Latvijā

2015. gads mūsu valstī sācies ar vairākām izmaiņām, un «Jelgavas Vēstnesis» apkopo būtiskākās no tām. Jāpiebilst, ka virkne izmaiņu vērstas uz to, lai palielinātu iedzīvotāju, jo īpaši ģimeņu ar bērniem, ienākumus, tā, piemēram, ar šo gadu atcelti 2009. gadā noteikto sociālās apdrošināšanas pabalsta un ģimenes valsts pabalsta izmaksu ierobežojumi, palielināts ģimenes valsts pabalsta apmērs, pieaudzis minimālās darba algas apmērs, kā arī samazināta iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme.

2015. gads mūsu valstī sācies ar
vairākām izmaiņām, un «Jelgavas Vēstnesis» apkopo būtiskākās no
tām. Jāpiebilst, ka virkne izmaiņu vērstas uz to, lai palielinātu
iedzīvotāju, jo īpaši ģimeņu ar bērniem, ienākumus, tā, piemēram,
ar šo gadu atcelti 2009. gadā noteikto sociālās apdrošināšanas
pabalsta un ģimenes valsts pabalsta izmaksu ierobežojumi,
palielināts ģimenes valsts pabalsta apmērs, pieaudzis minimālās
darba algas apmērs, kā arī samazināta iedzīvotāju ienākuma nodokļa
likme.

No 24 uz 23 procentiem samazināta iedzīvotāju
ienākumu nodokļa (IIN) likme. Plānots, ka IIN likme samazināsies
vēl nākamgad: no 24 procentiem 2014. gadā uz 23 procentiem 2015.
gadā un 22 procentiem 2016. gadā, tādējādi paaugstinoties darba
samaksai visiem nodokļu maksātājiem.

Šogad minimālā mēneša darba alga būs 360 eiro
jeb par 40 eiro lielāka nekā iepriekš. Minimālā stundas tarifa
likme būs 2,166 eiro, pusaudžiem un cilvēkiem, kuri ir pakļauti
īpašam riskam, minimālā stundas tarifa likme būs 2,477 eiro.
Plānots, ka minimālā alga ik gadu tiks paaugstināta par 40 eiro,
līdz 2018. gadā sasniegs 480 eiro.

Daļai mikrouzņēmumu palielināta mikrouzņēmumu
nodokļa likme: apgrozījumam līdz 7000 eiro arī turpmāk tiks
piemērota 9 procentu likme, bet, apgrozījumam pārsniedzot 7000
eiro, no 2015. gada 1. janvāra tiek piemērota 11 procentu
likme.

No 1. janvāra pacienta iemaksa par ārstēšanos
slimnīcā samazināta no 13,52 eiro uz 10 eiro dienā. Savukārt
pacienta līdzmaksājums par visām valsts apmaksātajām operācijām,
kas veiktas vienā stacionēšanas reizē, samazināts no 42,69 eiro uz
31 eiro.

Ģimenes valsts pabalsta apmērs noteikts
atkarībā no bērnu skaita ģimenē: par pirmo bērnu – 11,38 eiro
mēnesī, par otro bērnu ģimenē pabalsts būs 22,76 eiro (divas reizes
lielāks), par trešo bērnu un nākamajiem bērniem – 34,14 eiro jeb
trīs reizes lielāks nekā par pirmo bērnu ģimenē.

Lai mazinātu administratīvo slogu ģimenēm ar
bērniem un motivētu skolas vecuma bērnus vasaras brīvlaikā strādāt,
sākot ar šo gadu, bērnam strādājot vasaras brīvlaikā (no 1. jūnija
līdz 31. augustam), apgādniekam nav algas nodokļa grāmatiņā
jāsvītro ieraksts par bērnu kā apgādājamo. Tādējādi jaunais
atvieglojums taupīs vecāku laiku un ļaus vasaras brīvlaikā par
bērnu (skolēnu līdz 19 gadu vecumam), kas strādā, piemērot divus
atvieglojumus. Vecākiem – saglabāt atvieglojumu par apgādībā esošu
personu 165 eiro apmērā, un bērnam vasaras brīvlaika darba laikā
piemērot neapliekamo minimumu 75 eiro apmērā, radot papildu
ienākumus ģimenes budžetā.

