Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvs

Ritma Gaidamoviča

Šobrīd Jelgavā šajā sporta veidā trenējas Jelgavas 3.
pamatskolas 1.e, 2.f klase un trīs pilsētas skolu jaunieši no 12
līdz 16 gadiem, kopā aptuveni 50 audzēkņi. «Kādreiz domāju, kā
šādas klases jau ir vadošajās boulinga lielvalstīs – ASV,
Zviedrijā, Somijā –, taču izrādās, ka nekur vesela klase
nenodarbojas ar šo sporta veidu, tāpēc varam būt lepni, ka Jelgava
ir pirmā pasaulē, kur boulingā trenējas ne tikai individuālie
spēlētāji, bet pat veselas klases,» tā treneris.  

Vissenākais sporta veids

Kaut Jelgavā šo sporta veidu esam iepazinuši nesen, boulings
ir viens no vissenākajiem sporta veidiem pasaulē. Arheologi
izrakumos Ēģiptē atraduši figūras, kas līdzinās mūsdienu ķegļiem un
radušās aptuveni sestajā gadu tūkstotī pirms mūsu ēras. Bet
mūsdienu boulings sācis attīstīties 19. gadsimta beigās. Šobrīd tas
ir trešais masveidīgākais sporta veids pasaulē aiz futbola un
basketbola. A.Zizlāns atzīst, ka pie mums šis sporta veids vēl nav
ieguvis lielu popularitāti, taču ārzemēs to spēlē dažādās līgās –
junioru, jauniešu, senioru, sieviešu, vīriešu. «Boulingu var spēlēt
no bērna kājas līdz sirmam vecumam. Vecākais cilvēks pasaulē, kurš
uzmetis maksimālo rezultātu – 300 punktus –, ko sasniegt tiešām ir
ļoti grūti, ir 92 gadus vecs kungs,» tā treneris. 

Pirms diviem gadiem

Latvijā boulings kā sporta veids pastāv jau 11 gadus.
A.Zizlāns pirmo reizi ar boulingu iepazinies 1979. gadā, bet otro –
pirms 11 gadiem. Tieši tad arī viņš sācis domāt par bērnu un
jauniešu trenēšanu, pētīt spēles nianses, taktikas, lai vēlāk šīs
iemaņas nodotu jauniešiem. «Sākumā mācījos no spēlētāju video,
vēlāk jau no paša uzņemtajiem video starptautiskajās sacensībās.
Par pirmo eksperimenta trusīti kļuva mana meita, un jau 15 gadu
vecumā viņa spēlēja Latvijas sieviešu izlasē pasaules
meistarsacīkstēs 1999. gadā,» stāsta treneris. Nopietnāku
trenēšanas procesu A.Zizlāns uzsācis pirms septiņiem gadiem, kad
boulinga spēli mācīja galvaspilsētas bērniem, bet jelgavniekus ar
šo sporta veidu aizrāvis pirms diviem gadiem. 

Viss sākās ar 1. klasi

«Aizgāju pie Jelgavas 3. pamatskolas direktora ar piedāvājumu
izveidot boulinga klasi. Līdz tam šajā skolā darbojās hokeja un
peldēšanas klases. Un direktors pieļāva, ka arī šis sporta veids
skolēniem interesētu. Pirmajā gadā treniņu sāka 1. klase, taču
tagad jau ar šo sporta veidu nodarbojas 1.e un 2.f klase,» tā
A.Zizlāns. Vēlāk informētas vēl divas pilsētas skolas, lai
izveidotu jauniešu grupu, un šobrīd tajā darbojas vairāk nekā 20
bērni vecumā no 12 līdz 16 gadiem. «Nav noslēpums, ka boulings nav
lēts sporta veids. Pašlaik mums nav īpašu atbalstītāju, tāpēc
iztiekam ar vecāku nelielajiem piešķirtajiem līdzekļiem un manu
ieguldījumu,» stāsta treneris.

Abu klašu audzinātājas, kuras bērnus vadā uz treniņiem, –
pirmās klases skolotāja Sandra Klēģere un 2. klases skolotāja
Agnese Veidemane – atzīst, ka gan bērniem, gan vecākiem šī lieta
patīk, jo tas ir kas jauns. «Bērni pat treniņu dienās skaita –
tagad šī stunda, tad nākamā, tad pusdienas, un mēs ejam uz
boulingu! Katrā gadījumā šī ir viena no iespējām, kā papildus
sporta stundām fiziski bērnus nodarbināt, un to atbalsta arī
vecāki,» tā skolotāja Agnese.

