Ja vēl pirms nedaudz vairāk kā gada Jelgavas lidlaukā patiesi valdīja ļoti drūms skats, tad tagad pašu izpletņlēcēju spēkiem šeit izzāģēti krūmi, paplašināta, sakārtota administratīvā bāze, lai ik brīvdienas no maija līdz pirmajām salnām šeit varētu trenēties un sacensties pat līdz simts izpletņlēcēji, kas katrs veic aptuveni deviņus lēcienus dienā.
Ritma Gaidamoviča
Rīts, kad ierodamies Jelgavas lidlaukā, izpletņlēcējiem ir īpašs – sezonas atklāšanas diena, uz kuru sabraukuši lēcēji ne tikai no Jelgavas un Rīgas, bet arī citām Latvijas vietām. Daudziem varētu šķist, ka lēkšana ar izpletni ir tāda īstena vīriešu padarīšana, taču tā nav – starp lēcējiem manāmas arī vairākas sievietes. Tieši mūsu ierašanās brīdī notiek lielā gatavošanās – tiek likti izpletņi, iemēģināti kostīmi, ķiveres, pārbaudītas drošības jostas, jo tieši pulksten 11 pirmajiem 20 cilvēkiem paredzēts kāpt vienā no divām lidmašīnām un doties 4000 metru augstumā, lai katrs varētu izlēkt pirmo reizi šajā sezonā. Jāteic, ka satraukums visapkārt manāms liels. Noteiktajā laikā visi stāv ierindā, bet instruktors pārjautā, kādos veidos šodien katrs lēks – vai ir individuālie lēcēji, tādi, kas lēks pa diviem, tādi, kas grupā un veidos gaisā interesantu pirueti. Izrādās, ka to ir ļoti svarīgi noskaidrot – nevar tā vienkārši iekāpt lidmašīnā. Būtiski ir sakārtot lēcējus tādā kārtībā, lai lecot tie cits citam netraucētu – tie, kas lec grupā, parasti to dara pirmie, pēc tam tie, kas izpilda lēcienu divatā, savukārt individuālais lēciens ir pats pēdējais.
Šīs sezonas pirmais lidojums – neveiksmīgs Kad instruktors visus sarindojis tādā secībā, kā šoreiz pirmie 20 drosminieki lēks, cilvēki dodas uz skrejceļa, lai kāptu lidmašīnā. Lidojums tiek uzsākts lidlaukā, un pilota uzdevums ir lidmašīnu dabūt 4000 metru augstumā. Tas prasot aptuveni 15 – 20 minūtes. Iekāpšana norit veiksmīgi, taču pirmais lidojums gan ne – šoreiz lidmašīna vismaz 15 minūtes riņķo virs lidlauka. Izrādās, tā nevar sasniegt vajadzīgo augstumu – kaut kas noticis… Pēc pilota ziņojuma lidmašīna piezemējas, lai novērstu problēmas. Pēc tam gan vairs nekas neapdraud lidojumu un izpletņlēcēju drošību, un lidmašīna sasniedz 4000 metru augstumu, bet cilvēki piezemējas pļavā pretī lidlaukam. Lidmašīna lejā laižas tikai tad, kad izlekuši ir visi. Instruktors Gints Leja atzīst – protams, ir reizes, kad gadās kādam izlēkt ar nobīdi, taču tas jau no gaisa tiek kontrolēts ar GPRS, tādēļ nopietnas kļūdas netiek pieļautas.
Sezonas atklāšanā piedalās vairāk nekā 40 dalībnieku Tieši šajā dienā uz Jelgavas lidlauku bija sabraukuši un ar izpletni izlēkt plānoja vairāk nekā 40 cilvēki, taču reizēs, kad notiekot kādas lielākas sacensības, ierodoties pat līdz simts lēcēju no visas Latvijas un kaimiņvalstīm. Lielākā daļa šeit ir tādu, kas to dara sava prieka pēc, taču netrūkst arī to, kas lēkšanu ar izpletni izvēlējušies kā sporta veidu. Arī ārzemnieki iecienījuši mūsu pilsētā pieejamo bāzi. Daudziem varētu šķist, ka izpletņu lēkšanu izvēlas tikai ekstrēmisti, taču izrādās, ka tādi ekstrēmu sajūtu meklētāji šeit ilgi nepaliekot. Pirmais lēciens esot satraukuma pilns, taču pēc tā arī viņiem izjūtu pietiekot. Izpletņlēcēja Veronika Broka atklāj, ka viņa šeit ierodas vismaz trīs reizes sezonā, lai «uzdzītu» adrenalīnu un varētu turpināt «gāzt kalnus». «Protams, adrenalīna paaugstināšanai es varētu izvēlēties arī ko lētāku, taču viss izmēģinātais nav sniedzis tādas izjūtas kā tandēma lēciens. Tev nekas nav jādara, tikai baudi lēcienu. Sajūta ir vienkārši fantastiska. Viens šāds lēciens sniedz prieku ilgam laikam,» tā Veronika.
Uz rekordiem vēl nevar pretendēt Izpletņlēcējs Gints, kas ar šo sporta veidu nodarbojas jau no 90. gadiem, atzīst, ka tie, kas trenējas šeit, vēl nevar pretendēt uz nevienu no pasaules čempionātiem, jo netiek veikts tik daudz lēcienu vienam cilvēkam dienas laikā. Tomēr daļa cenšas kaut ko darīt un dodas trenēties uz Krieviju, kur dienā izlec vairākkārt. Jāpiebilst, ka Jelgavas lidlaukā dienā viens cilvēks var nolēkt vidēji astoņas deviņas reizes – vairāk vienkārši nepietiek laika.
