Latvijā

Tā kā arī Ziemassvētku apsveikums e-pastā var saturēt datorvīrusus, CERT.LV drošības speciālisti pirmssvētku laikā aicina īpaši uzmanīties, lietojot e-pastu un internetbanku.

Tā kā arī Ziemassvētku apsveikums e-pastā var saturēt
datorvīrusus, CERT.LV drošības speciālisti pirmssvētku laikā aicina
īpaši uzmanīties, lietojot e-pastu un internetbanku.

Kā aģentūru LETA informēja Informācijas tehnoloģiju drošības
incidentu novēršanas institūcijā, vairāki desmiti lietotāju, kuriem
kompromitēts jeb uzlauzts «Gmail» konts, vērsušies CERT.LV pēc tam,
kad no viņu e-pasta izsūtītas mēstules draugiem ar aicinājumu
pārskaitīt naudu, jo viņi paši it kā nonākuši īslaicīgās grūtībās –
ārzemēs nozagti dokumenti un bankas kartes.

Visbiežāk pēc konta kompromitēšanas lietotājs nav varējis atgūt
piekļuvi savam e-pastam. CERT.LV drošības speciālists skaidro, ka
tādā veidā ļaundari slēpj pēdas, lai nevarētu noteikt, kam vēstules
izsūtītas un kā iegūtas «Gmail» lietotāja konta paroles. Visdrīzāk,
pirms konta uzlaušanas lietotājam tikusi nosūtīta cita vēstule,
kuru atverot, automātiski tiek izkrāpta «Gmail» e-pasta parole.

Pagājušās nedēļas beigās «Swedbank» izplatīja brīdinājumu
klientiem par viltus vēstulēm, kas saturēja it kā bankas sūtītu
aicinājumu ievadīt internetbankas kodu kartes datus kādā vietnē.
Viltus vēstuli ticamāku padarīja klienta vārds, uzvārds un telefona
numurs, uz kuru banka it kā zvanījusi.

CERT.LV informē, ka rūpīgi sagatavota pikšķerēšana var ietvert
iepriekšēju klientu datu bāzes iegūšanu no dažādiem avotiem, lai
tādējādi tiktu pie lietotāja telefona numura un padarītu
krāpniecisko e-pastu ticamāku. Šaubu gadījumā, vai e-pasts ir īsts
vai nē, vislabāk ir sazināties ar banku, jāatceras arī, ka banka
nekad neprasīs ievadīt visus kodus no kodu kartes.

Parādījies arī izspiedējvīruss, kas sašifrē datorā esošos failus
un prasa maksu par piekļuvi saviem failiem. Saistībā ar šo vīrusu
vairāki lietotāji vērsušies pie CERT.LV pēc palīdzības. Inficēšanās
visbiežāk notiek, apmeklējot tiešsaistes filmu servisus. CERT.LV
neiesaka maksāt par failu atšifrēšanu, jo samaksa negarantē prasību
izpildi. Ja saķerts šāds vīruss, CERT.LV aicina doties pie
datorspeciālista, tomēr bieži vien lietotājam šāda vīrusa sekas ir
nepatīkamas – tiek zaudēta piekļuve datorā esošajiem failiem. Lai
pasargātu datoru no failu zuduma, cilvēki tiek aicināti veidot
rezerves kopijas.

Pēdējās nedēļas laikā novērota arī augsta «Policijas vīrusa»
aktivitāte. Šāds vīruss ar Valsts policijas atribūtiku Latvijā
parādījās 2012. gadā. Vīruss parāda uznirstošo logu ar tekstu labā
latviešu valodā un lietotājam tiek uzrādīta apsūdzība par nelegālu
materiālu aplūkošanu, nelicencētas programmatūras lietošanu vai
neatļautu darbību veikšanu. Vīruss nobloķē lietotāja datoru, un
tiek pieprasīts maksāt sodu, izmantojot «PaySafe» norēķinu sistēmu.
Lielākai ticamībai var tikt parādīta lietotāja IP adrese vai
lietotāja fotogrāfija, ja datorā pieejama tīmekļa kamera.

Ja dators inficēts ar policijas vīrusu, nekādā gadījumā
nemaksājiet par tā atbloķēšanu, bet meklējiet palīdzību pie
datorspeciālista, jo no šī vīrusa ir iespējams atbrīvoties, skaidro
CERT.LV. Lai izvairītos no inficēšanās ar datorvīrusiem, eksperti
iesaka regulāri atjaunināt visu datora un arī citu ierīču –
planšetdatoru un viedtelefonu – programmatūru, sevišķi «Java» un
«Flash» spraudņus, jo hakeri labprāt izmanto arī tā saucamos
«caurumus» programmatūrā. Tāpat ieteicams pa laikam noskenēt visu
datoru ar antivīrusa programmu. Nevajadzētu arī spiest uz
uznirstošiem logiem un aizdomīgām saitēm, jo tās var būt inficētas,
skaidro eksperti.

LETA