Pilsētā

Anna Afanasjeva

Atgādiniet, kāpēc Olaines uzņēmums ražošanas paplašināšanai
izvēlējās Jelgavu?

Šeit bija atbilstošas telpas, dzelzceļa pievads, strādājošo
nodrošinājums. Olaine ir mazāka pilsēta, un cilvēku skaits, kas
varētu strādāt metālapstrādē, ir ierobežots. Jelgavā ir vairāk
iedzīvotāju, kas vēlas strādāt, arī attieksme ir pozitīvāka.
Līdzīgi kā citās nozarēs, arī metālapstrādes uzņēmumu vidū
raksturīga strādājošo migrācija. Bez tās neiztika arī Jelgavā.
Vairāk to novērojām šā gada sākumā. Pašlaik darbinieku komanda
kļuvusi stabila, migrēšana migrēšanas pēc vairs
nenotiek. 

Metāla sienu konstrukciju izgatavošanā ražotnē strādā astoņi
cilvēki, ir divi konstruktori, kas katram produkcijas veidam
izstrādā tehniskos rasējumus. Divi speciālisti nodarbojas ar
pārdošanu, divi strādā administrācijā. Kopumā uzņēmums dod darbu
pussimtam cilvēku.

Pašlaik ražotāji vislielāko uzmanību velta izmaksu
samazināšanai. Kā izvirzītos mērķus izdevies sasniegt Jelgavas
ražotnei? 

Ar pilnu jaudu sienu metāla konstrukciju, stiprinājumu
izgatavošanā un citu pasūtījumu izpildē, ieskaitot bērnu gultiņu
ražošanu, strādājam pirmo gadu. Tā kā mātes uzņēmums darbojas kopš
1999. gada un jau ieguvis savu vārdu nozarē, jaunajai ražotnei
zināmā mērā bija aizmugure, kaut arī sienu konstrukcijas uzņēmumam
bija jauns izstrādājums. Līdzšinējie klienti tā guva pārliecību, ka
uzņēmums turpina augt. Savukārt «Mārupes metālmeistara» iegūtā
reputācija kalpo par zināmu kvalitātes garantiju jaunajā ražotnē
tapušajiem izstrādājumiem. 

Raugāmies uz visām iespējamām izmaksu samazināšanas pozīcijām,
jo dārdzība aug. Tiklīdz nopriecājamies, ka metāls atsevišķās
pozīcijās kļuvis lētāks, seko elektrības un gāzes cenu kāpums…
Taupām gan elektroenerģiju un apkuri, gan līdz minimumam cenšamies
izskaust brāķa izgatavošanu un maksimāli noslogot iekārtas.

Efektivitātes nolūkā uzņēmumā palielināts pārdošanas
speciālistu skaits. Vienlaikus ieviešam un modernizējam iekārtas,
kas ļauj samazināt strādājošo skaitu. Arī Jelgavā jau uzstādīti un
vēl nāks klāt jauni darbgaldi. Olainē jau pārliecinājāmies, ka,
nedaudz samazinot cilvēku skaitu, izdevies sasniegt lielākus
apjomus, audzis arī darba ražīgums – ar mazākiem resursiem saražots
vairāk. 

Pēdējā laikā tiešām var just izmaiņas darbinieku noskaņojumā.
Viņi izprot, ka arī attieksmei pret darbu ir liela nozīme. Pirms
gada, atklājot ražotni, bija jūtama vienaldzība, visur algas auga,
ja nepatika vienā, varēja iet uz citu uzņēmumu. Tagad cilvēki meklē
stabilitāti. Varbūt atalgojums nav tas lielākais nozarē, bet
stabils. Cilvēki arī zina: gadījumā, ja darbā strādās pa roku
galam, aiz durvīm gaida vēl pieci strādāt gribētāji, kas gatavi
sevi pierādīt. Tas veicinājis darba kvalitāti. Pērn vairāk bija
jāmokās ar neizdarībām.

Tirdzniecības pārstāvis ir vienīgā vakance, ko uzņēmums
pašlaik meklē, tā apstiprinot, ka saražot produkciju nav
māksla.

Noieta paplašināšana un jaunu klientu meklēšana tagad tiešām
ir aktuāla. Pirms tam gan arī pati ražošana piederēja pie mākslām,
kas perfekti jāapgūst. Tirdzniecības speciālistu šodien ir ļoti
daudz, uz katru sludinājumu pienāk neskaitāmi CV. Taču viņu vidū
atrast patiešām labu speciālistu, ko saukt par lietas koku, ir
grūti. Par Jelgavā saražotās produkcijas pārdošanu atbild savi
speciālisti, jo šīs produkcijas realizācija atšķiras no jumtu
pārdošanas niansēm. Sienu konstrukcijas lielākoties tiek realizētas
sadarbībā ar konkrētā objekta būvdarbu veicējiem,
ģenerāluzņēmējiem. Savukārt jumtu materiāla pārdošana balstās uz
tirdzniecības tīklu.

Ikdienā esat saistīti ar būvniekiem un būvmateriālu
tirgotājiem, jomām, ko saimnieciskā situācija ietekmējusi
visvairāk. Ne viens vien jūsu sadarbības partneris, piemēram,
«Nelss» samazinājis apjomus. Kā tas ietekmē jūs?

