Ar dzejas lasījumu, dziesmām un uzrunām, šodien Svētbirzī atklāts piemiņas memoriāls «Ciešanu ceļš», kurā uz granīta plāksnēm iegravēti 688 zīdaiņu, skolnieku, strādājošo un sirmgalvju vārdi. Viņi visi ir genocīda upuri no Jelgavas apriņķa, kas no izsūtījuma mājās tā arī neatgriezās.
Ritma Gaidamoviča
Uz memoriāla atklāšanu, kas notika tieši tajā dienā, kad pirms 20 gadiem Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāji veidoja 600 kilometrus gadu dzīvo Baltijas ceļu, kas savienoja Tallinu, Rīgu un Viļņu, bija ieradušies vairāk nekā 200 jelgavnieku un rajona iedzīvotāji. Lielākoties gan tie bija sirmgalvji, kuru atmiņās glabājas visi šie notikumi – gan izsūtījums preču vagonos, gan Baltijas ceļš.
«Pati gan esmu uz šejieni pārcēlusies no Latgales, taču priecājos, ka jelgavnieki atrada iespēju izveidot šo piemiņas vietu, kas tagad būs lielākā Latvijā, kura atgādina par tā laika notikumiem un tādējādi tiek izrādīta cieņa cietušajiem. Gribētos, lai uz šo svētvietu atnāktu arī jaunieši kopā ar saviem vecvecākiem un skolotajiem, kas jaunajiem pastāsta, kas ar šiem ļaudīm notika un, kā viss bija. Gribas, lai viņi redz, cik daudz cilvēku cieta, jo citādi jaunatnei nav ne nojausmas par tā laika notikumiem un cilvēku pārdzīvotajām šausmām,» tā Mirdza Borisova.
Ilmārs Juris Bērziņš atzīst, ka šīs sliedes liekot atminēties izsūtīšanas brīdi, kad viņš no Cēsu apriņķa izbraucis lielajā preču vagonā, bet laimīgas sagadīšanās pēc nonācis Jelgavā un tagad dzīvo šajā apkaimē. Izsūtīta bija visa viņa ģimene – tēvs, māte, divi brāļi, māsa un viņš, taču mums laimējās – visi 1958. gadā pārbraukuši uz savu dzimto zemi. Lai arī viņš ticis izvests no Cēsu apriņķa, 25. martā un 14. jūnijā viņš vienmēr apmeklējot Svētbirzi, lai pakavētos atmiņās un aizlūgtu par tiem, kas diemžēl neatgriezās.
Domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš savā uzrunā aicināja cilvēkus, lai šis «Ciešanu ceļš» atgādina, ka tikai mūsu gudrība, spēks un dzimtenes mīlestība ir tas spēks, kas vairs nekad neļaus notikt šādiem notikumiem.
Portāls http://www.jelgavasvestnesis.lv/ jau informēja, ka memoriāls «Ciešanu ceļš» veidots kā dzelzceļa uzbērums apmēram divdesmit metru garumā un septiņdesmit centimetru augstumā. Tas ir kā papildinājums jau esošajam piemiņas akmenim Svētbirzī. Granīta plāksnēs ir iegravēti 688 Jelgavas apriņķa genocīda upuru vārdi, kuri tika represēti un neatgriezās no izsūtījuma. Šo cilvēku vārdus apkopoja represēto apvienība «Staburadze», kas bija piemiņas vietas atjaunošanas iniciatore.
Memoriāla idejiskie autori ir Jelgavas pašvaldības galvenais mākslinieks Georgs Svikulis un ainavu arhitekts Andrejs Lomakins. Savukārt idejas īstenošanas pasūtījumu un uzraudzību veica Jelgavas pašvaldības aģentūra «Pilsētsaimniecība».
Svētbirzī veikti tādi labiekārtošanas darbi kā lietus ūdens novades sistēmas izbūve, uzstādīts apgaismojums, ierīkots zāliens un apstādījumi, izveidotas ceļa apmales, ieklāts betona bruģakmens segums gar Svētbirzs galveno ieeju un granīta šķembu segums pie memoriāla.
Memoriāla «Ciešanu ceļš» atklāšanu sestdien, 23. augustā, organizē Jelgavas pašvaldības aģentūra «Kultūra», tajā piedalīsies Jelgavas domes vadība, represēto apvienības «Staburadze» pārstāvji, darbu veicēji, Jelgavas pašvaldības aģentūras «Pilsētsaimniecība» vadība. Uz pasākumu tiek aicināts arī ikviens interesents.
«Jelgavas Vēstnesis» jau rakstīja, ka kopumā memoriāla «Ciešanu ceļš» izveide un piemiņas vietas labiekārtošanas darbi Svētbirzī izmaksāja vairāk nekā 60 tūkstošus latu. Darbus veica SIA «Aleja D», kas ar savu piedāvājumu bija uzvarējusi cenu aptaujā. Savukārt akmens detaļu izgatavošanu un gravēšanu memoriāla izgatavošanai veica SIA «Akmens apstrādes centrs AKM».
FOTO: Ivars Veiliņš
VIDEO: Māris Martinsons
26 °C,
2 m/s,
49.5 % 
26 °C,
2 m/s,
49.5 %