Arī 2. klases skolniece Kendija Riekstiņa, kuru treneris
atzīst par pašu centīgāko no mazāko grupas, atzīst, ka viņai šī
spēle šķiet interesantāka par ierastajiem sporta veidiem, un
priecājas, ka vecāki viņu atbalsta. «Īpašs prieks, ka mums ir tik
jauks treneris, kurš gan palīdz tad, kad veicas, gan uzmundrina
tad, kad neiet tik labi,» stāsta Kendija. 

Fiziskā sagatavotība

A.Zizlāns atzīst, ka boulings ir ļoti sarežģīts sporta veids
un, lai ar to nodarbotos, nepieciešama laba fiziskā sagatavotība.
Tieši tāpēc mazajiem boulinga spēlētājiem tiek dota ne tikai
iespēja mācīties spēlēt boulingu, bet viena nodarbība paredzēta arī
ārstnieciskajai vingrošanai, lai nostiprinātu savu fizisko formu.
Ņemot vērā, ka boulings ir mentāls sporta veids, šeit bērniem
jāmācās arī koncentrēties, un tā ir otra lieta, ko māca
psiholoģijas nodarbībās. «Šeit, «A – Z boulinga akadēmijā», netiek
vien mācīts, kā pareizi spēlēt boulingu un nogāzt visus ķegļus,
līdztekus nosauktajām lietām bērni apgūst arī veselīgu dzīvesveidu,
pareizu uzturu. Savukārt svētkos bērni saņem vērtīgas un gudras
grāmatas, lai lasot varētu attīstīt un trenēt savu domāšanu, kas
ļoti nepieciešama šajā sporta veidā,» tā A.Zizlāns. 

Vairākas atšķirības

Protams, boulings kā sporta veids no boulinga kā izklaides
atšķiras. Pirmām kārtām jau atšķirīgs ir ekipējums – sporta bumbas,
apavi, arī boulinga celiņu īpatnības ir citādākas. Bumbas, kas
atrodas boulinga centros, ir zāles bumbas, bet tās, kuras izmanto
treniņos, – sporta bumbas, kurām ir pavisam cita uzbūve un nobīdīti
smaguma centri. Bet celiņš sportā tiek īpaši eļļots ar dārgu eļļas
mašīnu, kas maksā tikpat, cik vidējas klases automašīna. Uz celiņa
ir 39 dēlīši, uz katra atrodas zināms daudzums eļļas. Ar šādu
eļļošanas procesu tiek sarežģīts tas, lai tik viegli nevarētu
uzmest maksimālo punktu skaitu – 300 punktus. Otrkārt, spēlēšanas
taktika un punktu skaitīšanas sistēma sportā atšķiras no parastas
boulinga spēles draugu lokā. Arī punktu skaitīšanas sistēma šajā
spēlē nav no vieglākajām. Par laimi, tagad to dara automātiski un
ar īpašām skaitīšanas iekārtām. Spēles mērķis kā sportā, tā
izklaidē gan paliek nemainīgs – izārdīt jeb nosist visus ķegļus un
dabūt 12 straikus. 

Dāvanā – bumbas

Jāatzīst, ka šis sporta veids nav no lētākajiem, jo bargu
naudu maksā jau visas boulinga iekārtas. Arī boulinga ekipējums nav
pie­ejams par pāris latiem. Laba sporta bumba maksā pusotru simtu.
«Lai jauniešiem treniņu process būtu lētāks, no spēlētājiem
galvaspilsētā esmu dabūjis lietotas bumbas, restaurējis tās, un
tagad jaunieši ar tām trenējas. Bet par labiem panākumiem un
atbilstošu attieksmi ik pa laikam arī no manis kāds jaunietis saņem
dāvanā bumbu,» tā treneris. Pusaudži galvenokārt trenējas ar
profesionālām bumbām, bet mazākie ar zāles bumbām. Runājot par
pārējo ekipējumu, viņš stāsta, ka treniņos tiek izmantoti apavi, ko
dod boulinga centrā, taču tie, kuri spēlē jau augstākā līmenī, ir
iegādājušies profesionālos apavus. Jāpiebilst, ka labākās kurpes
maksā 140 latus. 