Izmaiņas tirdzniecībā lielākoties ietekmē Olainē tapušo
produkciju. Situācija nav viennozīmīga. Kamēr vienā tirdzniecības
tīklā apjomi samazinās, citā brīnumainā kārtā turpina augt. Līdz ar
to kopumā izdevies panākt produkcijas noieta palielinājumu desmit
procentu apmērā (pērn uzņēmuma apgrozījums bija 4,3 miljoni latu –
red.). Jelgavas ražotnes ieguldījums uzņēmuma apgrozījumā šogad ir
apmēram pusmiljons latu. Zīmīgi, ka ar šejienes produkciju nevar
sasniegt tik lielu apgrozījumu, tajā pašā laikā izdodas iegūt
lielāku peļņu. Savukārt metāla jumtu grupā, kur konkurence ir
lielāka un tirgus – blīvāks, cenas noteikšanā dažkārt pat santīmam
ir nozīme. Tālab šim izstrādājumu veidam ir mazāka peļņa.

Arī būvniecībā, kur izmanto metāla konstrukcijas, kritums nav
izteikts. Turpinās dažādu angāru celtniecība, zemnieki būvē kūtis,
arī veikalu tīkli attīstās. Protams, ir projekti, kas apstājušies,
citu būvniecība savukārt ievelkas, jo pasūtītājam vairāk laika
prasa finansējuma meklējumi. Tiešā sadarbība ar būvniekiem, kad
produkcijas realizācijā nav tirgotāju posma, ir vienkāršāka, nav
jāuztraucas par viņu profesionalitāti, viss atkarīgs tikai no
pašiem. Veikalos nevaram izsekot, cik efektīvi menedžeri piedāvā
mūsu produkciju. Pārdevējiem bieži organizējam seminārus, taču
darbinieku migrācija šajā vidē jo­projām ir liela un līdz ar to
efekts ir nepietiekams. 

Atverot ražotni, tika uzsvērts, ka ik gadu uzņēmumā domā par
jauniem produkcijas veidiem. Kā to izdodas īstenot?

Šogad uzsākta divu jaunu jumta veidu – šindeļa un romba –
ražošana. Vizuāli ar tiem noklātie jumti ir daudz pievilcīgāki.
Jaunā veida segumu ražo plākšņu, nevis lokšņu veidā, kādus līdz šim
pierasts redzēt metāla jumtus. Ārvalstīs līdzīgus izstrādājumus jau
piedāvā, mēs Latvijā esam pirmie. Protams, jārēķinās ar laiku un
papildus izdevumiem, kamēr produkcija nonāks apritē. Patērētāji
pret jaunumiem ir atturīgi, pat baidās, labāk liek tādu pašu jumtu
kā kaimiņam. Savā ziņā var saprast, jo jumtam jākalpo pēc iespējas
ilgāk. Pāris klientu tomēr jauno izstrādājumu
izmēģinājuši. 

Vēl «Mārupes metālmeistars» sācis piedāvāt produkciju
Zviedrijā un Somijā. Pašlaik uz Lietuvu eksportējam ap 20 procentu,
uz Igauniju un Ukrainu – pa pieciem procentiem. Jelgavā saražoto
eksportē maz, jo sienu konstrukciju transportēšana atšķirībā no
jumtiem un citiem izstrādājumiem ir neefektīva. 

Atgriežoties pie strādājošo tēmas, liela daļa pārliecināta, ka
vairums uzņēmēju tiecas tikai pēc peļņas, nerēķinoties ar
darbinieku vajadzībām un labklājību. 

Par peļņu domā ikviens uzņēmums, citādi nav jēgas strādāt.
Tomēr darbinieki nav maznozīmīgi. Svarīgi nodrošināt tādu
labklājības līmeni, lai novērstu migrāciju no viena uzņēmuma uz
otru, lai bez bažām par aiziešanu darbiniekus var nosūtīt uz
kvalifikācijas paaugstināšanas kursiem. Darba vieta šodien nav
iedomājama bez attiecīgiem apstākļiem – darba apģērba, ģērbtuvēm,
sadzīves telpas, veselības apdrošināšanas. Tāpat sekojam, lai
nebūtu pārslodzes, jo pārstrādājies cilvēks pieļauj vairāk kļūdu.
Darbiniekiem jāredz arī izaugsme – iespējas strādāt ar jaunām
iekārtām, būt par brigadieri, maiņas vecāko vai
tamlīdzīgi. 

Ikviens uzņēmums joprojām izjūt patiešām labu speciālistu
trūkumu. Arī mēs meklējam jaunus cilvēkus, kas gribētu pierādīt
sevi, mācīties, attīstīties. Kvalificētu kadru deficīts saistāms ar
izglītības sistēmu, kas neatbilst praktiskajām vajadzībām. Turklāt
izglītība pie mums ir ļoti dārga un neefektīva, arī banku studējošo
kredīti nav tik simpātiski, kā tiek pasniegts. Patīkami, ka ir
pāris cilvēku, kas ir gatavi pārzināt ne tikai konkrēto iekārtu,
bet grib zināt arī par kolēģu iekārtām un citām ražošanas procesa
funkcijām. Skatāmies, vai viņi plāno savu darbu, ievieš sistēmu,
vai arī strādā, kā sanāk… Nākotnē kāds varētu kļūt par visa
procesa vadītāju.