Ekonomika

Eiropas fondu investīciju ieplūšana manāmi uzlabos situāciju būvniecības nozarē 2017. gadā, prognozē Ekonomikas ministrija (EM). Lai gan Jelgavas būvuzņēmēji pēc būvdarbu apjoma krituma pagājušajā gadā šajā sezonā vēl nav sajutuši krasu tā pieaugumu, viņi zina – pārmaiņas nozarē būs straujas un radīs virkni problēmu, par kuru risinājumiem jādomā laicīgi.

Laikā no 2014. līdz 2020. gadam kopējais ES Kohēzijas fonda
finansējums būvniecībai ir aptuveni 3,3 miljardi eiro, tomēr
nevienmērīgs investīciju sadalījums pa gadiem rada būtiskas
svārstības būvdarbu apjomos. «Swedbank» galvenais ekonomists
Latvijā Mārtiņš Kazāks «Jelgavas Vēstnesim» skaidro, ka
iepriekšējos divos gados ES fondu apgūšana kavējās, tāpēc
straujākas pārmaiņas sagaidāmas šogad. «Investīciju ieplūšana
mazliet kavējas arī šogad, bet jau gada beigās un nākamgad redzēsim
krietni straujāku ieplūdi, kas noteikti palielinās arī izmaksas,»
paredz M.Kazāks. Projektu «sastrēguma» gadījumā būvuzņēmējiem
nāksies sastapties ne tikai ar šābrīža likstām – dempingu vai
nepamatotām pārsūdzībām iepirkumos –, bet arī risināt
problēmjautājumus par kvalificēta darbaspēka trūkumu,
sadārdzinājumu un sasteigtu iepirkumu sekām.

Gatavojas būvapjomu kāpumam

SIA «Zemgales būvserviss» vadītājs Zigmārs Vaitaitis stāsta, ka
šobrīd ES fondu finansētie projekti Jelgavā ir dokumentācijas
sagatavošanas stadijā, taču pārmaiņas jau jūtamas. «Procesu
iekustina pasūtītāji, savukārt būvnieki ir būvniecības ieceres
ķēdes pēdējais posms, tādēļ izmaiņas jūtam novēloti. Investīciju
piesaistīšanai nepieciešams izstrādāt projektu, rīkot iepirkuma
konkursu, apstiprināt budžetu – tas ir laikietilpīgs process, kura
rezultātus, domāju, jutīsim nākamā gada sezonas sākumā,» paredz
Z.Vaitaitis, piebilstot, ka kopējā nozares situācija ir nedaudz
uzlabojusies – piemēram, ja pagājušā gada aprīlī uzņēmējam nebija
noslēgts neviens nozīmīgs līgums, tad šogad tie jau ir vismaz četri
līgumi. Arī būvfirmas «Būvenergo A» tehniskais direktors Jānis
Ošāns ievērojis pozitīvas vēsmas nozarē. «Viss notiek diezgan lēni,
bet notiek. Pagājušajā gadā bija daudz nelielu projektu – vidēji 40
tūkstošu vērtībā –, taču šogad projekti ir lielāki un vairāk,»
stāsta uzņēmējs, atklājot, ka jau šobrīd plānoti divi lieli
objekti. «Protams, mēs labprātāk veicam vienu miljonu vērtu
projektu gada garumā, nevis strādājam nelielos projektos, mainot
objektus ik mēnesi. Pamata dokumentācijas slogs abos gadījumos
praktiski ir vienādi liels,» tā J.Ošāns. Savukārt SIA «Rimts»
vadītājs Vladimirs Ņikitins vērtē, ka, lai gan investīciju
pieplūdums vēl nav apjaušams, ir virkne nozares problēmjautājumu,
kas jārisina vēl pirms būvapjomu kāpuma.

