Iekšējā koalīcijas sajūta ir tāda, ka Ivara Godmaņa (LPP/LC) dienas amatā ir skaitītas, ja konsekventi savu politiku turpinās Tautas partija (TP), šādu viedokli intervijā laikrakstam «Neatkarīgā» paudis Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis.
Iekšējā koalīcijas sajūta ir tāda, ka Ivara Godmaņa (LPP/LC) dienas amatā ir skaitītas, ja konsekventi savu politiku turpinās Tautas partija (TP), šādu viedokli intervijā laikrakstam «Neatkarīgā» paudis Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis. «TP ir pateikusi – vai nu tu atrodi vēl koalīcijas partnerus, vai arī valdība krīt. Konsekvence ir tikai viena – ir redzams, ka Godmanis nevar paplašināt šo koalīciju, un tad ir valdība jāgāž,» sacījis politiķis, «kas notiek tālāk? Ja sabloķējas labējā opozīcija – tās ir 23 balsis, plus TP ar 21 balsi, un tad ir jautājums – kas vēl nāk klāt? Vai tiek nobīdīti malā «Tēvzemei un brīvībai/LNNK», ZZS un LPP/LC un paņem «Saskaņas centru», vai arī notiek sarunas ar mums, LPP/LC. Jā, bet kas tad šo valdību varētu vadīt?»
Brigmaņa skatījumā, Godmaņa iespējas paplašināt koalīciju ir izsmeltas, taču «ZZS gan nekad nebūs «uzmetēji»». ZZS būtu gatava nobalsot arī par jaunu valdību, kuru vadītu Godmanis, jo «labāka piedāvājuma nav».
Taujāts, vai šajās politiskajās cīņās ZZS izmantos ultimātus, Brigmanis sacījis: «Ultimāti nemaz nav tik slikta lieta. Bet šajā posmā galvenais – ZZS valdībā būtu tomēr jābūt. Vide, zemkopība – tās ir jomas, ko mēs gribētu pārzināt. Skaidrs, ka gadījumā, ja būs vairāk spēku koalīcijā, nāksies atteikties no labklājības vai izglītības ministru amatiem. Bet veikt kādu reorganizāciju vai optimizāciju – tas nu gan ir absurdi.»
Pēc Brigmaņa domām, Latvijā ir iestājusies politiska pata situācija. «Opozīcija nemaz negrib strādāt koalīcijā. Kāpēc lai viņi to darītu? Nāk pašvaldību vēlēšanas, un viņi varētu nospēlēt skaistu spēli – pateikt: jā, mēs nākam valdībā, bet tad, kad sāktos reālas sarunas, noraidīt vienu ministra kandidatūru pēc otras. Un piedāvāt konsekventi tikai tādas kandidatūras, kas nemaz netaisās valdībā strādāt.»
Pēc politiķa domām, atrast cilvēkus, kas šajos krīzes apstākļos vēlētos strādāt valdībā, ir ļoti grūti. «Kāpēc lai gan kāds tur ļoti gribētu iet? Paskatieties, kādas ir ministru algas: jā, salīdzinot uz tādu cilvēku fona, kas saņem ap 300 latiem, ļoti lielas. Bet pēc samazinājuma par 15% ministra alga ir ap 1000 latiem uz rokas. Kurš savas jomas profesionālis, topmenedžeris, kāro ministra amatu par šādu algu?»
Ja Godmaņa valdība tomēr krīt, Brigmanis premjera amatā labprāt redzētu «Hipotēku bankas» vadītāju Inesi Feiferi. «Es uzskatu, ka viņš ir personība, kas spētu vadīt valdību tik sarežģītā ekonomiskā situācijā. Viņa vadītā «Hipotēku un zemes banka», valsts banka, ir labi strādājusi, neraugoties uz apstākļiem. Tas, ka viņu gribēja iecelt par «Parex banka» prezidentu, bet viņš atteicās, jau norāda tikai uz to, cik labi viņš izprot problēmu dziļumu, nevis ka viņš būtu mazdūšīgs. Manuprāt, viņš būtu pieņemams kā bezpartijisks kandidāts. Jo viņam arī, līdzīgi kā Godmanim, piemīt ekonomiski analītiska domāšana. Jautājums – vai viņš gribētu uzņemties šo amatu. Es domāju, ka par šādu premjeru varētu nobalsot daudzi. Nedomāju, ka pret viņu būtu pretenzijas, piemēram, arī «Jaunajam laikam», ne tikai līdzšinējai koalīcijai.»
Brigmanis atzīst, ka šī ir vāja Saeima un tās laiks ir pagājis. «Bet kurš tad šajā situācijā no politiskās varas pīlāriem ir spēcīgs? Es nedomāju, ka Valdis Zatlers būtu nobriedis un spēcīgs kā valsts prezidents. Viņš veidojas par spēcīgu valsts prezidentu, un viņam ir iespēja tādam perspektīvā būt, ja viņš saglabās savu skatījumu uz lietām.»
Brigmaņa vērtējumā, ja pašvaldību, Eiropas Parlamenta un Saeimas vēlēšanas šogad notiks vienlaicīgi, kā uzvarētājs no šīs situācijas neizies neviens politiskais spēks. «Opozīcija var kaut ko iegūt vairāk – redz, kā [Alekseju] Loskutovu liek lietā, gan jau arī Aivars Endziņš kaut kur parādīsies. Varbūt vēl kādi gaišie tēli – Vaira Vīķe-Freiberga… Bet tas būtu tiešām ļoti interesanti – visi gaišie tēli sanāktu kopā jaunajā parlamentā, bet joprojām būtu smaga ekonomiskā situācija un viņi būtu spiesti pieņemt nepopulārus lēmumus… Un tad es šaubos, vai viņi vēl jutīsies kā uzvarētāji.»
www.leta.lv