27.1 °C, 4.1 m/s, 57.1 %

Kultūra

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsKultūraBibliotēkā iespēja novērtēt Latvijas grāmatu mākslu
Bibliotēkā iespēja novērtēt Latvijas grāmatu mākslu
31/03/2011

Līdz 29. aprīlim Jelgavas Zinātniskās bibliotēkas (JZB) galerijā atvērta starptautiska izstāde – «Latvijas grāmatu māksla». Tās pamatā ir apjomīgs Latvijas Mākslas akadēmijas profesora Valda Villeruša un Latvijas Nacionālās bibliotēkas pētījums par grāmatu mākslas attīstību.

www.jelgavasvestnesis.lv

Līdz 29. aprīlim Jelgavas
Zinātniskās bibliotēkas (JZB) galerijā atvērta starptautiska
izstāde – «Latvijas grāmatu māksla». Tās pamatā ir apjomīgs
Latvijas Mākslas akadēmijas profesora Valda Villeruša un Latvijas
Nacionālās bibliotēkas pētījums par grāmatu mākslas
attīstību.

JZB informē, ka izstāde atspoguļo
grāmatu mākslas attīstību no reliģiskajiem izdevumiem latviešu
valodā, kas tika drukāti Vācijā 16., 17., 18. gadsimtā, līdz
latviešu amatnieku darinātajiem grāmatu vāku apkalumiem 19.
gadsimta pirmajā pusē un mūsdienu jaunajām tehnoloģijām.

Starptautiskās izstādes «Latvijas
grāmatu māksla» pamatā ir apjomīgs, ar Kultūrkapitāla fonda
atbalstu veikts, Latvijas Mākslas akadēmijas profesora Valda
Villeruša un Latvijas Nacionālās bibliotēkas pētījums par grāmatu
mākslas attīstību.

Liela vērība izstādes sagatavošanā
pievērsta grāmatu mākslinieciskajai apdarei – stiliem un
virzieniem, tehnikām un koncepcijām un, protams, māksliniekiem –
grāmatu grafikas autoriem. Latvija var lepoties ar J. Rozentāla, G.
Šķiltera, J. Madernieka, V. Purvīša jūgendstilā darinātajām
grāmatām, ar modernisma tendencēm R. Sutas, U. Skulmes, K. Ubāna
darbos.

Sevišķu vērību grāmatas
mākslinieciskajam ietērpam un poligrāfiskajam izpildījumam savulaik
veltījis apgāds «Zelta ābele» (darbojās no 1935. līdz 1940. gadam
Latvijā, pēckara gados Zviedrijā). Bieži apgāds grāmatas veidošanu
uzticēja vienam māksliniekam, kas izvēlējās konkrētam izdevumam
piemērotu formātu, burtu garnitūru, papīru. Izstādē redzami
sadarbībā ar māksliniekiem J. Plēpi, S. Vidbergu, N. Strunki, O.
Norīti tapuši izdevumi, kas šodien kļuvuši par bibliogrāfisku
retumu.

Paliekoša vieta grāmatu grafikā vācu un
padomju okupācijas (1940–1991) laikā ir māksliniekiem A. Junkeram,
O. Ābelītem, Ģ. Vilkam, G. Krollim, A. Stankevičam, I. Zariņam, kad
ideoloģiska diktāta laikā tika meklēti jauni izteiksmes
līdzekļi.

Pēdējā desmitgadē Latvijas
grāmatizdevēju asociācijas rīkotajos konkursos par gada skaistāko
grāmatu atzinību guvuši mākslinieki I. Blumbergs, J. Petraškevičs,
V. Villerušs.

Ar saviem darbiem izstādē piedalās arī
Grāmatsējumu un ādas dizaina asociācijas mākslinieki.

1925. gadā Parīzē dekoratīvi lietišķās
mākslas izstādē J. R. Tillberga ilustrētā tautas pasaka
«Misiņbārdis un stiprais kalps» (1913) saņēma Zelta
medaļu.

Diemžēl, vēsturiskā situācija izveidojās
tāda, ka starptautiskajā kultūras apritē vairākus gadu desmitus nav
bijusi skatāma neviena izstāde par šo mākslas nozari, tādēļ
ekspozīcijas veidotāji cer, ka, robežām paplašinoties, mūsu
kultūras un mākslas vērtības būs patīkams atklājums citām
tautām.