Pensionēšanās vecums 2015. gadā ir 62 gadi un
6 mēneši iepriekš noteikto 62 gadu 3 mēnešu vietā. Savukārt
priekšlaicīgās pensionēšanās vecums 2015. gadā ir 60 gadi un 6
mēneši iepriekš noteikto 60 gadu 3 mēnešu vietā. Nepieciešamais
apdrošināšanas stāžs 2015. gadā vecuma pensijas saņemšanai – 15
gadi, bet priekšlaicīgās vecuma pensijas saņemšanai – 30 gadi.
Pensiju piešķir ar dienu, kad radušās tiesības uz to, taču ne agrāk
kā 6 mēnešus pirms pensijas pieprasījuma iesniegšanas.

Lai turpmāk novērstu nodokļu nevienlīdzību
attiecībā uz personām, kas saņem pensiju saskaņā ar Latvijas
normatīvajiem aktiem, un personām, kas saņem vecuma pensiju
atbilstoši ārvalsts normatīvajiem aktiem, noteikts, ka vispārējais
neapliekamais minimums 75 eiro apmērā tiks piemērots līdz laikam,
kad vecuma pensijas saņēmējs būs sasniedzis Latvijā noteikto
pensionēšanās vecumu.

2015. gadā trūcīgie cilvēki bez maksas varēs
saņemt trīs veidu pakas jeb komplektus: pārtikas preču komplektu,
individuālo mācību piederumu komplektu un higiēnas un saimniecības
preču komplektu. Palīdzības izdalīšanu vistrūcīgākajām personām
nodrošinās biedrības, nodibinājumi, reliģiskas organizācijas un
pašvaldības vai to iestādes, iepriekš piedaloties Sabiedrības
integrācijas fonda organizētajā atlasē.

No 2015. gada 1. janvāra slimības,
maternitātes, paternitātes un vecāku pabalstus, kā arī bezdarbnieku
pabalstu izmaksās bez līdz šim noteiktajiem ierobežojumiem. Tas
nozīmē, ka daļai cilvēku pieaugs pabalstu apmērs, jo tos pilnībā
izmaksās atbilstoši cilvēku veiktajām sociālajām iemaksām.

Tiesa, noteikti sociālo iemaksu griesti:
valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekta maksimālais
apmērs būs 48 600 eiro. Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto
iemaksu objekta maksimālais apmērs ir gada ienākumu summa, no kuras
ir jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. No
ienākumiem, kas pārsniedz kalendārajam gadam noteikto obligāto
iemaksu objekta maksimālo apmēru, obligātās iemaksas nav jāveic.
Iemaksu objekta minimālais apmērs pašnodarbinātajam un brīvprātīgi
apdrošinātai personai (izņemot mikrouzņēmumu darbiniekus) 2015.
gadā tiek noteikts 4320 eiro gadā jeb 360 eiro mēnesī.

Valsts atbalstu celiakijas slimniekiem
izmaksās arī bērniem, kuriem ir noteikta invaliditāte. Tāpat
pabalstu izmaksās celiakijas slimniekiem, kas pēc 18 gadu vecuma
sasniegšanas mācās vispārējās vai profesionālās izglītības iestādēs
un nav vecāki par 20 gadiem vai studē augstskolā dienas nodaļā
(pilna laika klātienē) un nav vecāki par 24 gadiem.

Valsts sociālais pabalsts Černobiļas
atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem un
mirušo Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas
dalībnieku ģimenēm pieaugs no 85,37 līdz 100 eiro. Līdz 2015. gada
31. martam piešķirtos valsts sociālos pabalstus VSAA pārrēķinās un
izmaksās līdz 2015. gada 30. aprīlim.

Paaugstināts apdrošināšanas atlīdzības par
apgādnieka zaudējumu minimālais apmērs katram mirušā apgādnieka
bērnam: ja sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimības dēļ
ir iestājusies apdrošinātās personas nāve, tad atlīdzības apmērs
katram mirušā apgādnieka bērnam nedrīkst būt mazāks par 65
procentiem no valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta, tas ir, 41,62
eiro (iepriekš bija noteikts: ne mazāk kā 50 procenti no valsts
sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēra jeb 32,02 eiro).