«Šobrīd par savu treniņu bāzi esam izvēlējušies boulinga
centru «Crash», taču nereti ar labākajiem audzēkņiem dodos uz
treniņiem Rīgā, kur ir iespēja pastrādāt ar atsevišķām ķegļu
figūrām,» piebilst treneris. 

Sports, zinātne un māksla

Boulings nav tikai sports – tā vienlaikus ir arī zinātne un
māksla, jo viss, kas notiek uz boulinga celiņiem, ir fizikāli
ķīmiskas sakarības, bet treneris šajā sporta veidā ir kā
mākslinieks, kurš veido individuālas skulptūras, jo katrs bērns ir
citāds – nav divu vienādu spēlētāju. «Protams, gudrās grāmatās ir
gan ideāla spēlētāja, gan ideālas spēlēšanas paraugs, taču ne katru
cilvēku pēc tāda var izveidot, jo katram ir savas īpašības un
spējas, kuras viņš rāda un pielieto praksē,» stāsta
A.Zizlāns. 

Bet galvenais ir atcerēties, ka boulingā netiek pielietots
spēks – viss balstās uz svinga principa – darbojoties zemes
pievilkšanas spēkam, brīvi palaižot bumbu, kuru ķermenis viegli
iešūpojis. Jo tas viss mīkstāk un vieglāk darīts un bumbas ātrums
lielāks, jo lielāka iespējamība, ka tiks izārdīti visi
ķegļi. 

Nav viena stila

A.Zizlāns stāsta, ka boulingā neaprobežojas ar vienu spēles
stilu, kā tas ir daudzās citās sporta spēlēs, to var spēlēt dažādos
veidos – spēle pa dažādām līknēm, spēle no malas, spēle tuvāk uz
centru, spēle, kad bumba pārvietojas uz otru malu, spēle pa
diagonāli un citi. To spēlēšanā ir arī vairāki paņēmieni, kā
sasniegt galveno mērķi. «Tikai ar vienu bumbu, izmantojot dažādus
tehnikas paņēmienus, var veikt vairāk nekā 4000 dažādus metienus,»
stāsta treneris. Bet interesantāku spēles procesu sportā padara
dažādās celiņu eļļošanas programmas. «Tas ir interesants process,
jo šīs eļļas programmas ir ļoti dažādas – īsākas, garākas, kas
sarežģī spēles procesu un cilvēkam vairāk liek domāt, kā nosist
visus ķegļus. Protams, lai to visu izpildītu, nepieciešamas
attiecīgas bumbas,» stāsta A.Zizlāns.  

15. starp vairāk nekā 300

Kaut arī Jelgavā jaunieši trenējas tikai divus gadus, šobrīd
viņi jau piedalās Eiropas tūrēs un brauc uz dažādām starptautiskām
sacensībām. Nozīmīgākais starts bijis pagājušā gada jūlijā, kad
divi puiši – Mareks Žukurs un Artūrs Ļivikins – piedalījušies
pasaules junioru čempionātā ASV līdz 23 gadu vecumam. Labākais
starts – Artūram. Viņš iekļuva finālā un rezultātā ieguva 15. vietu
starp vairāk nekā 300 dalībniekiem. Jāpiebilst, ka Artūram ir divas
sudraba medaļas Eiropas jauniešu konkurencē.

Bet pēdējais starts starptautiskās sacensībās bija 2008. gada
novembrī Zviedrijā, pasaules boulinga federācijas kalendārajā
turnīrā. Tajā piedalījās Artūrs Bricis, kurš pie A.Zizlāna trenējas
tikai trīs mēnešus, un Jelgavas Valsts ģimnāzijas skolniece Adīna
Kinzule, kura boulingā trenējas gadu. Treneris atzīst, ka abiem
jauniešiem tas vairāk bija brauciens pēc pieredzes, taču arī
rezultāti nav slikti. 

Treneris teic, ka ar boulingu kā sporta veidu var nodarboties
ne tikai jaunieši, bet ikviens, kurš vēlas. Galvenais – jābūt
vēlmei spēlēt boulingu un stingrai gribai. Viņš arī piebilst, ka
jauniešiem tiek dota lieliska iespēja trenēties, iekļūt Latvijas
izlasē un trenēties pie pasaulē vadošākajiem boulinga treneriem.
Tieši šobrīd līdz 11. janvārim Artūrs Ļivikins un Adīna Kinzule
kopā ar treneri ir pasaules kausa Eiropas zonas spēcīgākajā turnīrā
Somijā.