Pāreja uz saimnieciski izdevīgāka piedāvājuma
vērtēšanu

Kā būtiskākos nozares klupšanas akmeņus uzņēmējs V.Ņikitins
norāda cenu dempingu publiskajos iepirkumos, vērtēšanas kritērijus
iepirkumu komisijās un sūdzību iesniegšanas paradumus. «Pēc maniem
novērojumiem, daudzi pagājušā un šī gada konkursi noslēdzās ar
zemākās cenas piedāvājuma izvēli,» stāsta V.Ņikitins, piebilstot,
ka zemākā cena neatbilst reālajām izmaksām. Z.Vaitaitis zemās cenas
piedāvājumu skaidro ar sezonalitātes jēdzienu un tirgus situāciju.
«Ja uzņēmējs vēlas klusajā sezonā publiskajā iepirkumā iegūt
objektu, protams, par savu pakalpojumu nākas piedāvāt nedaudz
zemāku cenu, un ķēdes reakcijā tas nozīmē, ka nāksies nedaudz mazāk
maksāt strādniekam. Taču būtiski saprast, ka to dara tāpēc, ka
nopelnīt mazāk ir labāk, nekā palikt bez objekta, nenopelnot neko.
Aktīvajā būvniecības sezonā, protams, šādi jautājumi nerodas,»
skaidro Z.Vaitaitis.

Savukārt Latvijas Būvuzņēmēju partnerības (LBP) vadītāja Baiba
Fromane informē, ka 1. martā spēkā stājies jaunais Publisko
iepirkumu likums, kas iepirkumos veicinās pāreju uz saimnieciski
izdevīgāka piedāvājuma vērtēšanu, savukārt zemākās cenas kā vienīgā
kritērija piemērošana būs iespējama tikai izņēmuma gadījumos.

Iepirkumu sūdzībām piemēro depozītu sistēmu

«Saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma izvēles stāstu redzējām arī
praksē,» saka V.Ņikitins, atgādinot Jelgavas Valsts ģimnāzijas
rekonstrukcijas projekta aizkavēšanos pārsūdzības dēļ: «Situācija,
kurā atklājās pārsūdzību problēma būvniecības nozarē, pavisam nesen
bija ar Jelgavas Valsts ģimnāziju. Iepirkumā uzvarēja uzņēmums,
kura piedāvājums bija par miljonu dārgāks nekā cits piedāvājums,
taču saimnieciski izdevīgāks. Uzņēmējs, kurš piedāvāja zemāko cenu,
iesniedza sūdzību, un tā jebkādu būvdarbu norisi bremzēja pusgada
garumā.»

«Jo sarežģītāks ir likums, jo vairāk tam interpretāciju,» secina
J.Ošāns, papildinot, ka pārsūdzības iespējamas tieši likuma «robu»
dēļ. «Iestājāmies par depozītu sistēmas ieviešanu – tā jau tika
iestrādāta jaunajā Publisko iepirkumu likumā, kas spēkā stājās 1.
martā,» informē B.Fromane. Depozītu sistēma paredz, ka, apstrīdot
publisko iepirkumu rezultātus, valstij jāiemaksā depozīts 0,5
procentu apmērā no līgumcenas ar piebildi, ka tie ir ne vairāk par
15 tūkstošiem eiro būvdarbiem. Nepamatotas sūdzības gadījumā
depozīts paliek valstij. «Uzskatām, ka šāda sistēma atturēs no
nepamatotu sūdzību iesniegšanas, īpaši jau lielo būvniecības
iepirkumu gadījumā, kur ļoti būtiska ir termiņu ievērošana.
Aizkavējot iepirkuma procedūru, tiek apdraudēta projekta
realizācija gan no ES struktūrfondu līdzekļu apgūšanas aspekta, gan
ņemot vērā būvniecības izteikto sezonalitāti,» tā B.Fromane.

Inovatīvi risinājumi godīgai konkurencei
iepirkumos

Iepirkumu vērtēšanas sistēmas uzlabošanas nolūkos LBP izdevies
panākt Būvkomersantu klasifikācijas noteikumu pieņemšanu.
Būvuzņēmumiem tiks piešķirta viena no piecām klasēm, savukārt
atkarībā no nodarbināto speciālistu profesionālās darbības jomām un
uzņēmuma realizētajiem projektiem tiks atzīta uzņēmuma kompetence
konkrētu būvdarbu veidu veikšanā, informē EM. «Tā ne tikai
vienkāršos un padarīs objektīvāku pretendentu izvērtēšanas procesu,
bet arī atvieglos darbu publisko iepirkumu organizētājiem,» uzsver
B.Fromane.