No šī gada ieviesta pilnveidota un
starptautiskajiem kritērijiem atbilstoša invaliditātes noteikšanas
sistēma. Tas nozīmē, ka cilvēkiem no 18 gadiem līdz valsts vecuma
pensijas piešķiršanai, nosakot invaliditāti, ņems vērā ne tikai
veselības traucējumus, bet arī to radītos aktivitāšu un
funkcionēšanas ierobežojumus. Tādējādi noteiks gan invaliditātes
grupu, gan arī darbspēju zaudējumu procentos.

Ieviests sociālās rehabilitācijas pakalpojums
(psihosociālais atbalsts) vardarbībā cietušiem pieaugušiem
cilvēkiem un arī pašiem vardarbības veicējiem. Tas nepieciešams,
lai sniegtu atbalstu gadījumos, kad ģimenē notiek vardarbība, kā
arī situācijās, kad cilvēks atzīts par cietušo administratīvā
pārkāpuma lietvedības vai kriminālprocesa ietvaros, ir pieņemts
tiesas vai tiesneša lēmums par pagaidu aizsardzību pret vardarbību,
vai policijas lēmums par nošķiršanu.

Īpašniekiem, kuru māja atrodas uz citai
personai piederoša zemes gabala, vairs nebūs jākompensē nekustamā
īpašuma nodokļa maksājums par zemi – 1. janvārī stājās spēkā
grozījumi likumā «Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju
privatizāciju» un likumā «Par zemes reformu Latvijas Republikas
pilsētās», kas piespiedu dalītā īpašuma tiesisko attiecību gadījumā
atceļ daudzdzīvokļu dzīvojamo māju dzīvokļu īpašnieku pienākumu
kompensēt zemes īpašniekam nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu par
zemi.

No 2015. gada 1. janvāra visi elektroenerģijas
lietotāji, tostarp mājsaimniecības, pērk elektroenerģiju brīvajā
tirgū, izvēloties sev izdevīgāko piedāvājumu, vienojoties ar
tirgotāju par elektroenerģijas cenu un citiem tirdzniecības
noteikumiem. Tāpat uzsākta arī atbalsta sniegšana trūcīgajām un
mazturīgajām mājsaimniecībām (100 kWh mēnesī), kā arī daudzbērnu
ģimenēm (300 kWh mēnesī), ņemot vērā elektroenerģijas cenas
kāpumu.

No 2015. gada 1. janvāra ieviestas izmaiņas
banku piedāvātajā pakalpojumā – automātiskajā rēķinu apmaksā jeb
tiešā debeta maksājumā, aizvietojot to ar alternatīvu risinājumu.
Tādējādi, sākot ar jauno gadu, klienta rēķinu apmaksa tiks
nodrošināta, pamatojoties uz pakalpojumu sniedzēja izrakstīto
e-rēķinu.

Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā
paredz izveidot publiski pieejamu datu bāzi, kurā tiktu ietverti
uzturlīdzekļu nemaksātāji – Uzturlīdzekļu garantiju fonda
administrācijas (UGFA) parādnieki. Ziņas par parādnieku UGFA mājas
lapā tiks publiskotas no 2015. gada 1. jūlija. UGFA mājas lapā, ja
tam piekritīs iesniedzējs un parādnieks nebūs atzīts par invalīdu
vai nebūs ilgstošā attaisnotā darbnespējā, publiskos ziņas par
parādnieku, minot tā vārdu, uzvārdu, personas koda otro daļu un
dzimšanas gadu. Dati netiks publiskoti arī, ja UGFA būs saņēmusi no
valsts vai pašvaldību iestādēm informāciju, ka attiecīgo ziņu
publiskošana var kaitēt bērna interesēm.

Tā kā minimālā mēneša darba alga valstī tiek
paaugstināta no 320 uz 360 eiro, pieaug arī minimālo uzturlīdzekļu
apmērs – sākot ar 2015. gada 1. janvāri minimālais uzturlīdzekļu
apmērs ir šāds: 25 procentu apmērā no valstī noteiktās minimālās
mēnešalgas katram bērnam no viņa dzimšanas līdz 7 gadu vecumam (90
eiro mēnesī); 30 procentu apmērā no valstī noteiktās minimālās
mēnešalgas katram bērnam no 7 gadu vecuma līdz 18 gadu vecuma
sasniegšanai (108 eiro mēnesī).