19.1 °C, 1.2 m/s, 96.4 %

Kultūra

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsKultūraČetru dienu laikā – 60 kilogrami zivs filejas
Četru dienu laikā – 60 kilogrami zivs filejas
09/11/2014

Saķert zivi visam gadam vien dažās dienās? Varētu domāt, ka to var izdarīt tikai rūdīti makšķernieki. Izrādās, nekā! Norvēģijas fjordos tas izdarāms arī hobija makšķerniekam. Jelgavniece Baiba Veļika stāsta, ka joprojām no saldētavas velk laukā mencas fileju, ko saķērusi Norvēģijā augustā. «Izskatās, ka pietiks visai ziemai,» smejas Baiba.

Ligita Vaita

Saķert zivi visam gadam vien dažās dienās? Varētu domāt,
ka to var izdarīt tikai rūdīti makšķernieki. Izrādās, nekā!
Norvēģijas fjordos tas izdarāms arī hobija makšķerniekam.
Jelgavniece Baiba Veļika stāsta, ka joprojām no saldētavas velk
laukā mencas fileju, ko saķērusi Norvēģijā augustā. «Izskatās, ka
pietiks visai ziemai,» smejas Baiba.

Kaut arī makšķerēt viņai patīk, Baiba sevi nesauc par kaislīgu
makšķernieci «Mums ir vairāki draugi, kas ar to nodarbojas visai
nopietni, piemēram, Vidzemē brien pa upītēm un ķer strautu
forelītes, kā arī kontrolē bebru aizsprostu veidošanu. Vēl viens
draugu pāris nodarbojas ar foreļu audzēšanu, lai vēlāk tās laistu
upēs. Man arī patīk laukos pamakšķerēt, bet kaislīgi makšķernieki
ne es, ne vīrs neesam,» stāsta Baiba.

Tiesa gan, viņas vīrs jau vairākkārt bijis iemēģināt Norvēģijas
ūdeņus, taču tikai šogad, kā pati smejoties saka, «par īpašiem
nopelniem», paņemta līdzi arī Baiba.

Uzreiz laivā arī gatavo filejas

«Ceļš nav pārāk sarežģīts – četras dienas ceļā ar auto. Braucām
ar savu auto apzināti un pārdomāti, lai saķertās zivis saldētavā
varētu atgādāt atpakaļ. Uz vietas dzīvojām četras dienas, tātad
tiešām visus lomus saķērām vien četrās dienās,» teic Baiba. Viņa
kopā ar vīru un vēl vienu draugu pāri augustā devās uz Norvēģijas
pilsētiņu Kjopsvik, un mērķis bija nepārprotams – makšķerēt,
makšķerēt un vēlreiz makšķerēt.

«Katru dienu viens un tas pats rituāls – no rīta celies, dodies
uz ostu (tas ir tikai viens kilometrs, jo no mūsu mājiņas varēja
redzēt ostu), ar laivu brauc iekšā fjordos un visu dienu makšķerē.
Atpakaļ krastā brauc tikai vēlā vakarā, toties laika taupīšanas
nolūkos jau pa ceļam sagatavo zivs fileju, lai krastā tikai atliek
to ielikt saldētavā,» tā četru dienu režīmu īsi atstāsta Baiba.

Lielākais loms – 12 kilogramus smaga menca

Lieli lomi ir tas, kas visvairāk raksturīgs Norvēģijas ūdeņiem.
«Nu, protams, iepriekš man tādi lomi nekad nav bijuši. Lielākā, ko
es Norvēģijā pati noķēru, bija 12 kilogrami smaga menca. Izvilku to
no 10–12 metru dziļuma. Vispār šajās dienās noķērām saidas, mencas,
jūras vilkus, jūras asarus, jūras līdakas, vēdzeli un skumbrijas,»
uzskaita Baiba, piebilstot, ka tieši skumbriju ēšana pārsteigusi
visvairāk. «Tas man tiešām bija pārsteigums, jo domāju, ka
skumbrijai skābumu rada marināde, bet izrādījās, ka arī vienkārši
sacepta skumbrija garšo tāpat – skābums viņai ir pats par sevi,»
teic jelgavniece. Ar nožēlu gan viņa teic, ka skumbriju izdevās
noķert tikai pirmajā dienā, kad mēģināts makšķerēt arī no krasta.
Pārējās dienās skumbrija palika ūdenī.

Lai tiktu līdz mencai, jātiek cauri saidu
baram

Baiba gan stāsta, ka zivis arī Norvēģijas ūdeņos neķeras uzreiz
un vienmēr. «Bija arī tukšās dienas, kad labi ja vispār kādu zivi
izcēlām. Tāpat katru dienu kādas zivis ķērās vairāk nekā citas.
Piemēram, to pašu skumbriju izdevās noķert tikai pirmajā dienā,» tā
jelgavniece. Vēl interesanti, ka vērtīgākās zivis pārsvarā dzīvo
dziļākos ūdeņus, bet pa virsu tām pāri peld veseli saidu bari.
«Īstenībā tā arī sanāk – lai noķertu vienu mencu, jātiek cauri
saidu baram. Tu it kā met to atsvaru iekšā, bet viņš aizķeras aiz
saidu bara un nenogrimst. Protams, saidas jau arī ķērām un ēdām,
bet vairāk jau gribējās noķert tās garšīgākās «dziļo ūdeņu» zivis,»
stāsta Baiba.

Vietējie makšķeri rokā tikpat kā neņem

«Vietējiem tā makšķerēšana vispār neinteresē. Mēs tā
priecājamies par lielajiem lomiem, bet viņiem tiešām kaut kā
vienalga. Vienīgais, cik sapratu, ka dažreiz kāds vietējais aiziet
līdz ostai, kad kuģis atiet jūrā. Kuģis sakuļ ūdeni un tajā esošo
barību, un tad tās zivis peld augšā, vieglāk noķert lomu,» stāsta
Baiba. «Nu, tas ir aptuveni, kā mēs ejam garām Lielupei un taču
nestājamies vislaik makšķerēt. Viņiem tāpat – tās lielās zivis
vienkārši ir ierasta lieta,» secina jelgavniece.

Jāsecina, ka četras dienas ir atliku likām, lai saķertu zivis ne
tikai ēšanai uz vietas, bet arī līdzņemšanai, jo katrs cilvēks
drīkst atvest 15 kilogramus zivju. «Mēs bijām četri un to visu
atļauto daudzumu arī atvedām. Kopā 60 kilogrami zivju. «Saldētava
joprojām pilna, un, ja godīgi, izskatās, ka pietiks visam gadam,»
smejas Baiba.

Foto: no B.Veļikas personīgā arhīva