Industriālo parku attīstīšanas uzņēmuma «NP Jelgavas biznesa parks» apgrozījums pērn pieaudzis nepilnas piecas reizes, savukārt zaudējumi nedaudz samazinājušies par nepilniem 20 000 latu līdz 75 000 latu. Tie saistīti ar ieguldījumiem kādreizējās RAF rūpnīcas teritorijas sakārtošanā un telpu sakārtošanā parkam piesaistītajiem uzņēmumiem.
Anna Afanasjeva
Uzņēmumu reģistru apkalpojošās firmas «Lursoft» dati liecina, ka SIA «NP Jelgavas biznesa parks» zaudējumi pērn bijuši 75 817 lati. Uzņēmuma zaudējumi 2006. gadā bija 92 807 lati. Savukārt biznesa parka apgrozījums pērn bija 515 926 lati, salīdzinot ar 112 536 latiem 2006. gadā. Jelgavas biznesa parks ietilpst «NP Properties» uzņēmumu grupā. Mūsu pilsētas parks pašlaik lielākais industriālais parks Latvijā, kura kopējā platība ir 23 hektāri, bet iznomājamo telpu platība pārsniedz 111 tūkstošus kvadrātmetru.
«NP Properties» attīstīta un apsaimnieko industriālos parkus dažādās Latvijas pilsētās – Rīgā, Jelgavā, Rēzeknē, Daugavpilī un Olainē.
Uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Elita Moiseja pauž, ka «NP Jelgavas biznesa parka» attīstības plāni un telpu iznomāšana notiek atbilstoši plānotajam. Lai gan valstī attīstības tempi mazinājušies, Jelgavas parkam, pateicoties stratēģiski izdevīgajai atrašanās vietai, turpinās jaunu nomnieku piesaiste. Sava nozīme ir arī uzņēmumu pieredzei industriālo parku attīstīšanas un apsaimniekošanas jomā.
Parkā turpinās rekonstrukcijas otrā kārta. Tās gaitā izremontēta daļa ražošanas un noliktavu telpu vairāk nekā 25 000 kvadrātmetru platībā, no jauna pievilktas komunikācijas, tiek mainīts un siltināts jumta segums 20 000 kvadrātmetru platībā. Sakārtota ārējā teritorija, turpinās biroja ēkas renovācija, kuras kopējā iznomājamā platība pārsniedz 9 000 kvadrātmetru.
Pašlaik industriālajā parkā iznomāti 25 000 kvadrātmetru. platības, kur darbību veic ap desmit dažādu ar ražošanu saistītu nozaru pārstāvji. To vidū ir Baltijā lielākais gumijas izstrādājumu ražotājs a/s «Baltijas gumijas fabrika», PET pudeļu otrreizējās pārstrādes uzņēmums a/s «PET Baltija», gofrētā kartona ražotājs «Smurfit Kappa Baltic», metālapstrādes uzņēmums «Mārupes metālmeistars», celtniecības un mehanizācijas tehnikas tirgotājs «Stats», stikla pakešu ražotājs «Lakron», logu ražotājs «Glaskon» u.c.
N.Moiseja, jautāta par turpmāko, spriež, ka nākotne varētu būt stabila, jo «NP Properties» investīcijas parka attīstībā aptuveni 13 miljonu latu apmērā ir ilgtermiņa ieguldījums, no kura atdeve sagaidāma ilgstošā, nevis īsā laika periodā. Līdz šim nomas līgumi noslēgti ar nopietnām kompānijām, nopietniem tirgus spēlētājiem savā nozarē, kas arī savu darbību plāno ilgtermiņā. «No mūsu pieredzes par klientiem, ar kuriem līdz šim noslēgti līgumi, var teikt, ka uzņēmumi ir ne tikai attīstījušies, bet arī palielinājuši ražošanas apjomus, sasniedzot ļoti labus rādītājus. Protams, mēs nevaram paredzēt mūsu nomnieku turpmāko attīstību, jo lielā mērā tā ir atkarīga no kopējās ekonomiskās situācijas, valsts atbalsta, veiksmīgas sadarbības ar piegādātājiem, partneriem, kā arī no katra uzņēmuma biznesa koncepcijas un tālredzīguma. Pašlaik ieguvēji viennozīmīgi ir tie uzņēmēji, kuri uzņēmuma modernizācijā un attīstībā, kā arī inovāciju piesaistē investēja krietni vien agrāk nevis šodien,» domā E.Moiseja.
«NP Jelgavas biznesa parka» attīstība pēc uzņēmuma domām saistīta arī ar pilsētas un reģiona attīstību kopumā. Jelgavai šinī ziņā ir perspektīvas un tam nepieciešamie priekšnoteikumi. Proti, pilsēta ir ieguvusi pieprasīta un strauji augoša uzņēmējdarbības centra statusu, ko apliecina gan vairāki jauni projekti, gan arī biznesa inkubatora izveide un tā darbība. Par pilsētas izaugsmi un attīstību kopumā liecina arī fakts, ka pērn Jelgavā un rajonā visvairāk palielinājies uzņēmumu skaits.
Savukārt par ražošanas nozari E.Moiseja neņemas prognozēt, jo ekonomiskā situācija valstī kopumā ir sarežģīta un neprognozējama. Latvijā pēdējā gadā ievērojami pieaugušas ražošanas pašizmaksas, savukārt darba ražīguma rādītāji ir palikuši nemainīgi un joprojām ir vieni no zemākajiem starp ES dalībvalstīm. Situācijas nopietnību apliecina arī ražošanas apjomu kritums, kas atsevišķos mēnešos, piemēram, maijā pēc Eiropas statistikas biroja «Eurostat» datiem Latvijā bija lielākais starp ES valstīm – gada laikā tas samazinājās par 8,1 procentu.
Pašlaik, kad nopietni kritušies iekšzemes kopprodukta pieauguma tempi, lielākā nepieciešamība ir pēc būtiskām strukturālām reformām, jo pašreizējā valsts rūpniecības un eksporta struktūra nav ilgtspējīga un nespēs nodrošināt un stimulēt preču ražošanu ar augstāku vērtību pasaules tirgos, vienlaicīgi palielinot arī eksporta intensitāti. Protams, turpmākā situācijas attīstība lielā mērā ir atkarīga no valsts aktīvas iesaistīšanās un atbalsta kvalitātes, kā arī konkrētu aktivitāšu izvēršanas ar mērķi būtiski paaugstināt darba ražīguma rādītājus un veicināt preču ražošanu ar augstāku vērtību pasaules tirgos.
3.4 °C,
2.7 m/s,
86.8 % 
3.4 °C,
2.7 m/s,
86.8 %