Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvs

Šodien Zemgales Olimpiskajā centrā (ZOC) sākās Latvijas volejbola čempionāta finālsērija, kurā savā starpā tiekās divi kaimiņi – «Biolars/Jelgava» un «Poliurs/Ozolnieki». Pirmajā mačā aptuveni 600 skatītāju klātbūtnē jelgavnieki dominēja visa mača garumā, ne mirkli neradot šaubas par šīs spēles uzvarētāju – panākums trijos setos ar 25:17, 25:21 un 25:16. Sērijas, kura ilgs līdz kādas komandas trim uzvarām, nākamā spēle 10. aprīlī. 

Krišs Upenieks

Šodien Zemgales Olimpiskajā centrā (ZOC) sākās Latvijas
volejbola čempionāta finālsērija, kurā savā starpā tiekās divi
kaimiņi – «Biolars/Jelgava» un «Poliurs/Ozolnieki». Pirmajā
mačā aptuveni 600 skatītāju klātbūtnē jelgavnieki dominēja visa
mača garumā, ne mirkli neradot šaubas par šīs spēles uzvarētāju –
panākums trijos setos ar 25:17, 25:21 un 25:16. Sērijas, kura ilgs
līdz kādas komandas trim uzvarām, nākamā spēle 10.
aprīlī. 

Šis ir pagājušā gada fināla atkārtojums, kad šajā duelī labāki
bija jelgavnieki, pirmo reizi neilgajā pastāvēšanas vēsturē izcīnot
Latvijas čempionāta zeltu. Šogad līdz finālam «Biolars/Jelgava»
aizkļuva trīs reizes piecos setos apspēlējot Daugavpils
Universitātes volejbolistus. Turpretī ozīši parūpējās par nelielu
pārsteigumu – sērijā ar 3:1 apspēlēta Rīgas «Lāse-R»
komandu. Šodien ZOCā jau ar pirmajām izspēlēm bija patīkama
atmosfēra, tiesa, jāsaka, ka vairāk vai vismaz skaļāki atbalstītāji
bija Ozolnieku puišiem. 

Laukumā meistarīgāki sākumā bija mājinieki, izvirzoties vadībā
ar 3:0. Mūsējie spēlēja tiešām labi, īpaši jāizceļ jelgavnieku
bloks, kas pirmajā setā atnesa ļoti daudz punktus un milzīgu
pārliecības sajūtu. Principā Ozolniekiem nekādu variantu nebija, jo
Jurija Deveikus vadītā komanda spēlēja bez īpašām kļūdām, uzvarot
pirmo setu ar 25:17. Jāuzteic visa komanda, kas tiešām izskatījās
pamatīgi noskaņojusies un uzkrājusi spēku, ko varēja darīt mazliet
ilgāk nekā viesi.  

Arī otrā seta ievadā monstruāls bija jelgavnieku bloks, kas,
pirmajā tehniskajā pārtraukumā dodoties, uz tablo deva sešu punktu
handikapu – 8:2. Lieliski spēlēja Pēteris Aukmanis, kurš tiešām
izcēlās uz pārējo fona. Volejbols tiešām bija baudāms, komandas
cīnījās par katru bumbu, nopelnot aplausus arī no skatītājiem, bet
spēles gaitu vienalga pārliecinoši kontrolēja mājinieki. Bez liekas
nervozitātes izskaņā sets tika novests līdz loģiskam iznākumam –
25:21. 

Neliels trauksmes zvaniņš ieskanējās trešā seta sākumā, kad
viesiem izdevās lieliska serve un bloks (1:3). Ātri mūsējie spēja
atgūties, gūstot piecus punktus pēc kārtas (6:3). Izteikti bija
jūtams, ka šodien jelgavnieki ir labāki, tādējādi īsti cerību uz
saspringtāku maču nebija, tomēr kvalitāte tiešām bija laba un
skaistas izspēles nebija retums. Trešais sets uzvarēts ar 25:16 un
spēlē 3:0.

Jelgavnieku pirmais temps Edgars Baiks pēc mača bija apmierināts
ar iznākumu, bet saglabāja piesardzību sakarā ar sērijas
turpinājumu: «Cīnījās abas komandas. Ozolnieki malači, jo
pusfinālā vinnēja «Lāsi». Pretinieki ir stipri, ar viņiem ir
jācīnās. Domāju, ka nākošā spēle būs smagāka. Šoreiz mums gāja
labāk, viss izdevās.»

«Pārdegām. Laikam tā gribēšana bija vairāk nekā vajag.
Svarīgajos brīžos iekritām serves uzņemšanā, arī blokā ne tā
nostrādājām. Centīsimies labot kļūdas – sērija vēl nav galā.
Deviņas dienas ir ļoti, ļoti liels laika posms – jāstrādā visos
elementos. Mums nav viens īsts līderis, ja visa komandā spēlēs, tad
būs arī rezultāts,» Aivis Āboliņš apstiprina, ka Ozolnieki pēc šīs
spēles balto karogu neizkārs, uzverot arī, ka emociju vēl ir
pietiekami daudz arī pēc uzvaras pusfinālā.

Nākamā finālsērijas spēle vien pēc deviņām dienām 10. aprīlī.
Starts ZOCā pulksten 20.  

Foto: Ivars Veiliņš
Video: Māris Martinsons