Šovakar Jelgavas pilsētas bibliotēkā notika kinovakars, piedāvājot interesentiem bez maksas noskatīties filmu «Bille» un tikties ar filmas radošo komandu. «Man nebija ienācis prātā, ka būt aktierim ir tik grūti un viens un tas pats jādara vairākas reizes. Un ka filmē visu vasaru, bet filma ir tikai apmēram divas stundas gara,» saka galvenās lomas atveidotāja jelgavniece Rūta Kronberga.
Rūtai šobrīd ir 11 gadu, un viņa mācās 5. klasē, bet filma tika uzņemta pirms dažiem gadiem. Piedalīties atlasē viņai ieteikusi rakstniece Nora Ikstena. «Kad agrāk tika uzņemta filma par manu vectētiņu Daini Īvānu, rakstniece arī piedalījās šajā procesā. Es toreiz filmēšanā nepiedalījos, bet gandrīz visu laiku tur biju klāt. Viņa mani atcerējās un piedāvāja piedalīties atlasē,» stāsta Rūta. Filmas režisore šo stāstu atceras tā: «Jā, Rūtu ieteica rakstniece Nora Ikstena, bet es neiedomājos, ka viņai ir citādāks uzvārds nekā viņas vectēvam. Kad visas pretendentes bija atrādījušās, kāds no filmēšanas grupas noteica, ka tā meitene laikam nav ieradusies. Bet es jau tobrīd zināju, ka esmu atradusi īsto aktrisi šai lomai – Rūtu. Beigās izrādījās, ka viņa arī ir tā pati meitene, ko gaidījām.» Režisore piebilst, ka atlase bija ļoti nopietna un pēdējās kārtās bija vēl vairāk nekā simts meiteņu, kas pretendēja uz lomu.
Rūtas mīļākā aina filmā ir tā, kurā viņa ar filmas ģimeni – tēti Artūru Skrastiņu un mammu Elīnu Vāni – dodas ciemos pie bagātas tantes, kura viņus pacienā ar rabarberu lapu zupu. «Mums bija jātēlo, ka mums tā zupa negaršo, bet tā bija tik garšīga! Bija grūti izlikties, ka negaršo,» stāsta meitene, piebilstot, ka pēc filmēšanas šādu ēdienu vairs nav ēdusi. Tāpat Rūtai bijis grūti braukt ar trīsriteni, kas viņai bijis par lielu, bet, par laimi, filmā bija paredzēts, ka meiteni uz riteņa kāds stumj. «Grūti bija arī raudāt, kad to vajadzēja. Tad bija jāiztēlojas kas bēdīgs, bet ne vienmēr tas nostrādāja. Tad man pilināja acīs kaut kādu kodīgu šķidrumu, kam vajadzēja izsaukt asaras, bet uz mani tas neiedarbojās – es tik acis cieši jo cieši miedzu,» atceras Billes lomas atveidotāja, atklājot, ka galu galā izlīdzējušies ar ūdeni, ko uzpilinājuši uz viņas sejas zem acīm.
Filma «Bille» nominēta kino balvai «Lielais Kristaps» kā labākā pilnmetrāžas filma, savukārt Rūta nominēta kā labākā aktrise kopā ar tādām profesionālām aktrisēm kā Ievu Puķi, Daigu Kažociņu un Elitu Kļaviņu. Par to meitene saka: «Es nejūtos kā aktrise un nezinu, kā ir būt nominētai šādai balvai.» Viņas ģimene un draugi, kuri filmu jau noskatījušies, Rūtai saka, ka viņa ir ļoti labi notēlojusi, un mudina nekļūt iedomīgai. «Bet man tas nedraud. Patiesībā es nemaz negribu, lai citi zinātu, ka es piedalos šajā filmā, jo nezinu, ko viņi nodomās par šo filmu un vai viņiem tā patiks,» saka Rūta. Viņa ir arī izlasījusi Vizmas Belševicas darbu «Bille», pēc kura motīviem uzņemta filma, un spriež, ka filmā daudz kas ir izņemts ārā un pārveidots, bet grāmatā stāsts ir daudz garāks un plašāks. Tomēr, viņasprāt, jauniešiem filma varētu patikt labāk nekā grāmata, jo ne visiem patīk lasīt.
Jāpiebilst, ka šī Rūtai ir vienīgā pieredze kā aktrisei. Ikdienā vēl bez mācībām viņai patīk zīmēt, kā arī meitene darbojas jaunsardzē. «Arī šovakar biju jaunsargos. Mēs mācījāmies siet mezglus,» atklāja meitene, piebilstot, ka nav domājusi par jaunu filmēšanos.
Ar jelgavniekiem šovakar tikās arī filmas režisore I.Kolmane un producents Jānis Juhņēvičs. Režisore pastāstīja, ka atļauju ekranizēt šo darbu viņa saņēmusi no pašas V.Belševicas – pēc tam, kad viņa bija iepazinusi citus I.Kolmanes darbus un nolasījusi lekciju par to, kas viņai kino nepatīk. Filma ir tapusi Latvijas simtgades filmu programmas ietvaros un ir trīs valstu – Latvijas, Lietuvas un Čehijas – kopdarbs. «Lietuvā tika veikta filmas skaņas pēcapstrāde un atsevišķām epizodēm tika tīrīti kadri. Tā kā filma ir par vēsturiskiem laikiem, nav daudz māju, kas saglabājušās no 20. gadsimta 30. gadiem, bet tās, kas ir, ir sabojātas – ar satelītantenām, plastikāta logiem. Tas viss bija jāaizvāc,» stāsta producents. Savukārt Čehijā tika veikta montāža, krāsu apstrāde un darbs ar vizuālajiem efektiem. «Dažus no vizuālajiem efektiem skatītāji pamanīs, bet citus varbūt arī nē. Piemēram, filmā ir epizode, kas notiek tirgus laukumā. Tā filmēta Rīgā, bet tur tādas vietas nav. Atradām daudz maz piemērotu laukumu, savācām atkritumus, aizvedām dekorācijas, bet vēlāk cilvēki staigāja, meklēja atbilstošas ēkas, bildēja tās un pēc tam iemontēja filmā – it kā tās atrastos ap tirgus laukumu,» filmēšanas aizkulises atklāja J.Juhņēvičs.
Nacionālajā Kino centrā informē, ka 27. novembrī starptautiska kinofestivāla «Tallinn Black Nights Film Festival» konkursa sadaļā «Baltic Film Competition» filma «Bille» piedzīvos starptautisko pirmizrādi.
Foto: «Jelgavas Vēstnesis» un no Jelgavas pilsētas bibliotēkas arhīva