Savukārt Finanšu ministrija šobrīd gatavo likumprojektu, kas
paredz jau no šī gada beigām ieviest elektronisko darba laika
uzskaiti noteikta apjoma būvobjektos. Tas liegs negodprātīgiem
uzņēmējiem slēpt reāli nostrādātās darba ņēmēju stundas. Plānots,
ka tā būs jāievieš būvdarbiem virs viena miljona eiro. V.Ņikitins
pauž atbalstu inovatīviem risinājumiem, lai gan piebilst, ka šajā
gadījumā būtu derīgi sākumā izvērtēt sistēmas izmaksas un spriest
par praktisko elektroniskās sistēmas ieviešanu, ņemot vērā, ka
objektos nav pieejams internets.

Ēnu ekonomiku apkaros pēc ziemeļvalstu
sistēmas

B.Fromane atklāj, ka padomā jau ir risinājums, kas uzņēmējiem
nodrošinātu godīgāku konkurenci, bet darba ņēmējiem – sociālās
garantijas. Šis risinājums ir ģenerālvienošanās noslēgšana par
minimālo algu visām profesijām. Tie būtu pieci dažādi līmeņi
atbilstoši darbinieku profesionālajai kvalifikācijai – no vienkāršu
darbu veicējiem līdz vadītājiem. «Tieši šāda pieeja ir palīdzējusi
nonākt pie godīgas konkurences nosacījumiem būvniecības nozarē
ziemeļvalstīs un citur Eiropā. Šādas sistēmas ieviešana atstās
pozitīvu efektu uz pilnīgi visiem būvniecības sektorā
iesaistītajiem,» skaidro B.Fromane.

Specifiskiem darbiem «ģenerāļi» piesaista
apakšuzņēmumus

Vēl viena būtiska nozares situācija, kas pievērš būvniecības
jomas speciālistu uzmanību, ir ģenerāluzņēmēju un apakšuzņēmumu
mijiedarbība. J.Ošāns norāda uz nekorektu lielo uzņēmumu rīcību, no
apakšuzņēmējiem prasot kvalitatīva darba izpildi par minimālām
izmaksām, kad mazākajiem jāpiekrīt, jo iespēju iegūt objektus
citādāk viņiem nav. Z.Vaitaitis stāsta, ka ar šādu praksi pēdējā
laikā gan nav saskāries. «Ir reizes, kad arī mēs piesaistām
apakšuzņēmējus kādu specifisku darbu īstenošanai. Tā pagājušajā
gadā veicām apdares darbus Jelgavas 5. vidusskolā – puse bija
ārdarbi, otra puse – ventilācijas izbūve. Par darbu, ko veica mūsu
piesaistītais uzņēmums, arī godprātīgi samaksājām,» pieredzē dalās
Z.Vaitaitis, piebilstot, ka ir novērojis: pēdējo gadu laikā pēkšņo
un neilgi eksistējošo būvkomersantu kļuvis daudz mazāk. «Iespējams,
tas ir likumdošanas uzlabošanās dēļ, jo šobrīd spēkā ir likums par
to, ka būvspeciālists vienlaikus nevar būt darba tiesiskajās
attiecībās ar vairāk nekā diviem citiem reģistrā esošiem
būvkomersantiem,» tā viņš.

Klusajā sezonā strādā «kodols», sezonā ņem
papildspēkus

J.Ošāns stāsta, ka šobrīd uzņēmumā strādā aptuveni 15
kvalificēti darbinieki, kuri ir uzņēmuma kodols un ar darbu ir
nodrošināti visu gadu, taču pārējie darbinieki pievienojas
sezonāli. Pēc šāda modeļa strādā arī SIA «Rimts». V.Ņikitins
stāsta, ka uzņēmumā sezonas laikā tiek nodarbināti aptuveni 60
cilvēki, bet ziemas periodā paliek vien 20. «Sezonas beigās
šķiramies no aptuveni 40 darbiniekiem, un jāatzīst, ka nākamajā
sezonā atgriežas ceturtā daļa,» stāsta V.Ņikitins, skaidrojot, ka
celtniecībā Jelgavas kontekstā strādnieki rotē un katru gadu
darbagaitas lielākoties atsāk jau iepriekšējos gados nodarbinātie
strādnieki.

