Izglītība

«Mūsdienās vēzis nav nāves spriedums – salīdzinot ar laiku pirms 30 gadiem, šodienas klīniskie pētījumi pierāda, ka cilvēku ar vēža diagnozi dzīvošanas ilgums ir būtiski pagarinājies. Tādēļ, manuprāt, ir ļoti svarīgi sabiedrībā vairāk runāt par to, kā attīstījusies medicīna un cik cilvēku no šīs slimības izārstējušies,» šodien, vadot dabaszinību stundu Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas 10. klases skolēniem, sacīja bioloģijas zinātņu doktore zinātniece Inese Čakstiņa. Viņa skolā viesojās izglītības programmas «Iespējamā misija» akcijas «Iedvesmo mācīties!» gaitā.

I.Čakstiņas vadītās mācību stundas tēma bija «Audzēji un to
pētniecība» – viņa pati ir Rīgas Stradiņa Universitātes Onkoloģijas
institūta vadošā pētniece un specializējas vēža slimības
pētniecībā. «Vārds «audzējs» ne vienmēr apzīmē vēzi. Ir arī
labdabīgie audzēji, kas parasti ir lokalizēti un neizplatās pa visu
ķermeni. Savukārt vēzis ir vispārējs apzīmējums lielai slimību
grupai. Piemēram, varam izdalīt 75 veidu asins vēžus un piecus
dažādus krūts vēža tipus,» skaidroja zinātniece. Viņa norādīja, ka
mūsu ķermenis sastāv no aptuveni 50–100 triljoniem šūnu un katrai
no tām ir jāizdzīvo konkrēts dzīves cikls – tai jāpiedzimst, jāveic
savas funkcijas un jāiet bojā. «Ja šūna cenšas izvairīties no
nāves, tad rodas audzēji, jo mūsu ķermenī ir tik vietas, cik ir.
Cilvēki bieži mēdz teikt, ka vēlētos būt nemirstīgi, bet es
ieteiktu uzmanīties ar vārdu izvēli, jo savā ziņā vēža šūnu
klātbūtne organismā nozīmē nemirstību – šo šūnu nemirstību,»
aizdomāties par vēža slimības būtību aicināja I.Čakstiņa.

Tāpat bioloģijas doktore iepazīstināja skolēnus ar
izplatītākajiem mītiem par vēža slimību. «Cilvēki mēdz domāt, ka
cukurs izraisa vēzi, taču nav pierādīts, ka cukurs ir vēža
ierosinātājs. Protams, lietojot pārmērīgu cukura daudzumu, var
rasties aptaukošanās problēmas, kas kopā ar mazkustīgu dzīvesveidu
var nodarīt kaitējumu veselībai, taču nevarētu teikt, ka cukura
lietošana veicina saslimšanu ar vēzi,» skaidroja I.Čakstiņa,
norādot, ka vēža izraisītāji nav arī, piemēram, mobilais tālrunis,
dezodoranti. Vēl viņa vērsa skolēnu uzmanību uz to, ka arī
cilvēkiem, kuru dzimtā nav bijuši vēža saslimšanas gadījumi, tāpat
ir risks saskarties ar šo slimību. «Drošības nolūkos es ieteiktu
regulāri doties uz pārbaudēm, jo vēža slimība šodien ir ārstējama –
svarīgi savlaicīgi to atklāt,» tā zinātniece.

«Šī mācību stunda bija ļoti interesanta, jo ikdienā tik sīki par
vēzi mums nestāsta, un īpaši vērtīgi, ka mums bija iespēja uzzināt
reālus, zinātniski pierādītus faktus. Daudz runā par to, ka no vēža
cilvēki mirst, bet, izrādās, ir arī daudz izārstēšanās gadījumu,»
aizvadīto stundu vērtēja Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas 10. klases
skolnieces Vendija, Ieva, Anna un Elīza. Tāpat meitenes bija
pārsteigtas, ka ir tik daudz vēža veidu, un pozitīvi novērtēja
iespēju satikties ar profesionāli, kas ikdienā pēta šo slimību.

Arī dabaszinību skolotāja Agija Lāce norādīja uz to, ka šādas
mācību stundas ar vieslektoru dalību paplašina skolēnu redzesloku
un liek viņiem vairāk ieklausīties. «Klasē ienāk cilvēks, kas reāli
ar to ikdienā strādā. Skolotājs varbūt par šo tēmu ir daudz
lasījis, pētījis, bet viņam nav tik specifisku zināšanu. Ceru, ka
skolēni ņems vērā ieteikumu par regulārām pārbaudēm,» tā A.Lāce.
Skolotāja akcentēja, ka, viņasprāt, skolā ir būtiski parādīt katra
mācību priekšmeta pielietojumu dzīvē – tad arī rodas pievienotā
vērtība un skolēnu motivācija mācīties.

Foto: Ivars Veiliņš