19.6 °C, 1.7 m/s, 95 %

Kultūra

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsKultūraBibliotēkā tikšanās ar mākslinieci Olitu Gulbi
Bibliotēkā tikšanās ar mākslinieci Olitu Gulbi
31/01/2012

8. februārī pulksten 14 Jelgavas Zinātniskajā bibliotēkā (JZB) interesenti aicināti uz tikšanos ar mākslinieci jūrmalnieci Olitu Gulbi, kuras gleznu izstāde šobrīd skatāma JZB galerijā. Viņas darbus interesentiem iespējams novērtēt līdz 8. februārim.

www.jelgavasvestnesis.lv

8. februārī pulksten 14 Jelgavas Zinātniskajā bibliotēkā
(JZB) interesenti aicināti uz tikšanos ar mākslinieci jūrmalnieci
Olitu Gulbi, kuras gleznu izstāde šobrīd skatāma JZB galerijā.
Viņas darbus interesentiem iespējams novērtēt līdz 8.
februārim.

Jelgavas Mākslinieku biedrības vadītājs Māris Brancis stāsta, ka
māksliniece ir no tiem darba rūķiem, kuri klusi, pacietīgi un
neatlaidīgi dara savu darāmo, neprasot uzmanību un skaļu atzinību.
«Viņa izstāžu atklāšanā nolien maliņā un klusi vēro. Arī šoreiz
viņa netraucas tikties ar jelgavniekiem, grozīties pa priekšu un
noklausīties uzslavās, lai gan šī ir pirmā Olitas personālizstāde
mūsu pilsētā. Apsolījās gan reiz ierasties Jelgavā un apskatīties,
kā viņas darbi izskatās šeit,» tā M.Brancis.
Viņš stāsta, ka O.Gulbe ir latviešu tonālās glezniecības tradīciju
turpinātāja, reālistiskās mākslas piekritēja, taču viņai nav
būtiski krāšņi dabas skati. Māksliniece var iemūžināt krāsās uz
audekla jebko. Pats vienkāršākais nostūris, kur cits cilvēks neko
sevišķu neierauga, viņai var kļūt par glezniecisku atklājumu.
Motīvus saviem darbiem viņa atrod visur – pat saskaldītas malkas
kaudzē, putna ligzdā, meldru pudurī ezera krastā.
«Gleznot O.Gulbei ir tāpat vitāli nepieciešams kā elpot vai ūdeni
malkot, jo viņa neko neizdomā, tikai skatās pasaulē ar mīlētājas
acīm. Tas tomēr nav fotogrāfisks dabas attēlojums, bet gan jūtīgs
tvērums krāsās, kurā atklājas uzkrītošākās tonālās nianses, ko
ikdienas cilvēks pat nepamana,» uzsver M.Brancis.
Tā varot gleznot tikai ārkārtīgi jūtīgs cilvēks, kurš visu tver ar
nervu galiem un kurš noskārš pašas nemanāmākās kustības kā cilvēkā,
tā dabā. Tādēļ viņas ainavās un klusajā dabā (portretus viņa glezno
retāk) izgaismojas te viegla migliņa, kas tikko jaušami parādās uz
ūdens vai pļavā vasaras pievakarēs vai īsi pēc lietus, te satumsusi
diena, kas slāpē košās krāsas, te vēja skrējiens pāri magoņu laukam
saulainā laikā vai saules atspulgs ūdens virmojumā, kas var pazust
pie vissmalkākās ūdens nodrebēšanas.