24.6 °C, 0.9 m/s, 61.3 %

Kultūra

Bildēs iegleznotas domas
07/09/2011

«Agrs rīts un pēdējie saules stari vakarā. Pavasaris un rudens – tas ir mans laiks. Tur ir krāsas, tur ir noskaņa, tur ir sajūtas, kas man ir tik svarīgas gleznojot. Un tieši tāpēc tas, ko es domāju, ir iekšā katrā bildē,» saka mākslinieks Uldis Zuters. Šodien Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā durvis vērusi viņa gleznu izstāde.

Sintija Čepanone

«Agrs rīts un pēdējie saules
stari vakarā. Pavasaris un rudens – tas ir mans laiks. Tur ir
krāsas, tur ir noskaņa, tur ir sajūtas, kas man ir tik svarīgas
gleznojot. Un tieši tāpēc tas, ko es domāju, ir iekšā katrā bildē,»
saka mākslinieks Uldis Zuters. Šodien Ģederta Eliasa Jelgavas
Vēstures un mākslas muzejā durvis vērusi viņa gleznu
izstāde.

Tieši 7. septembrī mākslinieks arī
atzīmē savu 70. jubileju. Izstādē apmēram sešdesmit gleznās var
izsekot līdzi tam, kā mainījusies U.Zutera daiļrade. Novērtējami
gan darbi, ar kuriem, kā pats saka, viss sākās, gan arī jaunākie.
«Saulespuķes, kas gleznotas, pērn braukājot pa Burgundiju, ir mana
jaunākā glezna – vēl krāsa līp.»

Nedzīvo tikai mākslā

«Patiesībā jau tie vecie darbi gadus
piecdesmit vai pat vairāk nebija cilāti. Kad gatavojos izstādei
«Sākums», tos atradu tēva mājas bēniņos. Redz, tolaik vēl biju tik
maziņš, ka pretendēju būt liels mākslinieks, tāpēc dažus darbus
esmu pat parakstījis,» smej mākslinieks, piebilstot, ka, pēc tik
daudz gadiem, turot rokās pirmos darbus, kļūst mazliet dīvaini,
taču atmiņā cita pēc citas ataust reiz piedzīvotās sajūtas, darbu
tapšanas process. Un arī par pēdējās desmitgadēs tapušajām gleznām
viņš var pastāstīt tā, it kā tās nupat, nupat tikai būtu pabeigtas.
Taču, vērtējot savus darbus, U.Zuters vien nosaka: «Nekāds
smagsvars glezniecībā es neesmu pilnīgi noteikti. Īstam
māksliniekam jādzīvo mākslā, bet man visu mūžu ir bijis darbs,
tāpēc man patīk apzīmējums «brīvdienu gleznas». Es gleznoju brīvajā
laikā.»

Bet ikdienā viņš jau trīspadsmit gadus
ir dizainers Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā.
«Kā datorists esmu nulle – zinu tikai savas programmas, kurās tad
arī top bukleti, afišas, pa kādai grāmatiņai un citam izdevumam,»
paškritisks ir U.Zuters, piebilstot, ka šajā darbā viņu glābj tas,
ka ir mākslinieks, kaut arī datordizains un gleznošana esot divas
pavisam atšķirīgas lietas. Paralēli tam Amatu vidusskolā viņš māca
zīmēt topošajiem frizieriem. «Nu tajā mani mana kundze ievilka, jo
viņa tur skolo frizierus un savus bērnus citam negrib uzticēt,» tā
mākslinieks.

Plenēri disciplinē

Izrādās, tieši mācīšana bijis iemesls
tam, lai U.Zuters atgrieztos pie gleznošanas. Savu radošo darbību
viņš iedala divos posmos. «Nopietni sāku gleznot tūlīt pēc Mākslas
akadēmijas absolvēšanas, bet tad dažādu, vairāk subjektīvu, iemeslu
dēļ to pārtraucu darīt un vismaz gadus astoņus negleznoju vispār.
Tiesa gan, no tā pavisam prom aiziet nevar. Arī man nesanāca, jo
pienāca laiks, kad bija jāskolo savi bērni – vajadzēja sagatavot
viņus Lietišķās mākslas vidusskolai, un tā es pamazām atsāku
gleznot,» atceras mākslinieks, neslēpjot, ka laiks, kas pavadīts
bez gleznošanas, bijis tāds pamatīgs mīnusiņš, jo, ja nezīmē
regulāri, ātri vien var zaudēt formu – «acs jau redz, bet roka
neklausa», turklāt mācīt zīmēt viņam patīkot, bet zīmēt pašam – ne
visai.

Par sevi U.Zuters mēdz teikt, ka ir
«kapitāls sliņķis». Kaut vai tādēļ, ka vislabprātāk viņš glezno
plenēros – citādi ir grūti sevi piespiest kaut ko pasākt. «Bet
plenērā ir komanda, ir reglamentēts laiks, un tieši tādos
apstākļos, kad citu neko darīt nevaru, es izdaru visvairāk. Tieši
plenērā es jūtos vislabāk, un vairums manu darbu radušies,
gleznojot noskaņas, tverot pārejas mirkļus dabā,» viņš pamato savu
patiku gleznot ainavas. Klusās dabas, portreti – tas viss prasa
laiku, piesēdēšanu, vairāk zīmēšanu. Bet ainavas top vienā elpas
vilcienā. «Citādāk nemaz nevar, jo gaisma mainās, un tad jau
pavisam cita bilde sanāk,» tā viņš.

Dabas likumi nemainās

Kaut laiku pa laikam mākslinieks labprāt
piedalās plenēros ārzemēs un dabas likumi, kā viņš saka, jau
nemainās, U.Zuters atzīst: par Latviju nekā skaistāka
nav.

«Lai cik spēcīgi iešalcas vējš
piekrastes smilgās, lai cik rezignēts ir noskaņojums, katrs Ulda
Zutera darbs ir pilns harmonijas un iekšēja spēka, kas apliecina
nodzīvotā mirkļa vienreizīgumu, piesātinātu ar vīrišķīgu, apvaldītu
poētiku,» par U.Zutera gleznām saka Jelgavas Mākslinieku biedrības
vadītājs Māris Brancis.

Jāpiebilst, ka U.Zutera jubilejas
izstāde muzejā būs apskatāma līdz 9. oktobrim.

Foto: Ivars Veiliņš