4.3 °C, 3 m/s, 93.7 %

Kultūra

Bibliotēka atsāk darbu ar izstādi
05/08/2009

Šonedēļ pēc mēnesi ilga pārtraukuma darbu atsāka Jelgavas Zinātniskā bibliotēka (JZB). Tā ne vien, kā ierasts, apkalpo lasītājus, bet piedāvā ikvienam aplūkot arī Francijas kultūra centra ceļojošo izstādi «Frankofonā komiksa gadsimts».

Ilze Knusle-Jankevica

Šonedēļ pēc mēnesi ilga pārtraukuma darbu atsāka
Jelgavas Zinātniskā bibliotēka (JZB). Tā ne vien, kā ierasts,
apkalpo lasītājus, bet piedāvā ikvienam aplūkot arī Francijas
kultūra centra ceļojošo izstādi «Frankofonā komiksa
gadsimts».

JZB mājas lapā pieejamā informācija liecina, ka šī izstāde ir
veidota, balstoties uz Angulemas nacionālā komiksu un bilžu centra
(Cité internationale de la bande dessinée et de l’image
d’Angoulême) kolekciju, kas publikai tika atvērta 2008. gada 1.
janvārī. Angulemas nacionālā komiksu un bilžu centra kolekcija
sastāv aptuveni no 7000 komiksiem, bet šajā izstādē apskatāmi 14
komiksi, kuri parāda dažus no nozīmīgākajiem vēstures etapiem šīs
mākslas attīstībā, kurai ir nenovērtējama vieta franču, Eiropas un
visas pasaules kultūrā. Kopš 1974. gada notiek ikgadējais Angulemas
komiksu festivāls, kas pierāda komiksa nozīmību, dzīvotspēju un
radošo attīstību franču kultūrā.

Angulemas nacionālā komiksu un bilžu centra kolekcija sastāv
aptuveni no 7000 komiksiem, bet šajā izstādē apskatāmi 14 komiksi,
kuri parāda dažus no nozīmīgākajiem vēstures etapiem šīs mākslas
attīstībā, kurai ir nenovērtējama vieta franču, Eiropas un visas
pasaules kultūrā. Kopš 1974. gada notiek ikgadējais Angulemas
komiksu festivāls, kas pierāda komiksa nozīmību, dzīvotspēju un
radošo attīstību franču kultūrā.

Sākot ar pārsteidzoši moderno Karānu Daču un viņa stāstiem bez
vārdiem līdz iespaidīgajam tehnikas meistaram Edmundam Boduānam –
vairāk nekā gadsimtu ilgā franču un beļģu komiksu tradīcija tagad
ir apskatāma šeit. Sākot ar komiksa aizsākumiem – «stāsti bildēs»,
kad katram zīmējumam klāt bija pielikts paskaidrojošs teksts;
turpinot ar beļģu komiksiem, kas noteica jauno franču lasītāju
gaumi 50. – 60. gados; apbrīnojamais franču meistaru dzīvesprieks,
kas Asteriksa panākumu ēnā, radīja apvērsumu 60. gados stāstu
stāstīšanas manierē; nesenie intīmā komiksa žanra pārstāvji;
postmodernais, ironijas pilnais komikss par klasiķiem… Īsumā:
plašs, uzjautrinošs, aizraujošs un intriģējošs stāstošo attēlu
krājums par pirmo gadsimtu kopā ar komiksiem.

Komikss tādu formu, kādu to pazīstam šodien, ieguvis tikai XIX
gadsimtā, vispirms Eiropā un tikai pēc tam ASV. Tomēr līdz 1945.
gadam amerikāņu skola bija noteicošā, līdz beidzot beļģu un franču
skolas atjaunoja savu ietekmi un iekaroja visu vecumu publiku.

Ilgu laiku komikss bija aizliegts un tika uzskatīts kā
subkultūras daļa, jo daļa pieaugušo bija norūpējušies par
dievbijīgajiem cilvēkiem, kuri varētu padoties krāsaino komiksu
valdzinājumam. Bija jāpaiet vairākām desmitgadēm līdz situācija
mainījās. Komikss ir kļuvis par devīto mākslu, līdzās kino un
fotogrāfijai un XIX gadsimtā, attīstot šo nozari, parādījās tādi
komiksu zīmētāji kā šveicietis Rodolfs Topfers, francūži Karāns
Dačs, Gistavs Dorē, Šams, Nadars un citi. Komikss iekaroja visas
aprindas un kļuva par disertāciju, semināru, kolokviju un salonu
tēmu. Par to sāka mācīt arī skolās un tas tika oficiāli atzīts.

Foto: Ivars Veiliņš