«Pasākumu, kurā tiek pieminēti Černobiļas AES seku likvidēšanā iesaistītie, apmeklēju katru gadu, kamēr varu. Uzskatu, ka mums tas ir jādara,» saka Antons Dikuts, kurš bija viens no tiem, kuri šodien Jelgavas novada domes zālē piedalījās Černobiļas traģēdijas piemiņas pasākumā un saņēma īpašu Piemiņas zīmi.
A.Dikuts Černobiļā pabija mēnesi – no 1987. gada 1. jūlija līdz 30. jūlijam. «Man bija ar buldozeru jārok bedres, kurās paglābt tehniku, kas avārijā netika sabojāta,» viņš atceras. Tagad atskatoties viņš spriež: vajadzējis toreiz pašam vairāk domāt, jo citi esot atraduši veidus, kā izvairīties no došanās uz Černobiļu. Tiesa, Černobiļas AES seku likvidēšanā tika iesaistīta armija, un papildspēki tika komplektēti caur Kara komisariātu.
Šogad aprit 30 gadu kopš notikušā Černobiļā, un pirmo reizi Latvijā tiek pasniegtas Iekšlietu ministrijas Piemiņas zīmes. Jelgavā, Jelgavas un Ozolnieku novados šogad plānots pasniegt 127 Piemiņas zīmes – Jelgavas iedzīvotājiem 79, Jelgavas novada iedzīvotājiem 34, Ozolnieku novada iedzīvotājiem 14. Tiesa, pašu černobiliešu viedoklis par Piemiņas zīmi dalās – citi uzskata, ka tas ir pagodinājums un godam pelnīts apbalvojums, citi to uztver kā taustāmu vēstures liecību, ko atstāt bērniem un mazbērniem, bet citi nav pārliecināti, vai šāda piemiņas zīme vispār nepieciešama. Vladimirs Zarjanskis, pēc viņa teiktā, bijis viens no trim pirmajiem jelgavniekiem, kas tika nosūtīti uz Černobiļu. Tur ieradies gandrīz uzreiz pēc avārijas AES. «Biju tur no maija līdz jūnijam. Mums bija ar speciālām mucām un šļūtenēm jāmazgā mašīnas, lai noņemtu radiāciju,» tā viņš, uzskatot, ka Piemiņas zīme ir nepieciešama, lai paliktu piemiņa bērniem, mazbērniem.
Pasākumā klātesošos uzrunāja visu trīs pašvaldību vadītāji. Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš norādīja, ka zālē sēdošie ir liecinieki tam, kas noticis, un mācību stunda tam, kas nedrīkst notikt. «Protams, nav mūsu spēkos panākt, lai vairs nenotiktu traģēdiju, tās notiks, bet mums ir jāmācās un jāzina, kā tādās situācijās rīkoties, lai saglabātu cilvēku dzīvības. Un no daudz kā varētu izbēgt, ja ikviens savus darba pienākumus pildītu godprātīgi,» tā A.Rāviņš. Pasākumā piedalījās arī Ukrainas vēstnieks Latvijā Jevhens Perebijniss, Baltkrievijas vēstniecības Latvijā sūtnis padomnieks Jaroslavs Mickevičs un VUGD priekšnieka vietnieks ģenerālis Intars Zitāns.
Kopumā Latvijā trīs gadu laikā ar Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībnieka Piemiņas zīmi paredzēts apbalvot ap 6000 Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībnieku. Tie Jelgavas Černobiļas avārijas seku likvidēšanā iesaistītie, kuri nav saņēmuši Piemiņas zīmi, aicināti vērsties Sociālo lietu pārvaldē – gan lai saņemtu jau piešķirto Piemiņas zīmi, gan lai pieteiktos tās saņemšanai nākamgad. Ja apbalvojamā persona ir mirusi, piemiņas zīmi pasniedz tā laulātajam vai lejupējiem, bet, ja lejupējo nav, tad tuvākās pakāpes augšupējiem radiniekiem vai brāļiem un māsām, norāda Iekšlietu ministrija.
Foto: Raitis Supe