«Šobrīd mūsu apsaimniekošanā ir 33 pilsētas infrastruktūras objekti, sākot no autobusu pieturām un vides objektiem un beidzot ar rekonstruētiem ielu posmiem, kuriem ir spēkā garantija. Tas nozīmē, ka garantijas laikā, kas lielākoties svārstās no diviem līdz septiņiem gadiem, konstatētos defektus būvnieks novērsīs par saviem līdzekļiem. Iedzīvotājiem gan vairāk interesē redzamā daļa – ja ir bojājums, lai tas tiktu novērsts, neiedziļinoties, kurš un par kādu naudu to veic. Taču pašvaldībai būtiska ir arī neredzamā daļa – katru šādā veidā ietaupītu eiro varam izmantot citu objektu sakārtošanai un izveidei,» norāda pašvaldības iestādes «Pilsētsaimniecība» vadītājs Māris Mielavs.
Pilsētas infrastruktūras uzturēšana ir būtiska pozīcija pašvaldības budžetā. Piemēram, šogad «Pilsētsaimniecība» šim mērķim, ieskaitot arī valsts dotāciju ielu uzturēšanai, atvēlēja gandrīz 4 miljonus eiro. Un, lai gan precīzu summu, cik uzņēmēji tērē garantijas remontiem, pateikt nav iespējams, jo uzņēmumam šāda informācija nav jāsniedz, M.Mielavs lēš, ka tā nav maza. «Pašlaik Jelgavas pašvaldības prakse ir lielajiem publiskās infrastruktūras objektiem noteikt garantijas termiņu 5–7 gadus, un šajā laikā katrā objektā tiek konstatēti defekti, dažos – pat vairākkārt.»
Apseko arī ikdienā
Infrastruktūras objektu apsekošana ietilpst «Pilsētsaimniecības» speciālistu ikdienas darbu pienākumos, pārsvarā tos novērtējot vizuāli, bet vidēji reizi gadā tiek veikta rūpīga pārbaude, lai novērtētu objektu stāvokli. Visbiežāk tas tiek darīts pavasarī, jo lielākoties defekti parādās pēc ziemas. Konstatētie defekti tiek fiksēti aktā, nosakot arī reālus termiņus to novēršanai, un par to tiek informēts objekta būvnieks. Ja nepieciešams, tiek veikta pilna objekta apskate, kurā piedalās arī būvnieku pārstāvis un objekta būvuzraugs. «Mēs ne vien konstatējam defektus, bet arī izvērtējam, kāpēc tie radušies – būvniekam jānovērš tikai tie defekti, kas radušies viņa vainas dēļ, piemēram, ja nav precīzi ievērota tehnoloģija, izmantots ne visai kvalitatīvs materiāls,» skaidro M.Mielavs. Lai problēmas varētu ātrāk un efektīvāk novērst, viņš aicina arī iedzīvotājus aktīvi iesaistīties un par pamanīto ziņot Jelgavas pašvaldības operatīvās informācijas centram, zvanot pa bezmaksas iedzīvotāju atbalsta tālruni 8787 vai atzīmēt problēmu interaktīvajā kartē, kas pieejama mājaslapā www.pilsetsaimnieciba.lv.
Objektā atbild no A līdz Z
Konstatētie defekti ir dažādi, bet visbiežāk tie ir komunikāciju aku un lūku aizbīdņu iesēdumi, izskalojumi nogāzēs, krāsoto elementu defekti, piemēram, rūsa vai krāsas apdrupums, horizontālā marķējuma defekti. «Piemēram, ja tiek veikta grāvja pārbūve, speciāli paredzot risinājumus, lai neveidotos izskalojumi, taču tie garantijas laikā ir radušies, tā ir būvdarbu veicēja atbildība, ja vien projektā nav ieviesusies kļūda. Tāpat kā piemēru var minēt ielu horizontālo marķējumu – tiek ņemts vērā fakts, ka tas nodilst dabiski, tomēr, ja marķējums atlec no asfalta vai nodrūp, tas ir brāķis,» stāsta M.Mielavs. Būtiski, ka būvnieks atbild ne vien par pašu darbu, bet arī par izmantoto materiālu atbilstību – ja tiek būvēta iela, tad atbildība ir jāuzņemas gan par asfalta seguma kvalitāti, ietves bruģa kvalitāti, soliņu krāsu, gan arī par luksoforu un ceļa zīmju kalpošanu, pat par iestādītajiem kokiem un iesēto zāli. «Bija gadījums, kad pēc kapsētas teritorijas paplašināšanas darbiem konstatējām, ka vairāki no iestādītajiem kokiem nav pārziemojuši un aizgājuši bojā. Tā kā visi koki tika vienādi kopti, bet citi bija veseli, visdrīzāk, šie bija nekvalitatīvi stādi vai arī tos nepareizi iestādīja, un uzņēmumam, kurš veica teritorijas paplašināšanas darbus, bija pienākums iestādīt jaunus kokus,» norāda M.Mielavs.