Vislabāk sākt ar tandēmu Saprotams, ka izpletņlēcējiem, kas šeit pavada teju katras brīvdienas, noteikumi un process ir vairāk nekā skaidrs, bet – kā to izzināt iesācējam, kurš šīs sajūtas vēlas izbaudīt pirmo reizi mūžā? Gints stāsta, ka sākumā ikviens tiek iepazīstināts ar tehniku, to, kā notiek lēciens, lēciena procedūru un izskaidrots, kā jāuzvedas, kad esat nodrošinājies ar nepieciešamo tērpu un ekipējumu un atrodaties lidmašīnā, kad sākas brīvais kritiens, kad atveras izpletnis, kad piezemējaties. Jāteic, ka visiem nav vieni noteikumi, jo lēkšanai ar izpletni Jelgavas lidlaukā ir vairāki veidi. Viens no tiem – tandēma lēciens kopā ar instruktoru. Gints atzīst, ka tas ir drošākais, aizraujošākais un interesantākais no veidiem. Lēciens notiek no aptuveni 4000 metru augstuma, nedaudz vairāk kā minūte brīvā kritiena un četras piecas minūtes zem atvērta izpletņa. Šim lēcienam esot ļoti augsta drošības pakāpe, jo lidojums notiek kopā ar instruktoru, pie kura cilvēks piekabināts.
Vai neatvēries izpletnis ir mīts? Instruktori lēš, ka nedroši izpletņi, kas mēdz neatvērties, mūsdienās nu jau kļūst par vēsturi. Proti, pašlaik izpletņi aprīkoti ar elektronisku drošības sistēmu, kas garantē visnotaļ drošu piezemēšanos. Lēciena laikā cilvēkam vien atliek baudīt lidojumu, jo visu viņa vietā izdara instruktors – nestandarta situācijā drošu atvēršanos garantē ar elektroniku, kas atver izpletni. Ārkārtējs gadījums, protams, ja instruktoram lidmašīnā kaut kas notiek, taču līdz šim šādi gadījumi praksē, par laimi, nav bijuši. Lidojuma beigās vēl klients var saņemt augstas kvalitātes fotogrāfijas no sava lidojuma un videomateriālu. Šim sporta veidam vecuma ierobežojumu nav. Visi, kas to dara, galvenokārt to dara prieka pēc, nevis meklējot ekstrēmas izjūtas. Taujāts par to, vai var gadīties, ka izpletņlēcējs nonāk tādā gaisa straumē, ka nevar situāciju vairs kontrolēt, un gaisa plūsma to novirza no kursa, Gints saka, ka tas notiek ar nevadāmiem izpletņiem, taču ar vadāmajiem, kādi ir Jelgavas lidlaukā, tā nevar notikt. Un arī Latvijā nav tādu laika apstākļu, kas varētu lēcēju novirzīt no kursa tā, lai lidojuma laikā kaut ko nevarētu labot. 30 gadu laikā viņš neko tādu nav piedzīvojis.
Pieredzējušākiem jau vairākas disciplīnas Tiem cilvēkiem, kas pirmo reizi vēlas pamēģināt nolēkt ar izpletni, vajadzētu veikt tandēma lēcienu, lai pārliecinātos, kas šis ir par sporta veidu un kas gaisā tiek darīts. Pieredzējušiem lēcējiem jau ir vairākas disciplīnas – komanda lec un gaisā veido dažādas figūras; precizitātes lēciens, kur galvenais uzdevums ir piezemēties noteiktā punktā, vēl ir «RW – relative work», kur veido maksimālu figūru skaitu brīvajā kritienā un vēlāk izlaiž izpletni; lēciens ar speciālu kostīmu, kuram ir spārni – līdz ar to cilvēks var justies kā putns debesīs. Protams, praksē bijis jāsaskaras arī ar tādiem «drosminiekiem», kas uz zemes domā, ka gatavi lēkšanai, taču lidmašīnā pārdomā un kategoriski atsakās atstāt lidmašīnu. «Tandēma lēcienā mēs cenšamies pierunāt, ja reiz atrodas gaisā… Parasti jau pārvar bailes un nolec. Bet jebkurā gadījumā neviens ar varu netiek laukā mests,» smaidot nosaka Gints. Turklāt liela daļa pēc laika šīs izjūtas nāk izbaudīt atkārtoti.
Izpletņlēkšana vairs nav greznība Mūsdienās izpletņlēkšana vairs neesot nekāda greznība. «Lec tie, kas tiešām to vēlas. Ja cilvēks to grib, naudu noteikti var atrast, jo šis sporta veids nav pārmērīgi dārgs. Ekipējuma cena atkarīga no tā, cik profesionālā līmenī vēlas darboties – ja ar izpletņlēkšanu vēlas nodarboties kā ar nopietnu sporta veidu, jārēķinās vismaz ar 3500 latiem par apģērbu un izpletni kopumā,» Gints piebilst, ka iesākumam pilnīgi pietiek īrēt ekipējumu, kas sanāk daudz lētāk. Ja vēlies nolēkt tandēma lēcienā, ekipējums būs pieejams lidlaukā.
9.2 °C,
7.1 m/s,
89.6 % 
9.2 °C,
7.1 m/s,
89.6 %