Būvniekus algo dažādi

J.Ošāns, daloties pieredzē par uzņēmuma darbību, stāsta, ka
darbinieku atalgojums ir nemainīgs visa gada garumā. «Visu gadu
maksājam vienādi – arī ziemas mēnešos strādniekiem un viņu ģimenēm
taču jāveic komunālie maksājumi un jāiztiek,» skaidro J.Ošāns,
piebilstot, ka vidējā būvnieka alga ir atbilstoša valsts vidējai
algai nozarē – aptuveni 750 eiro. Savukārt Z.Vaitaitis atklāj, ka
viņa uzņēmumā klusajā sezonā jeb nelielo objektu periodā «ierindas»
strādnieku alga ir robežās no 400 līdz 500 eiro, taču sezonā, kas
ilgst no maija līdz pat janvārim, tā palielinās vismaz divtik. Viņš
skaidro, ka darba algas apmērs nav atkarīgs no līguma summas, bet
gan no darba veida. «Ņemot vērā, ka Latvijas tirgus ir mazs, katrā
objektā, pielāgojoties konkrētās situācijas darbiem, tiek
pielāgotas arī algas,» stāsta Z.Vaitaitis, piebilstot, ka tādā
lielvalstī kā Vācija var strādāt viena veida darbu, taču mūsu
tirgus situācijā darbiniekiem jābūt plašāka spektra
speciālistiem.

Nākotnes likstas – darbaspēka trūkums un sasteigti
iepirkumi

B.Fromane skaidro, ka pagājušajā gadā, kad notika ES
struktūrfondu finansējuma kavēšanās, nozares kritums bija 20
procenti, kas ir pamatīgs lejupslīdes rādītājs nozarei, kurā
nodarbināti 70 tūkstoši cilvēku. «Daļa no nozarē nodarbinātajiem
bijuši spiesti meklēt darbu ārpus Latvijas vai arī pārkvalificēties
darbam citās nozarēs, līdz ar to būvniecības uzņēmumi jau labu
laiku ir izjutuši kvalificētu darbinieku, sevišķi inženieru,
trūkumu,» atklāj B.Fromane.

«Būvenergo A» tehniskais direktors apstiprina, ka uzņēmums izjūt
kvalificētu speciālistu trūkumu, īpaši darbos, kas saistīti ar
ūdensvadu un kanalizācijas sistēmu izbūvi. «Pagājušajā gadā
redzējām, kā tika likvidēti daudzi būvniecības uzņēmumi. Daļa
darbinieku naski izmantoja bezdarbnieka pabalstu, bet tas, kur
palikuši pārējie nozares speciālisti, skaidrs nav,» tā J.Ošāns,
piebilstot, ka investīciju ieplūšanas gadījumā viņš nozarē paredz
kritisku darbaspēka trūkumu un sadārdzinājumu. «Darbaspēka trūkums
noteikti izraisīs algu pieaugumu, bet – cik tas ir pamatoti, ņemot
vērā, ka produktivitāte paliks nemainīga?» jautā J.Ošāns, lēšot, ka
cilvēku trūkuma gadījumā būvnieku alga palielināsies aptuveni par
20 procentiem, kā tas jau bijis 2015. gadā. «Izteiktu darbaspēka
trūkumu uzņēmumi varētu sākt izjust nākamā gada vidū, kad
vienlaikus tiks īstenoti ne tikai ES struktūrfondu projekti, bet
arī daudzi citi vērienīgi projekti kā, piemēram, «Rail Baltica»,
lielveikala «Akropole» būvniecība un Mežaparka estrādes
rekonstrukcija,» stāsta B.Fromane, vērtējot, ka īstermiņā šī
problēma būs jārisina, gan pārkvalificējot un apmācot vietējos
darbiniekus, gan importējot darbaspēku no Baltkrievijas un
Ukrainas. Runājot par sasteigtiem iepirkumiem, LBP jau veica
pārrunas ar EM un Finanšu ministriju, aicinot vērienīgo objektu
būvniecību plānot daudz vienmērīgāk nekā līdz šim.

V.Ņikitins skaidro, ka perspektīvā būtiski aprēķināt savus
spēkus, pareizi motivēt savus darbiniekus un uzņemties tik daudz
darba, cik reāli būs iespējams paveikt. Savukārt Z.Vaitaitis
atzīst, ka «nozarē šobrīd ir labvēlīga situācija izaugsmei un
uzņēmuma attīstībai, galvenais to prasmīgi izmantot savu mērķu
īstenošanai».