Nodrošinās pret «negribu» un «nevaru»
«Pilsētsaimniecības» vadītājs stāsta, ka iestādes speciālisti regulāri apseko objektus arī būvdarbu laikā, veicot dažādus būtiskus mērījumus, kas ļauj pārliecināties par kvalitāti. Piemēram, šopavasar Romas ielā, kur tika asfaltēts ielas posms no Zemeņu līdz Turaidas ielai, pašvaldības speciālisti būvdarbu laikā konstatēja aku bojājumus, ko būvnieks novērsa. Tāpat katrā objektā ir būvuzraugs, kas arī ir līdzatbildīgs par gala rezultāta kvalitāti.
Neskatoties uz to, ir situācijas, kad būvnieks neatzīst savu vainu tajā, ka ir radies defekts, un nevēlas to novērst. Nākas dzirdēt arī tādas atrunas, ka konkrēto darbu veica apakšuzņēmums, kuram tad arī problēma jārisina, tomēr M.Mielavs uzsver – pašvaldība noslēdz līgumu ar ģenerāluzņēmumu, kurš uzņemas pilnu atbildību gan par objektu kopumā, gan arī par apakšuzņēmēju darbu un rīcību, ja tādus objektā piesaista. Lai nodrošinātos pret šādām situācijām, kad tiek konstatēta nepārprotama būvnieka vaina, bet viņš tomēr bojājumus nenovērš, pašvaldība izmanto būvdarbu garantijas apdrošināšanu. Tas strīdus situācijā ļautu pašvaldībai no apdrošināšanas kompānijas atgūt izdevumus, kas tai rastos bojājumu novēršanas procesā, savukārt apdrošinātājs pēc tam šos līdzekļus piedzītu no uzņēmuma. «Astoņu gadu laikā, kopš strādāju pašvaldībā, nav bijis tāds gadījums, ka uzņēmums nenovērstu garantijas laikā radušos defektus,» norāda M.Mielavs.
Garantijas termiņš – kvalitātes rādītājs
Lai gan speciālajos būvnoteikumos katrai būvju grupai ir noteikts minimālais garantijas termiņš, puses, slēdzot līgumu par darbu veikšanu, var vienoties par citu termiņu. «Jo ilgāku garantiju būvnieks ir gatavs piedāvāt, jo lielāka ir mūsu kā pasūtītāju ticība tam, ka darbi tiks veikti kvalitatīvi, jo neviens uzņēmums nav ieinteresēts par saviem līdzekļiem novērst defektus, turklāt tas savā ziņā ir arī jautājums par uzņēmuma reputāciju,» vērtē M.Mielavs. Viņš papildina – garantijas termiņš ir viens no kritērijiem, ko Jelgavas pašvaldība izvērtē publiskās infrastruktūras objektu būvniecības iepirkumos, izvēloties saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu – uzņēmums var piedāvāt garāku termiņu nekā minimālo, kas noteikts iepirkuma prasībās.
Arī katrai atļaujai ir garantija
Garantija tiek piešķirta ne tikai būvdarbiem, bet arī rakšanas darbiem. M.Mielavs norāda – katrai rakšanas darbu atļaujai pilsētas teritorijā, ko izsniedz «Pilsētsaimniecība», ir noteikts garantijas termiņš – 2 gadi. «Šādā veidā varam nodrošināt, lai rakšanas vietā ielas segums tiktu atjaunots kvalitatīvi,» viņš skaidro. Šī iemesla dēļ iestādes speciālisti vēl pirms seguma ieklāšanas izlases veidā rakšanas vietā pārbauda sablīvējumu, kas ir viens no nozīmīgākajiem priekšnosacījumiem, lai ielas segums labi turētos. Savukārt būvniekam, atjaunojot ielas segumu, jānorāda sablīvējuma koeficients konstruktīvajam slānim. «Piemēram, kāds uzņēmums vēlas būvēt objektu un, lai pievilktu komunikācijas, pārrok ielu. Ja divu gadu laikā pēc objekta pabeigšanas rakšanas vietā konstatēsim iesēdumu, tas būs jānovērš uzņēmumam,» M.Mielavs stāsta, kā rakšanas atļaujas garantija darbojas praksē. Viņš norāda, ka rakšanas darbos apmēram 30–40 procentos gadījumu tiek konstatēti defekti, tomēr šim skaitlim ir tendence samazināties. Jāpiebilst, ka šogad piešķirtas 594 rakšanas atļaujas. Arī ikdienas uzturēšanas darbiem, ko veic noteikts uzņēmums saskaņā ar noslēgto līgumu, ir garantijas laiks – no 6 mēnešiem līdz 2 gadiem atkarībā no darbu specifikas.
