Jaunizveidotais basketbola klubs «Jelgava» jau aizvadījis vairākas Latvijas un Baltijas basketbola līgas spēles, kurās pagaidām pie uzvarām nav izdevies tikt, taču komandas galvenais treneris Kaspars Vilcāns ir nosvērts: «Mums ir jauna komanda, kurai veiksme jānopelna treniņos. Esmu pārliecināts, ka uzvaras nekur nepaliks – jābūt tikai pacietīgiem.»
Ģirts Pommers
Šosezon mūsu pilsētas basketbola tradīcijas turpina klubs «Jelgava», kas ir tiešs BK «Zemgale» pēctecis, jo jaunā kluba pārstāvji pārņēma «Zemgales» saistības un ieguva iespēju startēt Latvijas augstākajā basketbola sabiedrībā jeb Latvijas Basketbola līgā. Komandas sastāvs ir gados jauns – vecākais komandas spēlētājs ir 1985. gadā dzimušais Edgars Krūmiņš, kurš pilda kapteiņa pienākumus. Galvenais treneris – jelgavnieks Kaspars Vilcāns, kuram šī ir jauna pieredze, jo pirms tam trenēta LLU studentu komanda, amatieru klubs «Pērkons», bet pēdējie pāris gadi pavadīti aiz pieredzējušā Vara Krūmiņa muguras, darbojoties kā otrajam trenerim.
Pēc aizvadītajām trim Latvijas Basketbola līgas spēlēm (piedzīvoti trīs zaudējumi – red.) rodas jautājums, vai tomēr nevajadzēja startēt Latvijas basketbola 2. divīzijā, mājas spēles aizvadot Mātera ielas hallē? Zemgales Olimpiskais centrs ir uzbūvēts, un tur mums jāspēlē. Skatītāji ir jāradina pie šīs sporta būves. Mēs esam spēlējuši Sporta servisa centra zālē, kurā grozs ir augstāks par griestiem, bet visiem tā zāle patika; tad nāca Mātera ielas halle, kurā jutāmies mājīgi. Gan jau pienāks arī Zemgales Olimpiskā centra laiks. Par uzvarām – mēs esam jauni, mācāmies, trenējamies. Uzvaras nekur nepaliks, vajag tikai pacietību. Lai uzvarētu, vajadzīga veiksme un meistarība – meistarība nāks treniņos, bet veiksme ir jānopelna. Ticiet man, uzvaras būs!
Pagaidām ir tā, ka pret spēcīgākajām komandām spēlētāji prot sevi motivēt, bet pret līdzīgajām mēs sadegam psiholoģiski. Cenšamies, taču bieži vien par daudz, un tad tas vēršas jau pret mums.
Tu minēji, ka komanda ir jauna, taču arī tev kā galvenajam trenerim šī būs jauna pieredze šādā līmenī. Man patīk tas, ka man ir iespēja strādāt ar jauniem spēlētājiem. Skaidrs, ka paies laiks, kamēr viņi pieradīs pie mana spēles stila un izpratnes – ātra spēle, kustīgs uzbrukums un agresīva aizsardzība. Mums spēlētāju augumi neatļauj spēlēt uz groza apakšu, tādēļ spēlēsim ātru basketbolu. Kā tas sanāks, to redzēsim tikai pēc sezonas noslēguma.
Pagaidām cīnāties bez uzvarām. Kas ir tie iemesli, kuri neļauj uzvarēt? Viennozīmīgi – aizsardzība. Mēs pašlaik visās spēlēs zaudējam atlecošās bumbas, un tas ir tādēļ, ka spēlētājs aizsardzībā nenostrādā līdz galam, neatbloķē savu pretspēlētāju, neaiziet pakaļ savai bumbai. Kā pierādīja pēdējā spēle, uzbrukumā mēs varam gūt ap 70 punktiem, kas ir normas robežās, taču iegāž aizsardzība. Runājot par pēdējo spēli (sāpīgs zaudējums ar 98:70 vienam no principiālākajiem pretiniekiem komandai «Jūrmala/Fēnikss» – red.), pretinieks mūs apspēlēja individuāli, mēs par maz palīdzējām un vairākās epizodēs vienkārši nokavējām ar aizsardzības darbībām.
Kādi ir kluba mērķi? No vadības oficiāli neesam dzirdējuši konkrētas vietas turnīra tabulā. Vai tev kā komandas trenerim ir savi personīgie mērķi? No kluba vadības konkrēti mērķi sezonai nav uzdoti. Skaidrs, ka mēs cenšamies katrā spēlē demonstrēt savu līmeni, cik nu mums tas izdodas. Mani personīgie mērķi ir iekļūt izslēgšanas spēlēs. Pat neskatoties uz to, ka mums sezona sākusies ar zaudējumiem, uzskatu, ka tas viss vēl ir labojams. Latvijas Basketbola līgā jāspēlē četri apļi, tātad ar katru komandu vēl jātiekas trīs reizes. Ticu, ka mēs spēsim izlabot neveiksmīgo sezonas sākumu.
Kāds ir treniņu grafiks, cik profesionāli tie ir? Treniņus plānojam, pakārtojot tos studentiem, tādēļ tie ir agri no rīta, lai spēlētāji, kuri mācās, pēc tam tiktu uz lekcijām, un vakarā pulksten 19. Cenšamies treniņprocesu organizēt pēc iespējas profesionālāk – divi treniņi dienā, ir iespēja apmeklēt trenažieru zāli. Jāsaprot, ka spēlētājiem jāmāk savu dienu sakārtot tā, lai spētu trenēties no rīta un vakarā. Tātad laicīgi jāiet gulēt un jāplāno savs dienas režīms. Te gan daudz kas atkarīgs no katra personīgās profesionalitātes jeb attieksmes pret darbu.
Pastāv uzskats, ka Jelgavas basketbola sabiedrība ir pārāk sašķelta. Strīdi, kaislības un citi negatīvi apstākļi pēdējos gados krietni pabojājuši šī sporta veida slavu. Grūti teikt. Vienam patīk šī kluba vadība, otram – iepriekšējā. Tāpat arī ar treneriem un spēlētājiem. Man žēl, ka basketbola funkcionāri mūsu pilsētā savā starpā naidojas. Ja paskatās uz Liepāju un Valmieru, kas cīnās par Latvijas čempionāta četrinieku, tad kādēļ arī mēs nevarētu izveidot labu komandu? Mums ir gan Olimpiskais centrs, gan tradīcijas, taču pagaidām Jelgavas basketbola sabiedrība ir sašķelta, un tas, protams, traucē sasniegt vienotus mērķus. Jācer, ka ar laiku spēsim atgriezt mūsu pilsētā augsta līmeņa basketbolu.
Foto: Ivars Veiliņš
2.7 °C,
7 m/s,
88.6 % 
2.7 °C,
7 m/s,
88.6 %