir pietiekami liela interese, jo visas translācijas ir pārdotas ārvalstu kompānijām. Tās nav lielas summas, bet savs labums klubiem tiek. Domāju, tas ir tikai laika jautājums – arī pie mums interese par vietējo čempionātu augs, tādēļ daudz un cītīgi jāstrādā, uzsvaru liekot uz jaunatnes futbolu.
Kā vērtējat situāciju FK «Jelgava»?
Klubā notiek pārmaiņu process. Galvenajam trenerim S.Golubevam, kuru aicināšu par savu asistentu arī U-21 izlasē, bija nepieciešams laiks, lai adaptētos. Aināru Tamisāru kluba prezidenta amatā ir nomainījis Māris Peilāns. Arī galvenās komandas sastāvā notikušas pārmaiņas. Tādēļ vēlos aicināt līdzjutējus tik daudz nekoncentrēties uz galvenās komandas vietu turnīra tabulā, bet gan novērtēt to, ka klubs, kura galvenā komanda vēl pirms trim gadiem trenējās noplukušajā Daugavas stadionā, šobrīd spēlē virslīgā, ir izveidojusies stabila jaunatnes piramīda un Jelgava kļuvusi par vienu no futbola centiem Latvijā, kurā savas oficiālās spēles aizvadīs U-21 izlase.
Protams, ka nedz virslīgas, nedz 1. līgas komandas rezultāti nav apmierinoši, tomēr sezona vēl ir tikai pusē, tādēļ secinājumus vajadzētu izdarīt pēc sezonas. Turklāt šobrīd norit aktīvs darbs ar treneriem, lai organizatoriski sakārtotu kluba struktūru, lielāku akcentu liekot uz dublieru un vecākajām jaunatnes sistēmas komandām. Jāapzinās arī tas, ka ar līdzšinējiem resursiem virslīgas komandai ne uz ko vairāk kā uz vietu turnīra tabulas vidusdaļā nevaram pretendēt. Katram klubam ir savi mērķi un uzdevumi. Jelgavā būtiskākais ir izveidot sistēmu, kurā visu vecumu jaunie futbolisti varētu augt un attīstīties – tāds arī ir galvenais futbola akadēmijas uzdevums.
Foto: Vineta Zelča
1.9 °C,
2.9 m/s,
87.8 % 
1.9 °C,
2.9 m/s,
87.8 %