Ir vēl kāda nianse – ja ielai bojājumus rada zem tās esošās komunikācijas, tie jānovērš komunikāciju īpašniekam, turklāt šī ir beztermiņa atbildība. «Piemēram, ziemā plīst inženierkomunikācija, kas atrodas zem asfaltētas ielas. Pēc avārijas novēršanas un cauruļu salabošanas tiek ieklāts pagaidu segums, jo asfaltēšanas darbus var veikt tikai pavasarī. Pavasarī rakšanas vieta tiek noasfaltēta, bet pēc pieciem sešiem mēnešiem konstatējam iesēdumu. Par tā novēršanu atbildīgs ir komunikāciju īpašnieks,» stāsta M.Mielavs, papildinot, ka ir arī gadījumi, kad vienā un tajā pašā vietā vai objektā defekti jānovērš vairākkārt.
«Ne viss, ko labojam, ir mūsu brāķis»
Uzņēmums būvēja stacijas termināla ielas.
SIA «Binders» sabiedrisko attiecību speciāliste Vita Noriņa:
«Sociālo tīklu laikmetā, kad ikviens var nofotografēt pamanīto defektu un izplatīt šo attēlu tālāk, neiedziļinoties, kas un kāpēc noticis, tiek kultivēta attieksme – ja mēs tur būvējām, bet tagad kaut ko labojam, tātad slikti strādājām, neesam uzticami… Kā es saku saviem kolēģiem – ja Lietuvā visi zina, kā jāspēlē basketbols, tad Latvijā visi zina, kā jābūvē ceļi. Taču jāņem vērā, ka ne vienmēr labojam tikai brāķi – itin bieži, izvērtējot katru objektu un situāciju individuāli, novēršam arī tās problēmas, ko rada objektīvi apstākļi – laiks, objekta ekspluatēšanas intensitāte, tā uzturēšanas apstākļi un citi iemesli, kam nav tiešas saistības ar būvdarbu kvalitāti. Piemēram, rotācijas aplis projektēts un uzbūvēts tā, ka lielgabarīta transports nevar to izbraukt, neuzbraucot uz apmalēm – loģiski, ka apmales intensīvas satiksmes dēļ tiek bojātas. Vai, piemēram, ziemā, šķūrējot sniegu uz ietvēm, veloceliņiem vai ielām, tiek sabojāts arī segums un apmales. Kāpēc lai mēs nepanāktu pretī un nesalabotu arī šādus bojājumus, ja mums tāpat objektā ir jānovērš citi defekti, un šādiem darbiem izmaksas nav ļoti lielas? Turklāt tas ir arī reputācijas jautājums – mēs strādājam visā Latvijā, un mums ir svarīgi, kā mūs redz un uztver. Būtiski, ka līgumā pasūtītājs definē arī veidu, kādā notiek garantijas darbu piemērošana. Mūsu pieredze liecina, ka Jelgavas pašvaldība šajā ziņā ir viens no atbildīgākajiem pasūtītājiem, kas garantijas periodā regulāri pārbauda objektu stāvokli, sastāda precīzus un izsmeļošus apsekošanas aktus, kuros vizuāli fiksēta un aprakstīta katra problemātiskā pozīcija objektā.»
«Garantijas darbu apjomi un izmaksas norāda uz veikto darbu kvalitāti»
Uzņēmums rekonstruē Loka maģistrāli.
SIA «RERE Vide» valdes priekšsēdētājs Vjačeslavs Voropajevs:
«Vairākus gadus ilgs garantijas termiņš būvniecības objektiem ir standarta prasība. To paredz Ministru kabineta noteikumi, kas izdoti, pamatojoties uz Būvniecības likumu. Mēs kā būvniecības infrastruktūras pakalpojumu sniedzējs ar to rēķināmies un uzskatām, ka tā tam ir jābūt – garantijas termiņš apliecina mūsu atbildību par objekta kvalitāti un ilgmūžību.
Jāņem vērā, ka garantijas darbu veikšana ir normāla prakse, un arī mēs – «RERE Vide» – savos objektos to nodrošinām, taču būtiski ir garantijas darbu apjomi un to segšanas izmaksas, kas norāda uz iepriekš veikto būvniecības darbu kvalitāti. Mūsu uzņēmumā ceļu būves projektu garantijas darbiem nepieciešamā summa nevienā objektā nav pārsniegusi 0,5 procentus no kopējās projekta būvdarbu summas.»
Foto: no «Pilsētsaimniecības» arhīva
24.9 °C,
2.4 m/s,
60.3 % 
24.9 °C,
2.4 m/s,
60.3 %