Volejbols ir sporta veids, kas nav īsti raksturīgs mūsu pilsētai, tomēr nu jau kādu laiku Jelgavas vārds tiek ar to saistīts. Pirms divām sezonām pilsētas un rajona sadarbības rezultātā ilggadējā Jelgavas rajona Sporta centra sieviešu volejbola komanda tika pārkristīta par «LU/Jelgava», nu šīs meitenes godam pārstāv mūsu pilsētu gan Latvijā, gan Baltijā.
Ilze Knusle-Jankevica Volejbols ir sporta veids, kas nav īsti raksturīgs mūsu pilsētai, tomēr nu jau kādu laiku Jelgavas vārds tiek ar to saistīts. Pirms divām sezonām pilsētas un rajona sadarbības rezultātā ilggadējā Jelgavas rajona Sporta centra sieviešu volejbola komanda tika pārkristīta par «LU/Jelgava», nu šīs meitenes godam pārstāv mūsu pilsētu gan Latvijā, gan Baltijā.
«Sieviešu volejbola komanda savā laikā tika izveidota tāpēc, lai rajona talantīgākajām sportistēm būtu kur trenēties un pakāpties soli augstāk, bet tagad var teikt – tas ir labs veids, kā popularizēt Jelgavu,» teic meiteņu volejbola komandas treneris Jānis Leitis. Viņš norāda – kaut arī Jelgavā ir arī tādi komandu sporta veidi kā basketbols un futbols, viņa trenētās meitenes ir vienīgās, kam pieder Latvijas čempiona tituls. To «LU/Jelgava» volejbolistes izcīnīja pērn.
Sievietes – piemirstas J.Leitis zina stāstīt, ka padomju laikos un īsu brīdi pēc tam sieviešu volejbols Latvijā bijis ļoti labā līmenī – viņaprāt, ja viss nebūtu pačibējis, Latvijas dāmas noteikti būtu aizspēlējušās gan līdz pasaules čempionātam, gan līdz olimpiādei. Tagad, salīdzinot ar vīriešu volejbolu, sievietes ir tā kā mazliet apdalītas. «Sievietēm ir nacionālā līga, amatieru līga un Latvijas kauss, bet vīriešu komandas spēlē arī «Schenker» līgā. Lai gūtu lielāku pieredzi, rīkojam Baltijas valstu sabraukumus – viesi no Igaunijas, Lietuvas un Zviedrijas ir uzņemti arī Jelgavā,» tā komandas treneris. Viņš piebilst, ka Latvijā nacionālajā un amatieru līgā kopā varbūt ir desmit sieviešu komandas, bet abu līgu komandu līmenis ir gana atšķirīgs.
Kad sports nav galvenais Volejbola treneris uzskata, ka viņa vadītā komanda drīzāk tāds amatierisms vien ir. «Pirmkārt, ir atšķirība, vai treniņi notiek vienu vai trīs reizes nedēļā. Otrkārt, mūsu meitenes gan studē, gan strādā, tādēļ lielākā daļa treniņu viņām ir vakaros. Treškārt, meitenēm par spēlēšanu komandā nemaksā,» uzskaita J.Leitis. Pavisam citi apstākļi ir mūsu konkurentēm «Ropaži/MSĢ» – Murjāņu meitenēm sports ir primārais un tam pakārtotas pat mācības. Jāteic, ka tieši vēlme dibināt ģimeni nereti ir iemesls tam, ka volejbolistes pamet aktīvās sporta gaitas. «Pēdējā laikā gan ir jaušama tendence, ka meitenes pēc kāda laika prombūtnes atgriežas sportā. Arī mūsu komandā šosezon pēc vairāku gadu pārtraukuma atgriezās uzbrucēja Līga Upīte,» tā treneris.
Visas cerības uz smiltīm Lai gan pasaulē volejbols ir gana prestižs un populārs sporta veids, Latvijā tas ne tuvu nav starp populārākajiem. Tomēr J.Leitis ir optimists un cer, ka sporta veids ar tik senām tradīcijām tomēr neizzudīs. «Pēdējā laikā Latvijas pludmales volejbolisti uzrāda labus rezultātus gan Eiropas, gan pasaules čempionātos, tāpēc interese par to aug un vasarā arvien vairāk cilvēku vēlas nodarboties ar šo sporta veidu. Lai gan tas nav gluži viens un tas pats, ceru, ka smiltis izvilks klasisko volejbolu,» teic «LU/Jelgava» treneris. Jāpiebilst, ka šovasar arī Jelgavā pirmo gadu notika pludmales volejbola turnīrs, kurā piedalījās 21 komanda.
1.6 °C,
1 m/s,
95.5 % 
1.6 °C,
1 m/s,
95.5 %