Pilsētā

Sintija Čepanone

«Uzsākot cukurfabrikas restrukturizāciju, ar pašvaldību
vienojāmies, ka visas vēsturiskās liecības, kas līdz šim glabājās
pie mums, nodosim pilsētai,» teic Jelgavas Cukurfabrikas valdes
priekšsēdētājs Jānis Blumbergs. Viņš norāda, ka vēsturnieks Aigars
Stillers strādājis vairākus mēnešus, lai sagrupētu šos eksponātus
un izvērtētu, kas no tiem patiesi ir vēstures liecības un kas vien
vizuāli materiāli. «Tādējādi Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un
mākslas muzejam nodevām visu ekspozīciju, kas mūsu rīcībā nonāca
2002. gadā,» J.Blumbergs piebilst, ka cukurfabrikā tā bija
izvietota apmēram 30 – 40 kvadrātmetru plašā telpā, atspoguļojot
Jelgavas Cukurfabrikas attīstību kopš tās pirmsākumiem līdz pat
mūsdienām.

«Tas neapšaubāmi ir unikāls materiāls un to noteikti ir vērts
parādīt, vēl jo vairāk tādēļ, ka pašlaik cukura rūpniecība ne tikai
mūsu pilsētā, bet visā valstī ir iznīcināta,» cukurfabrikas atstāto
mantojumu vērtē Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja
galvenais krājuma glabātājs Andrejs Dābols, piebilstot, ka jau
pašlaik muzeja ekspozīcijā «ir pāris vārdu par cukurfabriku», taču
no pašas ražotnes iegūtās vēsturiskās liecības iedzīvotājiem ļaus
gūt vēl pilnīgāku priekšstatu par savulaik tik nozīmīgo nozari.
Tiesa gan – pašlaik tās stāv muzeja fondos. «Nevaru precīzi
pateikt, cik plaša ir šī ekspozīcija, taču, spriežot pēc diezgan
lielās telpas, kas tai bija atvēlēta cukurfabrikā, jādomā, ka tā ir
pietiekami apjomīga,» vērtē A.Dābols. 

Lai šī ekspozīcija būtu apskatāma ikvienam, pašlaik tiek
risināts telpu jautājums. «Nākamā cukurfabrikas muzeja mājvieta,
visticamāk, būs ārpus mūsu muzeja, jo mums nav brīvu telpu, kur to
izvietot, tieši tādēļ aktuāls ir jautājums arī par cilvēkiem, kas
ikdienā strādās ar šo ekspozīciju, un, protams, telpas aprīkojumu,
tostarp signalizāciju,» vērtē A.Dābols, gan izvairoties prognozēt,
kad vēstījums par cukurrūpniecības attīstību mūsu pilsētā atkal
varētu būt apskatāms ikvienam interesentam.