Ekonomika

Sintija Čepanone

Kopš šīs nedēļas ar devīzi «Mēs zinām, kā garšo prieks»
veģetāros un zivju ēdienus nobaudīt var kafejnīcā Jelgavas
reģionālajā Pieaugušo izglītības centrā. «Uz gaļu neceriet! To var
apēst mājās!» nosmej Elita.

Īstie cilvēki satikās īstajā laikā, un tagad Jelgavā atvērta
kafejnīca, kuras virtuvi jau iepazinuši galvaspilsētā dzīvojošie.
«Patiesībā jau tas nav tikai bizness, tikai sabiedriskā ēdināšana
vien. Tā ir mana dzīves koncepcija,» teic Elita, kura pirms gadiem
deviņiem, mēnesi pavadot Tibetā, sapratusi, ka ēst var arī citādāk
– veselīgāk, vieglāk, garšīgāk. Atgriežoties mājās, no ikdienas
ēdienkartes gaļa vienkārši tika izsvītrota un nelielam draugu lokam
par tradīciju kļuva «svētās pusdienas» jogas centrā. «Tieši
pulksten divpadsmitos mēs satikāmies, lai ar prieku paēstu. Un tā
es arī savu dzīvi plānoju – laiks pirms un laiks pēc pusdienām.
Stunda pa vidu ir svēta, jo tās taču ir pusdienas!» Elita
pārliecināta, ka tie cilvēki, kas nevar veltīt laiku ēšanai, vai nu
nemāk organizēt darbu, vai nu vienkārši sevi nemīl. 

Viņa tic labvēlīgam zvaigžņu stāvoklim un tam, ka viss notiek
tā, kā tam jānotiek. «Un tu pēkšņi saproti, ka jādara tas un nekas
cits! Esmu absolvējusi Mākslas akadēmiju un līdz brīdim, kad atvēru
savu pirmo veģetāro un zivju ēdienu kafejnīcu, man bija veiksmīgs
reklāmas bizness. Nekāda sakara ar pārtiku!» dzīvespriecīgi saka
Elita, piebilstot, ka viņa vienmēr ir strādājusi, nevis gājusi uz
darbu. «Cik labi ir darīt to, kas patīk, un vēl nopelnīt naudu!
Tagad es atnāku uz darbu paēst.»

Taujāta par risku šajā laikā atvērt jaunu kafejnīcu, Elita
vien attrauc: «Nauda atrod darītāju. Mēs taču sākam no nulles,
tāpēc, manuprāt, mēs varam attīstīties tikai uz augšu.»
Neapšaubāmi, liels atspaids ir tas, ka virtuve un ēdināšanas telpas
Pieaugušo izglītības centrā nebija jāiekārto no jauna – vienkārši
nāc un dari. Un Elita darīja ar’. Sapulcināja komandu, un tagad arī
mūsu pilsētā pēc Rīgas parauga top prieks, Elitas vārdiem runājot,
pavāra eksperimenti un radošās izpausmes jeb ājūrvēdas receptes
mums saprotamā «valodā».

«Man, šķiet, ir talants piesaistīt labus un priecīgus
cilvēkus. Tā bija gan tad, kad darbiniekus meklēju Rīgas
kafejnīcai, gan arī tagad – Jelgavas, un esmu laimīga, ka
satikāmies tieši ar šiem cilvēkiem,» Elita pārliecināta, ka vilties
nenāksies un arī Jelgavā, tāpat kā Rīgā, pavāres virtuvē dziedās un
smaidīs, savu prieku caur ēdienu nododot tālāk.

«Vegetas» garšvielas aizliegtas ar
likumu 

«Pavāram, gatavojot ēdienu, noteikti ir jābūt labā
garastāvoklī, virtuvē jāaizdedz svecīte, lai būtu dzīvā uguns.
Lamāties nedrīkst, arī «vegetas» garšvielas ir aizliegtas ar
likumu,» svarīgākos nosacījumus virtuvē nosauc Elita. Pārējais –
pavāra ziņā, vien jāatceras, ka ēdiens jāgatavo nevis tāpēc, lai to
varētu pārdot, bet vienkārši – paļaujoties uz izjūtām. «Esam
atvērti tikai dažas dienas, tādēļ tagad ir tāds eksperimentu laiks.
Visam ir jāpiešaujas, jāizjūt garšas nianses, jo pie indiešu
garšvielām, ko ēdienam liekam klāt mēs, jāpierod. Katls ir un
receptes arī – lai jau Daiga (pavāre – red.) ņemas!» ar tādu pašu
vieglumu, ar kādu kafejnīcā top ēdiens, teic Elita, atklājot, ka
sāta sajūta rodas nevis no tā, cik daudz apēd, bet gan no tā, ko
apēd. «Cilvēkam pusdienās jāapēd tik, cik viņa sauja liela. Kur
rodas sāts? Apziņā! Ēdienam ir jāapmierina visas piecas garšas –
tam vienlaicīgi jābūt sāļam, saldam, rūgtam, skābam un pikantam. Ja
tā ir, tad pēc maltītes vairs negribas knakstīties ar našķiem.
Cilvēks ir paēdis bez gaļas, turklāt ietaupījis naudu,» veselīgas
maltītes noslēpumu atklāj Elita, akcentējot veģetārā ēdiena
priekšrocību – pēc maltītes nav noguruma, cilvēks uzreiz var atkal
skriet.    

«Mēs ēdienu negatavojam, lai to pārdotu. Tieši tāpēc pavārei
saku: gatavo tā, lai pašai garšotu!» teic Elita, piebilstot, ka
tieši tāpēc piedāvātā ēdienkarte ik dienu var mainīties atkarībā no
tā, kāds pavārei būs garastāvoklis. 

Elita pēc pieredzes zina, ka ir maz tādu vietu, kur cilvēki,
kas uzturā nelieto gaļu, var patiesi garšīgi un daudzveidīgi paēst.
Tagad tāda ir tepat Jelgavā. «Es neuzstāju, ka visiem cilvēkiem
jākļūst par veģetāriešiem. Pavisam ne! Es tikai varu parādīt, ka
paēst var arī citādāk,» piebilst Elita.

Vai zināt, cik veidos var pagatavot pangasiju vai lasi?
Neskaitāmos, un par to varat paši pārliecināties. «Pangasija
mandeļu skaidiņās, pangasija ungāru gaumē, pangasija timiānā…»
kaut dažus cenšas atcerēties Elita, beigās gan piebilstot, ka
ēdiens ir jābauda, nevis par to jārunā vai jāraksta. Un tomēr…
maizes zupas saldais – ar spīdīgu maizes zupu un matētu putukrējumu
vai «Franču skūpsts», kurā viens otru papildina biezpiens,
putukrējums un ogas… 

Kā teic Elita, viņa ar kosmosu nestrīdas, tāpēc, kad zvaigžņu
stāvoklis viņai būs labvēlīgs, visā pasaulē gluži kā «makdonalds»
aicinās «Bon Appetit» kafejnīcu tīkls, kur varēs nobaudīt caur un
caur veselīgu veģetāru maltīti. «Tāda ir mana vīzija,» viņa nosaka
ar māksliniecisku vērienu. Un kā gan citādi, ja viņa apgalvo, ka
zina, kā garšo prieks, un tajā grib dalīties ar citiem.